Liene Zemīte

Saglabāt vasaru ziemai: konservēšanas noslēpumi

Padomi • 19. Jūnijs, 2020
Vārds “konservēšana” man atgādina bērnību, kad no laukiem vedām pilnus spaiņus ar ogām un dārzeņiem.

Mums nebija savas automašīnas, tāpēc astoņus spaiņus un vairākas somas ražas laikā vedām ar autobusu. To visu atceros kā ļaunu murgu: jūlijā un augustā bija obligāti jādodas uz laukiem lasīt ogas, jo mamma lika. Atceros, kā es bērnībā lūdzos, kaut vasaras otrā puse nepienāktu tik ātri. Toreiz solīju mammai: kad izaugšu, nopirkšu visu tirgū gatavu. Protams, savas domas mainīju, kad pienāca rudens un ziema, kad tik ļoti gribējās kraukšķīgos gurķīšus, ogu kompotus, jāņogu želeju vai vasarā gatavotās dabiskās sulas. Konservēšana kādreiz bija dzīves nepieciešamība, tagad tā vairāk kļuvusi par vaļasprieku, konservējot savam priekam, jo paša gatavotajam tomēr ir īpaša vērtība.

Konservējot mājās, ir ļoti svarīgi izvēlēties traukus. Var izmantot pavisam vienkāršas (varbūt pagrabā atrastas) burciņas vai iegādāties skaistas dizaina burkas. Abos gadījumos pats svarīgākais ir burciņu tīrība – no tās lielā mērā atkarīgs konservu uzglabāšanas ilgums. Burciņas rūpīgi jāizmazgā ar mazgāšanas šķīdumu, pēc tam jāskalo verdošā ūdenī. Tas pats attiecas uz vāciņiem. Mana mamma vienmēr vārīja burkas un vāciņus, lai tās būtu sterilas un konservi ilgāk glabātos. Tikpat svarīga ir arī virtuves un galda tīrība. Ja konservā nokļūs kaut viena drupača, tā pilnībā var sabojāt sagatavoto konservu partiju.

KONSERVĒŠANAI VISPIEMĒROTĀKĀS IR BURCIŅAS AR AIZSKRŪVĒJAMU VĀKU; JA TĀDU NAV, PROTAMS, VAR IZMANTOT TRADICIONĀLOS METĀLA VĀCIŅUS, VIEN JĀRAUGĀS, LAI GUMIJA NEBŪTU IEPLAISĀJUSI VAI KĀ CITĀDI BOJĀTA.

Pēc konservu iepildīšanas jānotīra burciņu mala: ja uz tās būs uzlijis ievārījums, vāciņu nevarēs uzlikt pietiekami cieši. Želejai un ievārījumam var ņemt arī citus stikla traukus, kuriem vāciņa vietā lieto speciālo konservēšanas celofānu (nevis caurspīdīgo pārtikas plēvi). Celofāna vienu pusi samitrina, pēc tam to ar sauso pusi uz leju pārklāj pāri burciņai ar verdošu saturu, nogludina un piestiprina ar gumiju.

GATAVOJOT MARINĀDI, VIENMĒR JĀIZMANTO TĪRA KAROTE, JO PĒC PIRMĀS NOGARŠOŠANAS SIEKALAS NO KAROTES VAR NOKĻŪT KONSERVOS, IZRAISOT RŪGŠANU UN BOJĀŠANOS.

Atceros, ka mamma vienmēr bārās, ja izmantoju vienu un to pašu karoti ievārījuma vai želejas gatavošanai un nogaršošanai. Ogām, dārzeņiem un augļiem jābūt svaigiem un nebojātiem. Vecais princips bojātos vārīt zaptē, ko piekopj ne viena vien saimniece, diemžēl lielākoties beidzas bēdīgi, jo konservi, pirmkārt, iegūst nepievilcīgu izskatu un, otrkārt, ātri sabojājas.

Līdzko parādās jaunie gurķīši, man ļoti patīk tos iesālīt. Pirms tam gurķus noskaloju un nakti turu aukstā ūdenī, tad tie vienmēr ir kraukšķīgi. Īpaši nepacietīgajiem, kam gribas gurķīšus ēst jau nākamajā dienā, jānogriež katram gurķim abi galiņi – tad tas labāk iesūks marinādi. Es iesaku daļai gurķu nogriezt augšējos galiņus, bet pārējiem, kurus ēdīsi vēlāk, tos atstāt, lai tie iesālās pakāpeniski.

Lai izdodas notvert vasaras smaržu un garšas un saglabāt tās ziemai!


Populārākie raksti