Viva il Prosecco
Jā, ir tāda apdzīvota vieta Triestes pievārtē, ko dēvē par Prosecco, kas ir kalpojusi par pamatu šī vīna apzīmējuma rašanās faktam. Vietējie gan zina stāstīt, ka šīs pilsētiņas vārds cēlies no iepriekš šeit mājojošo slovēņu tēvutēvu vietas nosaukuma Prozek.
Līdzīgi kā leģendā par šampanieti, Prosecco dzirkstošā vīna versija esot radusies gluži nejauši – pavasarī atsākot rūgt jau it kā norūgušam vīnam, un par pārsteigumu tā baudītājiem, iemiesojot papildus burbuļus – ogļskābo gāzi kā blakusproduktu rūgšanai. Interesanti, ka joprojām Itālijā eksistē šāda, nejauši vai tīši, jau pudelē mazliet vēlreiz uzrūguša vīna apzīmējums – VIVACE. Tulkojums šim apzīmējumam ir - dzīvs, dzīvelīgs, lai dzīvo!
Tā arī Itālijā tika sākts pielietot atklājums, ka raudzējot vīnu, vīndari iemācījās rūgšanas blakus produktu – burbuļus saglabāt – “iespundēt” vīnā un ļaut tiem izplūst tikai vīnu atverot un dzerot. Iesākumā tas tika darīts pudelēs un tikai 20. gadsimta sākumā oficiāli tika plaši ieviesta jaunā, vairs ne nejaušā, bet ātrākā un racionālākā dzirkstošā vīna ražošanas metode. Oficiāli to dēvē par Charmat metodi, bet tās izgudrotāji itāļi to dēvē par savu Metodo Italiano vai Metodo Martinotti.
Veneto, Friuli-Giulia-Venezia reģionu Proseko konsorcija vīndari, lai aizsargātu šī sava īpašā dzēriena izcelsmi, 2009. gadā pieņēma lēmumu turpmāk pārdēvēt Proseko izmantoto pamata vīnogu šķirnes vārdu no Prosecco uz Glera, tādejādi ierobežojot vārda Prosecco izmantošanu citos Itālijas reģionos darinātajiem dzirkstošajiem vīniem.
Un, lūk, statistika. Pasaules paša slavenākā dzirkstošā vīna – šampanieša ikgadējo pārdošanas apjomu – 300-320 miljonu pudeļu gadā, šis itāliešu dzirkstošais vīns apsteidza jau pirms vairākiem gadiem, un šobrīd stabili ik gadu Prosecco sasniedz prātam neticamo - pusmiljarda pudeļu apjomu gadā. Svarīgākais šī dzēriena slavas gājiena iemesls ir dzīves veids vai pat dzīvesstils. Un šī dzīvesstila stūrakmeņus raksturo devīzes – “mazi svētki, bet katru dienu”, “negribam neko smagu un nopietnu, bet gan vieglu un gaisīgu”, “prestiža luksusprece (burbuļi vīnā), ko mēs varam atļauties”, “ mēs negribam neko ēst, bet gan vienkārši priecāties par dzīvi”. Nākamais izcili veiksmīgais solis no Proseko ražotāju konsorcija – Prosecco Rose stila ieviešana 2020. gadā. Jaunais Prosecco Rose jau no paša sākuma tika pozicionēts un strikti uzraudzīts kā jauns, prestižāks un kvalitāti vairojošs dzēriena paveids, kura pamatā tīkamās krāsas iegūšanai drīkst izmantot tikai un vienīgi cēlo Pinot Noir vīnu, kā arī vīna otrreizējās rūgšanas minimālo laika posmu nosakot garāku par diviem mēnešiem.
Protams, ka snobi teiks – Prosecco, tas nav tas pats, kas Champagne! Un jā, teorētiski tiešām ražošanas tehnoloģija vairumam Prosecco ir atšķirīga no šampanieša - burbuļi Proseko dzērienā veidojas no otrreizējās rūgšanas kopējā lielā tvertnē, un pudelēs tas tiek iepildīts jau ar burbuļiem. Šī metode vīndarim atļauj ar mazākām pūlēm izveidot gan vēlamo produkta saldumu un skābumu, gan regulēt alkohola daudzumu, kā arī daudz vienkāršāk saražot lielākus apjomus iemīļotā dzēriena. Noteikti ir jāatzīmē viena papildus lieta, kurai būtu jāpievērš uzmanība. Tā ir atšķirība starp Prosecco Spumante un Frizzante – abi šie vārdi nozīmēs burbuļus Jūsu izvēlētajā dzēriena pudelē, bet to daudzums jeb spiediens būs atšķirīgs. Frizzante pudelēs spiediens un attiecīgi arī burbuļu daudzums ir līdzīgs kā Jūsu braucamlīdzekļos – spiediens ir no 1,5 līdz 3,5 atmosfērām. Šos vīnus precīzāk būtu raksturot ar apzīmējumu – viegli dzirkstošs vīns. Savukārt, pudelēs, apzīmētās ar vārdu Spumante, minimālais spiediens ir vismaz piecas atmosfēras, un tie ir pilni ar kārotajiem burbuļiem!
Un tagad godīgi atbildiet – mūsdienu zibenīgi mainīgajā, virtualitātei pietuvinātā pasaulē, kuram gan rūp, ka šis dzēriens nav izturēts vismaz pusotru gadu pudelē, pirms tas nonāk glāzē?
20. Aprīlis, 2022