Pieredzējušākie šo rindu lasītāji visdrīzāk vēl atceras kolhozu laikus, kad katrai Latvijas laukos bāzētajai padomju kolektīvajai saimniecībai (kolhozam) bija vismaz viena palīgsaimniecība (cehs), kur ražoja konservētus dārzeņus, sulas, alu vai augļu vīnu. Starp citu, tieši šīs palīgsaimniecības bija lielākais šo kolhozu ienākumu avots, un to saražotā produkcija (ieskaitot augļu vīnus) tika vesta uz tuvām un tālām padomju republikām.
Padomju varas sabrukumu un kolhozu privatizāciju pēc neatkarības atjaunošanas diemžēl neviens no kolhozu vīna cehiem nepārdzīvoja. Tam ir vairāki iemesli – sākotnēji anti-alkohola (Gorbačova) likums, kura laikā daudzi vīna cehi tika slēgti, tad noieta tirgus zudums, totālā nabadzība (pārtika uz taloniem) un visbeidzot privatizācijas peripētijas. Dažas alus saimniecības gan šo visu veiksmīgi pārdzīvoja un tagad turpina savu darbu un attīstās nu jau kā privātas organizācijas un sabiedrības, piemēram, Tērvetes un Bauskas alus.
Bet daba nemīl tukšumu, un šīs pašmāju augļu vīna ražotnes – ģimenes uzņēmumi – ir tam skaidrs apliecinājums. Lauciena, Allaži, Krimulda, Kūrmale, Salaspils, Sigulda, Sabile, Renda, Aiviekste, Līgatne, Naukšēni, Jumprava, Nagļi, Lubāna, Aizpute – kādi gan tik nav ģeogrāfisko vietu apzīmējumi, kuros šobrīd darbojas Latvijas vīndari. Precizitātes labad jāsaka, ka 99,8% no mūsu pašu vīndaru veikuma nav vīnogu vīni, bet gan no augļiem, ogām un vēl no dažām vīna pasaules izpratnē eksotiskām vielām, piemēram, bērzu sulas, plūškoka, ceriņu ziedu vai pienenēm, darināti dabiski raudzēti vīni.
Katru no ražotājiem es uzdrīkstos dēvēt par uzņēmīgu fanātiķi, jo kā gan lai citādi nosauc šos spītīgi uzņēmīgos, kuri veido vai jau ir izveidojuši savas vīna ražotnes gan teorētiski, gan praktiski no nulles! Katram no Latvijas vīndariem ir savs stāsts un savs ceļš.
Rimi Vīna dārzs sortimentā izceļam divus no tiem - Abava un Zilver vīndarītavas. Saimniecība Pīlādži Siguldas novadā ar augļkopību un augļkoku stādu audzēšanu nodarbojas jau sen un savu vīna stāstu aizsāka ar tā īpašnieka dēla iegūto pieredzi, strādājot pie augļkoku un augļu vīnu ražotājiem Somijā. Tur radās sapnis par savu, Siguldas apkārtnē pašu audzēto augļu vīnu darināšanu. Un ar uzņēmību un neatlaidīgu uzcītību nu šis sapnis piepildās –Zilver vīna darītavas sortimentā ir vairāk nekā desmit dažādu augļu, ogu un pat vietējo ziedu uzlējumu vīnu.
Savukārt Mārtiņš no Abavas vīniem ir viens no tiem pozitīvi trakajiem sapņotājiem, kurš spītīgi cenšas Latvijas apstākļos izaudzēt vīnogu vīnu! Abavas ielejā netālu no Sabiles Mārtiņš ar Lieni un palīgiem kopš 2010. gada audzē un eksperimentē ar visdažādākajām aukstuma un mitruma izturīgajām, vīna mīļotāju vidū vismaz pagaidām mazpazīstamām vīnogu šķirnēm. Mārtiņš šos eksperimentus sauc par savu “dārgo hobiju”, bet, vērojot viņa aizrautību, uzņēmību un neatlaidību, kā arī bezbailību uzņemties dažādos riskus, es apgalvoju, ka reiz arī šis viņa sapnis – par visiem pieejamu vīnogu vīnu, audzētu un darinātu Latvijā, – piepildīsies! Bet, kamēr šis sapnis vēl ir tikai Mārtiņa un vēl citu “trako” Latvijas vīndaru prātos, Abavas vīni ir iemācījušies darināt izcilas kvalitātes, pat starptautiski atzinīgi novērtētus, augļu vīnus un sidru no Latvijas augļiem un ogām. Tie ir tik kvalitatīvi, ka es lepojos par šo produktu esamību Rimi Vīna dārzs sortimentā. Mums visiem ir jālepojas par šiem “trakajiem” – runā, ka tieši viņiem pieder pasaule!