27 GADUS RIMI ĢIMENĒ: ANTRA LAPKASE

Rimi ik gadu sveic savus ilggadējos darbiniekus - šoreiz par savām darba gaitām Rimi stāsta mūsu lieliskā Salaspils Hyper veikala vadītāja vietniece Antra Lapkase!

Pastāsti īsi par sevi! Kas esi un kā nokļuvi Rimi?

Mani sauc Antra Lapkase, un es sāku savas gaitas Rimi, kad man bija 27 gadi. Tas bija laiks, kad bija krīze, tāpēc bija ļoti grūti atrast darbu. Laikrakstā Diena ieraudzīju darba sludinājumu, kurā kāda jauna firma – Rimi - meklēja darbiniekus veikalā Dole. Pieteicos uz kasieres amatu, un drīz vien mani izsauca uz pārrunām. Kandidātu bija ļoti daudz, intervijas jautājumi bija izaicinoši, taču beigās man tomēr izdevās dabūt šeit darbu, un tā nu aizsākās manas gaitas Rimi.

Vai atceries savus pirmos soļus Rimi? Kas bija pats izaicinošākais?

Sākums darbā bija ļoti interesants, bija daudz darbinieku, kasieru un jaunas kases, uz kurām nebijām iepriekš strādājuši, tāpēc apmācību un veikala sakārtošanas process bija diezgan ilgs un smags, un tajā piedalījās ne tikai mūsu veikalu vadītāji, bet atbrauca palīgā arī pārstāvji no ārzemēm. Un kad beidzot atvērām veikalu, pircēju bija ļoti daudz, tāpēc bija cītīgi jāstrādā. Bija arī dažādas problēmas, kad, piemēram, nevarēja noskenēt preces kasē, tāpēc dažkārt vajadzēja ievadīt datus manuāli, ar roku. Vajadzēja arī atcerēties preču kodus no galvas vai meklēt tos kodu grāmatiņā, jo preču katalogs vēl tajā laikā nepastāvēja. Darbs bija ar savām grūtībām, protams, taču man tas ļoti patika.

Kā esi augusi kopā ar uzņēmumu?

Doles Rimi es nostrādāju vairāk kā 20 gadus – pirmos gadus kā kasiere, pēc tam jau kā vecākā kasiere. Tajā laikā dzīvoju blakus darbam, bet 12 gadus atpakaļ pārvācos dzīvot uz Ciemupi, blakus Ogrei. Taču darbu tuvāk jaunajām mājām nemeklēju, jo man ļoti patika mans kolektīvs, mani kolēģi, mani viss tik tiešām ļoti apmierināja darbā Dolē. Taču trīs gadus atpakaļ ieraudzīju, ka Ogrē parādījusies vakance vecākā kasiera amatam, tāpēc tā sanāca, ka beigās tomēr devos strādāt tur. Divus gadus vēlāk – pagājušogad – man piedāvāja nākt strādāt uz Salaspils Rimi par servisa vadītāju. Līdz gada beigām nostrādāju šajā amatā, un tad reorganizācijas ietvaros pieņēmu izaicinājumu sākt strādāt par veikala vadītāja vietnieci, un tāds arī ir mans pašreizējais amats. Protams, ka viss ir jauns, daudz ko vēl nezinu un ir jāmācās, bet, cerams, ka ar kolēģu palīdzību viss izdosies!

Vai, strādājot Rimi, jūties novērtēta kā darbinieks?

Protams, ka darbiniekiem, kas Rimi strādā jau ilgāku laiku, tie labumu aspekti ir augstā līmenī, tāpēc tajā ziņā jūtos novērtēta. Kad darbojos kasē, tas darbs man ļoti patika, taču tagad, esot jaunajā amatā, ir dažādi citi izaicinājumi un pārbaudījumi, kas ir kā pārmaiņu laiks manā dzīvē. Izaicinājums ir, un tad ir jāiet tik uz priekšu! Priecājos, ka ir ļoti jauki kolēģi, kas atbalsta mani jaunajā amatā.

Kāda ir lielākā atšķirība TAD un TAGAD, ja salīdzina darbu pirms 27 gadiem un šodien?

Jau tajā laikā mēs jutāmies ļoti novērtēti, ik pa laikam pat atnāca paši lielākie priekšnieki uz veikalu, sasveicinājās ar kolektīvu, uz ielas pasveicināja, un daži pat atcerējās mūsu vārdus – visi visus pazina.

Tas laikam tāpēc, ka tajā laikā vēl bija mazāk veikalu, un viss vēl nebija tik lielos apjomos. Toreiz arī nebija tādu datoru, nebija tā ātrā procesa, kas ir šodien. Dati bieži vien bija jāvada ar roku, un process bija ilgs. Mēs pat paši rēķinājām dažādus ciparus, nebija tā, ka viss tiek automātiski izrēķināts tavā vietā. Protams, tagad viss ir daudz ātrāks, optimizētāks un labāks šajā ziņā. Neliela nostaļģija, protams, ir, atceroties tā laika atmiņas. Piemēram, labi atmiņā palikusi piecu gadu jubileja Rimi, kurā piedalījās pat visi tā laika piegādātāji. Gribētos vēl ko līdzīgu arī šodien.

Vai ir kāds smieklīgs notikums, kas spilgti palicis atmiņā, strādājot Rimi?

Tik daudz kas noticis pa šiem gadiem, ka pat grūti atcerēties visus šos notikumus. Tāds kuriozs atgadījums bija, kad abas ar meitu strādājām Rimi – viņa atnāca pastrādāt, kamēr mācījās skolā. Es tajā reizē ļoti cītīgi gaidīju atvaļinājuma naudiņu, meita pie manis atnāk un stāsta, ka viņai ieskaitīta nauda kontā. Es neizpratnē domāju, kāpēc viņai tā ir ieskaitīta, bet man nav. Beigās izrādās, ka grāmatvedei gadījās misēklis un, tā kā mums ar meitu ir vienādi uzvārdi, viņa sajaukusi un ieskaitījusi naudu manai meitai. Ik pa laikam bija dažādi jautri un kuriozi atgadījumi.

Strādājot kasē Dolē, vai pazināt arī savus klientus?

Jā, pašlaik vairs tik daudz nesanāk strādāt tiešā kontaktā ar klientiem, bet, strādājot kasē, tā bija. Es redzēju tos mazos klientus, kad viņi vēl bija ratiņos, līdz brīdim, kad viņi paši jau sāka staigāt ar saviem mazajiem bērniņiem ratiņos. Tas bija tāds jauks darba aspekts. Protams, ka ikdienā klienti bieži atkārtojas, nāk vieni un tie paši, kas, piemēram, dzīvo tuvu mūsu veikalam un nāk pat trīs reizes dienā. Tādi arī pastāv!

Vai Tev ir kāds novēlējums citiem kolēģiem, kas nesen sākuši strādāt, vai tieši otrādi, kuri strādā jau tikpat ilgi?

Es domāju, ka galvenais ir, lai ir labs kolektīvs un lai tas ir izpalīdzīgs, draudzīgs, tad arī viss būs kārtībā un gribēsies tur strādāt. Tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, jo tad cilvēki arī gribēs palikt tajā uzņēmumā un tajā vidē strādāt daudz gadus uz priekšu. Piemēram, man vēl aizvien ir kolēģi, kas dzīvo Salaspilī un strādā Rīgā, taču viņi vēl aizvien ienāk pie manis Salaspils Rimi un sasveicinās, atnāk parunāties, jo mēs vēl aizvien jūtam to kopības garu, kas bija agrāk, strādājot plecu pie pleca, un esam ļoti draudzīgi savā starpā. Darbs šeit tik tiešām ir veidojis ilgi paliekošas un draudzīgas saites.

Visbeidzot – vai Tev ir arī kāds novēlējums mūsu klientiem?

Atstājam visu slikto ārpusē un nākam uz veikalu labā garastāvoklī, tad arī pretī būs tāds pats darbinieks, kas ir labā noskaņojumā un spēs palīdzēt ar visu, kas nepieciešams!