Gurķi, bietes un pat arbūzi tiek audzēti katru gadu no sēkliņām un katru gadu novāktajā ražā mēs iegūstam tās pašas šķirnes augļus un dārzeņus, attiecīgi no kādām sēkliņām tie ir cēlušies. Neparastais vīnogu audzēšanā slēpjas apstāklī, ka gadījumā, ja mēģināsiet izaudzēt vīnogulājus no vīnogu sēkliņas, katru reizi iegūsiet jaunu vīnogu šķirni.
Ievērojot šo īpašību un mēģinot kultivēt vienu konkrētu šķirni, jau no senatnes vīnkopji nevis iesēj vīnogu sēklas, bet gan pavairo vienu un to pašu krūmu ar stādu un potzaru palīdzību, tādejādi klonējot, turpinot augšanu iepriekšējam vīnogulājam.
Pinot Noir šķirne savā ilgstošajā attīstībā ir piedzīvojusi reizes, kad no sēkliņas izaug jauni vīnogulāji ar radniecīgu DNS, kāds tas ir šo vīnogulāju senčiem, kā arī neskaitāmos gadus to klonējot, Pinot Noir pārtapis neskaitāmos šķirnes klonos – joprojām Pinot Noir, bet ar niansēs atšķirīgām augšanas īpatnībām.
Sēkliņu pavairošanās veidā no Pinot Noir ir radušās gan Chardonnay, gan Gammay, gan Melon de Bourgogne (Muscadet) vīnogu šķirnes. Tajā pat laikā Burgundijā Pinot Noir šķirne gadsimtiem garajā klonēšanas vēsturē ir piedzīvojusi dabiskas mutācijas, rodoties pēc DNS identiskām vīnogām, bet ar dažām atšķirīgām īpašībām. Tā radusies ir Pinot Noir vislīdzīgākā mutācija – Pinot Meunier, tumšā vīnogu šķirne, kura ir viena no trijām šampanieša pamata vīnogām, un kurai tiek novērots mazliet augstāks skābums par Pinot Noir, un kas ir mazliet vieglāk kultivējama – izturīgāka un ar īsāku augšanas periodu. Vācijā Pinot Meunier pazīst ar vārdu Melnais Rīslings (Schwarzreisling) un no tās darina gan vienkāršus pussausus rozā vīnus, gan izmanto vācu sekta (Deutcher Sekt) darināšanā, kā arī tas kalpo par pamatu Vurtenbergas speciālajam Šillera vīnam (Schillerwein).
Ir arī citas Pinot Noir klonu mutācijas, kuru rezultātā Pinot Noir tumšās vīnogas gandrīz pilnībā ir zaudējušas vīnogu miziņu krāsas pigmentāciju (zaļganās vīnogas gan bieži ir mazu tumšu punktiņu pārklātām miziņām kā vasarraibumiem) un kuras mēs pazīstam ar nosaukumu Baltais Pino (Pinot Blanc), un arī šobrīd pasaulē tik populārā Pinot Noir mutācija, kurā šī krāsas pigmentācija ir zudusi tikai daļēji, kā rezultātā par atsevišķu šķirni tiek sauktas (kaut tā teorētiski nav cita šķirne) vīnogas ar pelēcīgi iesārtām miziņām. Šīs vīnogas Itālijā un lielākajā daļā pasaules dēvē par Pinot Grigio, Francijā par Pinot Gris, bet vāciski runājošajās zemēs – par Grauer Burgunder. Visās šajās valodās tas apzīmē pelēku, nevis ierasti sarkanu krāsu, Burgundijas Pino. Pateicoties šai sārti pelēcīgajai vīnogu miziņu krāsai, no pelēkajām Pinot vīnogām gatavo gan baltvīnu, gan šobrīd modē strauji ienākošo viegli iesārteno Pinot Grigio Rosato sārtvīnu.
Pinot Blanc, Pinot Blanco jeb Weissburgunder – Elzasā ilgstoši aizpildījis ikdienas vienkāršā vīna lomu, dažās aizjūras zemēs pat reizēm kļūdaini uzskatīts par Chardonnay, mūsdienās arvien biežāk piesaka sevi kā pretenciozu, vīnkopja un vīndara ieceres spilgti atspoguļojošu (lūk, arī līdzība ar Pinot Noir!) baltvīnu. Elzasā slavenākie biodinamisti rada pilnmiesīgus, nobriedušus Pinot Blanc, vairākos reģionos šīs vīnogas tiek izmantotas prestižu klasiskās metodes dzirkstošo vīnu darināšanā, Itālijā, kaut paliekot Pinot Grigio paēnā, iespējams atrast skaistus, kristāldzidrus un viegli uztveramus Pinot Bianco. Vācijā un Austrijā no šīs šķirnes tiek gatavota vesela plejāde dažādu stilu vīnu – sākot no atsvaidzinoši viegla līdz pat īpaši vēlās ražas saldajam deserta vīnam. Manuprāt, tieši Vācija un Austrija ir šodienas Pinot Blanc labākās izpausmes vietas, kur vīndari sacenšas īpašu, raksturīgu un neatkārtojamu Balto Burgundiešu (Weissburgunder) radīšanā. Daudz kur eksperimentē arī ar šāda vīna izturēšanu ozolkokā.
Pinot Grigio jeb Pinot Gris, šodien joprojām tomēr ir vairāk iekārots par savu “balto brāli” Pinot Blanc – iespējams, tāpēc, ka “pelēkajam” ir vairāk aromātu nianses, tas mēdz būt pilnmiesīgāks, strukturāli sarežģītāks, un galu galā arī oriģinālāks. Ja Elzasā tas mēdz būt ar ziedu un pat medus niansēm, tad ārkārtīgi populārais Itāļu Pinot Grigio aizrauj ar svaigo zaļā citrona, citrona miziņas, bumbieru, balto persiku un dzidro ābolu aromātiem un garšu. Prestižākajos piejūras vīna dārzos Friuli provincē Pinot Grigio ir viens no tiem vīniem, kuriem piedēvē populāro, bet ar cilvēka maņām neizmērāmo īpašību - mineralitāti. Pinot Grigio bums ir pārņēmis jau puspasaules – to šobrīd ar panākumiem gatavo gan Austrālijā, gan Kalifornijā. Šo vīnu daudzveidību piedāvājam nobaudīt arī jums – lūk, nākamajās lappusēs ir aplūkojami labākie no labākajiem gaišajiem Pinot no Rimi Vīna dārza!
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.
Alkohola dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.