Dziļie muskuļi - kāda ir to nozīme un kā tos trenēt

Veselīgs dzīvesveids • 07. Decembris, 2018
Viena no svarīgākajām ķermeņa dziļās muskulatūras funkcijām ir noturēt cilvēka skeletu stabilu, nodrošinot koordinētas kustības. Reizēm sportotāju diskusijās nākas dzirdēt sūdzības, ka, trenējoties, rodas sajūta, ka dziļā muskulatūra nepietiekami nefunkcionē. 

Biežākais šādu novērojumu iemesls – vingrinājums tiek izpildīts nepareizi. Uzzini, kā trenēt dziļo muskulatūru, lai no vingrinājumiem saņemtu maksimālu efektu.

Vāji muskuļi un to kontroles mehānisms veido nepareizus kustību stereotipus un muskuļu darbības harmonijas zudumu, kas noved pie diskomforta sajūtas. Mēs varam sākt sūdzēties par muguras sāpēm, grūtībām noturēt stāju vai veikt citas fiziskās aktivitātes, kas ikdienā radīs nomāktības sajūtu. Biežākais cēlonis tam ir mazkustīgs dzīvesveids – tas ierobežo pilnvērtīgu attīstību un ķermeņa kontroles un koordinācijas spējas. Ja ķermeņa muskulatūra nepilda savu funkciju, pastāv arī traumu risks. Tāpat ir tikai likumsakarīgi, ka, piemēram, spēka vingrinājumam nebūs trenējoša efekta, ja muskuļu vājuma rezultātā nespējam pilnībā izmantot sava ķermeņa potenciālu.

Ar ko sākt?
Iesākumam pietiks ar paša ķermeņa svaru un tādiem vingrinājumiem, kā noliekšanās, piecelšanās, pietupieni, rāpošana, apgulšanās un velšanās. Vingrinājumus var papildināt ar minimālu inventāru, piemēram, vieglām hantelēm. Pie šādām kustībām ķermenis adaptējas ātri, un, tiklīdz pareiza izpratne par dziļās muskulatūras koordinēšanu (pareizu kustību) ir izveidota, var ķerties pie fiziski smagāku vingrinājumu izpildes ar lielāku piepūli. Labs treniņš ir kompleksi vingrinājumi jeb divu vai vairāku ķermeņa locītavu nodarbināšana. Tomēr arī šajā posmā būtiski atcerēties - svarīgi saglabāt to pašu kustību precizitāti kā sākotnējos bāzes uzdevumos. 

Trenējieties ar prātu!
Dziļās muskulatūras trenēšana ir arī apziņas veidošana par savas muskulatūras izmantošanu. Neskatoties uz to, vai sportotājs ir iesācējs vai jau pieredzējis, apziņa pār kontrolētām kustībām jāsaglabā katrā treniņā. Jāatceras, ka vingrinājums ir kustība, bet, izpildot tikai kustību, vingrinājums var netikt izpildīts. Tieši apzināta kontrole pār kustību nosaka vingrinājuma izpildi – sportotājam ir jāizprot un jāsajūt, ko viņš grib panākt ar konkrētu vingrinājumu. Ar laiku, pierodot pie vingrinājuma un kustības, dziļā muskulatūra būs aktīva un strādās kā reflekss – veiks savu funkciju bez atsevišķas piepūles. Palīgs šo pamatu apgūšanā noteikti būs kvalificēts sporta treneris vai fizioterapeits.
    
Ja kustības tiek veiktas harmoniski, prātam un ķermenim sadarbojoties, šāda sportošana noteikti palīdzēs sekmēt nervu sistēmas un muskuļu darbības normalizēšanu, kas atspoguļosies ne vien sportā, bet arī ikdienā. Sporta zālē izpildītam darbam jābūt kam vairāk nekā tikai zālē paveiktajam – treniņam ir jāuzlabo ne tikai atlētiskie rezultāti, bet noteikti arī jāpaaugstina fiziskā un arī emocionālā dzīves kvalitāte. Svarīga norāde – regularitāte dziļās muskulatūras kontrolei ir būtiskāka par kvantitāti. Piemēram, vingrinājumu izpilde sešas reizes nedēļā pa 10 precīzām minūtēm ir labāk nekā 60 minūšu garš treniņš vienu reizi nedēļā. Ņemiet to vērā, plānojot treniņu grafiku!
 


Populārākie raksti

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.