Rimi

Iveta Aunīte

Hiperaktīvs bērns prasa rūpes

26. janvāris, 2018

Ja bērns nespēj ilgstoši nosēdēt uz vietas, ātri aizsvilstas, nespēj koncentrēties, vai tas nozīmē, ka viņš ir hiperaktīvs? Kā rīkoties? Stāsta psiholoģe, „Rimi Bērniem” labklājības eksperte Iveta Aunīte.

hiperaktīvs bērns

Cita pieeja 
Iepriekš nosauktās, ne visai patīkamas uzvedības iezīmes, ir dēvējamas par hiperaktīva bērna īpašībām. Diemžēl tās nereti var izvest no pacietības pat vispacietīgākos skolotājus, bērnudārza audzinātājus un vecākus. Tomēr tas, vai izdosies nodibināt kontaktu ar šādu bērnu, atkarīgs tieši no tā, kādu attiecību stratēģiju izvēlēsies vecāki un pedagogs. Ja tā būs kļūdaina, bērna stāvoklis kolektīvā un ģimenē tikai pasliktināsies. Svarīgi atcerēties - kādu attieksmi no mums, pieaugušajiem, saņems hiperaktīvs bērns, tāds viņš arī veidosies. Vai bērns izaugs ar apziņu „es varu” vai ar rūgtumu sirdī - ko tad es, es taču protu tikai krist uz nerviem. Proti, nav vienas „receptes”, kā pareizi komunicēt un darboties ar hiperaktīviem bērniem, jo katrs ir individuāls, taču katrā ziņā viņš arī ir bērns, kurš prasa mīlestību, rūpes un atzinību. Katras grūtības jāanalizē un jārisina saistībā ar bērna personības un sociālās situācijas īpatnībām.

Svarīgi atcerēties - kādu attieksmi no mums, pieaugušajiem, saņems hiperaktīvs bērns, tāds viņš arī veidosies. Vai bērns izaugs ar apziņu „es varu” vai ar rūgtumu sirdī - ko tad es, es taču protu tikai krist uz nerviem.


Ne audzināšanas vaina
Hiperaktīvi bērni citu acīm nereti tiek vērtēti kā neaudzināti vai izlutināti bērni, taču patiesībā - hiperaktivitāte nav uzvedības problēma, kas saistīta ar vecāku audzināšanas stilu. Nav runa par izlutinātu bērnu vai neprasmi audzināt. Speciālisti uzskata, ka hiperaktīvam bērnam ir augsts kompensatoro mehānismu iespēju līmenis. Tomēr, lai ieslēgtos kompensatorie mehānismi, ir nepieciešami noteikti nosacījumi: bērnam būtu jāaug un jāattīstās labvēlīgā un emocionāli līdzsvarotā gaisotnē bez intelektuālām pārslodzēm, ievērojot atbilstošu režīmu. 


Kas būs vēlāk? 
Jārēķinās, ka hiperaktīvam bērnam impulsivitātes un pārmērīgās aktivitātes dēļ ir grūtāk sekot līdzi mācībām. Ja viņš netiek izprasts, kā atbildes reakcija var būt agresīva uzvedība, tāpat arī zema pašcieņa un pašapziņa. Viņam ir grūtāk komunicēt ar vienaudžiem. Sasniegt to, lai hiperaktīvs bērns kļūtu mierīgs un paklausīgs, vēl nevienam nav izdevies, bet iemācīt šim bērnam dzīvot un veiksmīgi sadarboties ar līdzcilvēkiem, savukārt apkārtējiem iemācīt izprast šī bērna īpatnības – tas ir iespējams.

Hiperaktīvi bērni citu acīm nereti tiek vērtēti kā neaudzināti vai izlutināti bērni, taču patiesībā - hiperaktivitāte nav uzvedības problēma, kas saistīta ar vecāku audzināšanas stilu. 

Komunicējot ar hiperaktīviem bērniem: 
- uzslavējiet viņu uzreiz pēc labas uzvedības, neatliekot to uz vēlāku laiku;
- vienmēr saglabājiet mieru;
- ieteicams mācību procesu un attīstošās nodarbības organizēt dienas pirmajā pusē nevis vakaros, kad bērns jau ir fiziski noguris un vieglāk uzbudināms;
- samaziniet bērna darba slodzi;
- darbu veikt īsos, biežos laika intervālos, ietvert darbā pauzes;
- lai palielinātu produktivitāti, samaziniet kārtīguma kritērijus;
- sarunājoties vai darba gaitā izmantojiet pieskārienu kontaktu;
- sarunājiet ar bērnu iepriekš gaidāmās darbības un uzdevumus;
- dodot norādījumus, centieties panākt acu kontaktu, izsakiet lūgumu īsos teikumos (ne vairāk par 10 vārdiem), nedodiet vienlaicīgi vairākus uzdevumus, kontrolējiet uzdevumu izpildi;
- pielietojiet elastīgu apbalvojumu un aizrādījumu sistēmu, uzsvaru liekot uz atzinību.

Ja bērns pēkšņi sāk uzvesties agresīvi, dusmojas vai kliedz, ieteicams rīkoties šādi: 
- novērsiet bērna uzmanību no viņa kaprīzēm;
- piedāvājiet izvēles iespēju (tai brīdī reāli iespējamu citu darbību);
- uzdodiet negaidītu jautājumu;
- atreaģējiet bērnam negaidītā veidā, pajokojot vai atkārtojot bērna rīcību;
- izvairieties no asa un kategoriska toņa;
- uzklausiet, ko saka bērns;
- vajadzības gadījumā izolējiet bērnu, raugieties, lai tas nav bīstami bērna veselībai;
- neuzstājiet, lai bērns noteikti atvainotos;
- nemoralizējiet, jo bērns jūsu teikto tik un tā neuztvers.

5 hiperaktivitātes pazīmes
1. Neuzmanība - uzmanības traucējums, kas izpaužas kā nepilnīgas vai sagrozītas informācijas uztveršana.
2. Impulsivitāte – izpaužas pēkšņās, nemotivētās un nepārvaramās darbībās un tieksmēs. Uzvedība, kas liek darboties pirmo emociju iespaidā.
3. Pārmērīga kustību aktivitāte -izpaužas kā grūtības nosēdēt mierīgi, dažkārt bērns ir pārlieku runīgs.
4. Vāja kustību koordinācija - kustību norise ir neveikla, lempīga, stāja saspringta, rakstot vai zīmējot zīmuli tur krampjaini.
5. Uzbudināmība - emocionāls stāvoklis, kas ir pakļauts pēkšņām garastāvokļa maiņām.

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login