Latvisko garšu svētki – Jāņi

Lai cik cilvēku svinētu svētkus, pat ja tas notiek tikai šaurā ģimenes lokā, Jāņos parasti neizpaliek “dreskods”: tautastērps vai lina blūze/krekls un gari brunči/bikses ar tautisku jostu. Namatēvs ar puišiem kārto ugunskuru un mucu, ko vēlāk iekurs. Meitenes pin vainagus sev un puišiem. Dārzs un nojume gadījumam, ja līs, tiek skaisti izrotāta. Šis ir īstais brīdis celt dienasgaismā visas māla vāzes! Bet iepriekš sagatavotas dziesmu grāmatas ļaus dziedāt pie ugunskura, neaprobežojoties tikai ar pirmo pantiņu. Man ir svarīgi Līgo vakarā dziedāt. Bez tā nevaru!

Ne mazāk svarīga ir ēdienkartes plānošana un maltītes gādāšana. Kopīga Jāņu siera gatavošana un pīrāgu cepšana var būt ļoti jauks pasākums, kas rada kopības sajūtu. Jāņu siera siešana ir viegla un ātra – siers ir gatavs jau pēc dažām stundām. Pīrāgiem ir nopērkama gan gatava mīkla, gan sagriezta gaļiņa, ja pietrūkst laika to visu izdarīt pašam. Galvenais ir svaigu pīrāgu smarža un prieks apēst pirmo gandrīz tieši no krāsns.

Siers un pīrāgi ir svēta lieta – pārējos ēdienus katrs gatavo pēc savas gaumes un ģimenes tradīcijām. Gadu gaitā iegājies, ka es gatavoju kartupeļu salātus, mazas kotletītes vai gaļas bumbiņas, vistu spārniņus, cepu un marinēju reņģes, cepu ābolu, biezpiena vai rabarberu plātsmaizi. Ir svarīgi, lai ēdieni Līgo vakarā var stāvēt uz galda un mājinieki vai viesi vakara gaitā var ik pa brīdim uzēst. Tur tas Jāņu siera un pīrāgu noslēpums! Lieku uz galda arī marinējumus, kas vēl aizķērušies no pērnās ziemas – gurķus un sēnes. Tomēr obligāti ir jaunie mazsālītie gurķīši. Un zemenes, kuras Jāņu laikā ir tik garšīgas! Nevēlos uzspiest savu svētku variantu, jo gaumes ir dažādas. Ir mājas, kurās Līgo vakarā cep gaļu, un tas ir jauks process pats par sevi.

Protams, Jāņos latvieši bauda alu. Pat ja parasti dodu priekšroku vīnam vai kokteiļiem, Līgo vakarā simbolisko alus glāzi izdzeru. Alus piedāvājums Latvijā ir vienreizējs – var pat rīkot degustācijas galdu Līgo vakarā, iegādājoties dažādus pašmāju brūveru darinātus alus.

Jāņu dienai cenšos pataupīt kādus ēdienus no Līgo vakara, bet vienmēr esmu jau sagatavojusi kādas citas valsts Jāņu ēdienu. Spāņiem un meksikāņiem vārds Jānis ir Juan. Jāņu dienā vēlās brokastīs pasniedzu gaspačo zupu – uz tomātu bāzes, ar svaigiem dārzeņiem un garšvielām, pikantu – tieši tādu, kādu prasās dienu pēc kārtīgas svinēšanas! Cepu arī omletes vai mafinus ar Jāņu sieru un mednieku desiņām.

Ticējums vēsta – tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot pa pļavām, labāk augot zāle. Līgo nakts ir neparasti skaista, un tāds rīts kā Jāņu dienā ir negulēto stundu vērts. Lai vieglāk rītu sagaidīt, vajag iet pa pļavām papardes ziedu meklēt! Var arī darīt, kā pēdējos gados dara mūsu mājās: esam piesaistījuši folklora grupu ar vadītāju, kas ierosina gan rotaļas, gan dejas un dažādus rituālus. Ja mazā kompānijā un kaimiņi ir pazīstami, ir jauki aiziet viņus aplīgot, ņemot līdzi kādu cienastu. Pārsteigums sagādā prieku. Lai mums visiem skaisti svētki! Lai līgo!