Mārcis Mitrevics

Šardonē – apkārt zemeslodei

Padomi • 26. Aprīlis, 2022
Chardonnay  ir sastopams bezmaz vai jebkur, kur vien vispār audzē vīnogas. Šī vīnogu šķirne ir spējīga pielāgoties plašam klimatisko apstākļu diapazonam, tā ir ārkārtīgi ražīga, tāpēc vīnkopjiem nākas to “apcirpt”, regulējot gan lapu, gan ķekaru daudzumu.

Nogatavojoties tās ļoti strauji sāk zaudēt savu dabiski augsto skābumu un kļūst pārmērīgi saldas, tāpēc vīnkopim rūpīgi jāseko līdzi pareizajam brīdim ražas novākšanai. Salīdzinot ar citām vīnogām, šardonē ir izturīgas un stipras vīnogas, kuru iekopšana relatīvi neprasa pārmērīgu uzmanību un darbu. Īpaši sarežģītākie klimata apstākļi vienlaicīgi ir arī tie visatzītākie – tā ir jau pieminētā Burgundija un Šampaņa. Šardonē ir būtiska loma slavenāko dzirkstošo vīnu ražošanā un arī paši izcilākie šampanieši pilnībā tiek darināti no šīs vīnogu šķirnes.

Vēl viens būtiski nozīmīgs šardonē apakšreģions Francijā ir Chablis Ziemeļburgundijā. Iesācējiem vīna pasaulē parasti tas ir pārsteigums, uzzinot, ka šablī (Chablis) tiek darināts tikai un vienīgi no šardonē, bet tādi jau ir tie francūži – ar vīnogu šķirnes norādīšanu uz pudelēm īpaši neaizraujas, tādejādi liekot vīna mīļotājiem padziļināti interesēties un izzināt franču vīna tradīcijas, lai saprastu, kas tad īsti mīt vīna pudelēs ar grūti izrunājamiem namu, ciematu, pilsētu vai reģionu nosaukumiem. Lai vai cik jocīgi tas izklausītos, globālās sasilšanas ietekmē, salnas ir kļuvušas prestižākajiem šardonē reģioniem bīstamākas. Tas tāpēc, ka pavasari mūsdienās iestājas daudz agrāk, kā piemēram, pirms trīsdesmit – četrdesmit gadiem. Vīnogulāji ātrāk pārtrauc ziemas miegu un sāk dzīt asnus un zaļot. Bet pavasara salnas kaut kā neviens nav atcēlis, un tās joprojām turpina apmeklēt gan Burgundiju, gan Šampaņu aprīlī vai pat maija sākumā. Gadījumā, ja pavasaris ir bijis pārāk agrs, salna ir spējīga iznīcināt tikko augšanu atsākušos vīnogulājus. Jo vēlāka ir salna, jo mazākas cerības vīnogulājiem pašiem atkopties, tas savukārt draud ar mazāku ražu un attiecīgi mazāk vīna.

Tā nu ir sagadījies (vai varbūt tā ir jaunā realitāte), ka salnas iedragājušas pēdējo piecu gadu ražu, bet vislielāko postažu paveica tieši pagājušajā pavasarī. Satraucošās ziņas, ka salnas iznīcinājušas 40-60-80 % no potenciālo vīnogu ražas, pienāca tieši pirms gada. Tad mēs, bet vēl jo vairāk vietējie vīndari, cerējām, ka vīnogulāji atkopsies un sāks savu augšanas ciklu no jauna, bet lielākajā skaitā gadījumu šīs cerības nepiepildījās. Tā nu jau pērn vasarā bija skaidrs, ka 2021. ražas gada Francijas šardonē vīns savas ārkārtīgi mazās ražas dēļ būs dārgāks kā ierasts. Rudenī pēc ražas novākšanas atklājās vēl nepatīkamāka aina – ne tikai prestižo Francijas reģionu, bet arī citur Francijā augušo šardonē vīnogu raža bija tik niecīga, ka ir skaidrs, ka tās vienkārši nepietiks visiem, kas to gribēs baudīt. Tā nu šobrīd situācija ir tāda, ka jebkurš franču Chardonnay 2021. ražas vīns ir pieejams ļoti limitētā daudzumā un visticamākais, ka kaut kad jau drīz tas beigsies pavisam. Tas nozīmē, ka pastāv ļoti liela varbūtība, ka šī gada nogalē un nākamajā ziemā, franču šardonē plaukti veikalos būs, hmm, pustukši. Atlikušie maksās un jau tagad maksā krietni virs ierastā. Diemžēl…

Tomēr, kā mēdz sacīt – jebkuru izaicinājumu var pārvērst iespējā. Arī šajā gadījumā, mums jārīkojas tāpat. Ielūkojoties šardonē izplatības “globusā”, ieraugām daudzus jo daudzus reģionus vai valstis, kurās šīs vīnogas ieņem nozīmīgu lomu un ir pietiekami bagātas ar skaistiem šardonē vīniem. Kalifornija, Austrālija, Čīle, Argentīna, Dienvidāfrika un Vācija – šeit visur varat atrast, ar ko apmierināt savu vēlmi pēc sev iemīļotā vīna. Par globālo šardonē izaugsmes “bumu” tiek uzskatīti 20. gadsimta astoņdesmitie un deviņdesmitie gadi, kuros konkrēto reģionu šardonē ir bijis (vai pat vēl ir šobaltdien) būtiskākā, iecienītākā un visvairāk darinātā baltvīnu šķirne. Taisnības labad jāpiezīmē, ka visā plašajā pasaulē ir aptuveni trīsdesmit četri Chardonnay paveidi jeb kloni, katrs no tiem ir vispiemērotākais konkrētajai zemei un vīna stilam. Runājot par šardonē vīna stiliem, ir jāpiemin divi būtiskākie vīna darināšanas faktori, kas šardonē gadījumā rūpējas par vīna krāsu, smaržu, garšu un konsistenci. Šardonē tiek darināts ar vai bez ozolkoka klātbūtnes un tam ļauj tikai izraudzēt cukuru alkoholā vai arī papildus ļauj pārraudzēt tartarskābi pienskābē.

Ticu, ka izklausās gana sarežģīti, bet nepieminot šo nevar apgalvot, tieši kāds ir Tavs iemīļotākais šardonē.

Interesanti, ka globāli šardonē pēdējos desmit gados ir piedzīvojis jau divas pieprasītākā stila izmaiņas. Pirms gadiem astoņiem – desmit arvien vairāk un vairāk vīnmīļu nosliecās “mazāk ozolkoka, vairāk citrusaugļu” virzienā, bet burtiski pēdējo divu gadu laikā šis pieprasītākā stila virziens ir ieņēmis kursu atpakaļ uz baltvīnu ar sajaušamu, bet ne nomācošu ozolkoka mucas ietekmi. Nākamajās lappusēs atradīsiet jūsu izvērtēšanai dažādus šardonē, darinātus dažādos stilos, un katrs nāk no savas pasaules malas. Pētiet, salīdziniet un vērtējiet, šādi jums rodas iespēja atrast Savu Īsto Šardonē un iemīlēt to – vismaz uz šo konkrēto vīna ražas gadu. Par nākamo gadu iesaku pagaidām nedomāt!

Plašāks Chardonnay piedāvājums e-veikalā ŠEIT

Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.

Alkohola dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.


Populārākie raksti

Good to know

Information on the 30-day lowest selling price for non-perishable goods listed in the booklet is available at the point of sale (at the price tag of the product).