Single image Single mobile image

Rimi sortimentā nebūs pieejamas “Sarkanajā sarakstā” esošās zivis un jūras veltes

Vairāk nekā 85% no visas pasaules jūras veltēm ir pārzvejotas vai tiek zvejotas maksimāli ilgtspējīgā apjomā*

Jūras veltes ir bagātīgs proteīnu avots un tās arvien biežāk tiek izvēlētas ikdienas maltītēm. Globālais pieprasījums pēc jūras veltēm turpina pieaugt, bet jūras resursi ir ierobežoti. Mūsdienās vairāk nekā 85% jūras velšu krājumu jau ir pārzvejoti vai pilnībā nozvejoti un tas pasaulē izraisa gan negatīvas ekoloģiskas, gan negatīvas sociālas sekas.

Ja vēlamies arī turpmāk uzturā lietot jūras veltes, mums ir jārūpējas par bioloģiskās daudzveidības ilgtspējību okeānos, jūrās, upēs un ezeros. Vienas zivju sugas izzušana izraisa ekosistēmu bojājumus un rada negatīvu ietekmi uz citām sugām. Diemžēl šobrīd izmantotās zvejas metodes nav ilgtspējīgas, jo tās bieži veicina piezveju.

Zivju audzēšana, kura gūst arvien lielāku popularitāti, rada arī nopietnas vides problēmas. Savvaļas zivis tiek izmantotas kā barība saimniecībās audzētām zivju sugām, ūdens ir piesārņots ar antibiotikām un ķīmiskām vielām, savukārt izbēgušās saimniecībās audzētās zivis apdraud savvaļas zivis. Turklāt ūdens bagātināšana ar izšķīdinātiem fosfātiem stimulē lielāku aļģu veidošanos vai eitrofikāciju, kas arī izraisa strukturālas izmaiņas jūras ekosistēmā.

Šo problēmu risināšanai nepieciešama atbildīgo organizāciju, zvejnieku, valdības, reģionālo padomju un tirgus dalībnieku sadarbība, veidojot spēcīgas partnerattiecības un iesaistot sabiedrību.

Skaties video!

“Zivju gids” - rīks atbildīgai jūras velšu izvēlei 

Pasaules Dabas Fonds** ir izveidojis Jūras velšu patēriņa ceļvedi, kas nodrošinās patērētājiem informāciju par atbildīgu zivju un jūras velšu iegādi.

Ceļvedī sniegtā jūras velšu sugu izvēle un to izcelsme ir pielāgota katras sugas nozīmīgumam tirgū pēc trim kritērijiem:

  • zivju krājumu stāvokli un aktuālo statusu
  • zvejas rīku ietekmi uz vidi
  • vai ir ieviesti efektīvi kontroles un vadības mehānismi. 

Jūras velšu ceļvedī ir ieviesta “luksofora” klasifikācijas sistēma. Zivju sugas tiek vērtētas kā ieteicamas iegādei (zaļas), jāiegādājas uzmanīgi (dzeltenas) vai jāizvairās no iegādes (sarkanas), kā arī tiek sniegta informācija par izcelsmi un audzēšanas metodēm. Vienai zivju sugai var būt atšķirīgs krāsu vērtējums atkarībā no zvejas vai audzēšanas izcelsmes un metodes.

Sarkans = Nepērciet!

Izvairieties no šo zivju un jūras velšu iegādes, jo to zveja vai audzēšana nav ilgtspējīga un kaitē apkārtējai videi un tur dzīvojošajiem dzīvajiem organismiem.

Dzeltens = Uzmanīgi!

Pirms pirkšanas padomājiet! Ir neskaidrības par šo zivju nozveju un audzēšanas metodēm.

Zaļš = Ēdiet uz veselību!

Labākā izvēle! Ir pietiekami daudz resursu, nozveja un audzēšana tiek
veikta ar ilgtspējīgām metodēm. Visas zivis un jūras veltes, kas ir sertificētas saskaņā ar MSC un ASC, atrodas zaļajā sarakstā!

Pilns Pasaules Dabas Fonda “Zivju gids” ir pieejams ŠEIT 

Sarkanā saraksta zivis

Sarkanā saraksta zivis un jūras veltes ietver sugas, kuras ir saistītas ar dažādām ekoloģiskām problēmām.

Rimi pārtrauc Sarkanā saraksta zivju un jūras velšu iegādi

Mums, Rimi, rūp ilgtspējīgas iniciatīvas visās mūsu darbības jomās, tāpēc mēs ieviešam mūsu sortimentā zivis un jūras veltes no ilgtspējīgām zivsaimniecībām un akvakultūras. Mēs stingri ievērojam Pasaules Dabas Fonda “Zivju gida” rokasgrāmatas norādes, lai pārliecinātos, ka Sarkanā saraksta zivis un jūras veltes, kuras tiek pakļautas pārzvejai, nelikumīgai zvejai vai ir zvejotas tādā veidā, kas negatīvi ietekmē vidi, iespējami drīz tiek izņemtas no mūsu sortimenta.

Tāpēc no 2020. gada 1. jūnija Rimi pārtrauc sarkanā marķējuma zivju un jūras velšu iegādi. Piemēram, mēs pārtrauksim tādu tropisko garneļu, pangasiju, mencu, zušu, varavīksnes foreļu, melnā paltusa iegādi, kuri tika nozvejoti vai audzēti neilgtspējīgā un kaitīgā veidā.

Apskati biežāk uzdotos jautājumus par Sarkano zivju sarakstu ŠEIT 

Izdari pareizo izvēli!

Mēs nevaram izglābt jūras ekosistēmu vienas dienas laikā, bet varam sākt ar maziem soļiem:

Mazais kabatas formāta zivju gids pieejams  ŠEIT 

 

* Avots: Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO ANO) dati

** Pasaules Dabas fonds ir daļa no WWF Baltijas ekoreģiona programmas - sastāv no WWF un ilgtermiņa partneru birojiem Baltijas valstīs, kas strādā, lai uzlabotu Baltijas jūras ekosistēmu.