Forumā aicina vienkāršot pārtikas ziedošanu un uzlabot palīdzības pieejamību reģionos

Diskusijā uzsver kopīgu atbildību un digitālo rīku nozīmi

Forumā notikušajā paneļdiskusijā piedalījās Irita Lāce (ZM), Gunta Evardsone (ZM), Agita Kraukle (Pārtikas Banka), Jekaterina Kukle (Integrācijas centrs “Atvērtās Durvis”), Olga Karasjova (Rimi) un Inga Bite (Rimi). Visi eksperti vienprātīgi secināja, ka pārtikas atkritumu mazināšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība – sākot no ražotāja un tirgotāja līdz pat ikvienam patērētājam. Pārtikas bankas Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle uzsvēra, ka organizācija labprāt redzētu ciešāku valsts partnerību un institucionalizētu atbalstu, kas palīdzētu risināt loģistikas un finansiālos izaicinājumus, piemēram, aukstumiekārtu un specializētā transporta nodrošināšanu pārtikas pārvadāšanai.

Diskusijas dalībnieki akcentēja, ka jau šobrīd iesaistītās puses – ministrijas, mazumtirgotāji un NVO – dara vairāk par likumā noteikto minimumu, taču tālākai sistēmas attīstībai ir būtiski plašāk izmantot digitālos rīkus un piesaistīt papildu resursus projekta īstenošanai. Tāpat Rimi iezīmēja nākamo soli labdarības paplašināšanā, norādot, ka jau drīzumā plānots uzsākt arī nepārtikas preču ziedošanu grūtībās nonākušajām ģimenēm.

Pārtikas bankas pieredze: pieprasījums pēc atbalsta pieaug

Labdarības projekta Paēdušai Latvijai datos pamatotā pieredze apstiprina, ka sniegtais atbalsts iedzīvotājiem turpina pieaugt. Pārtikas pakas visbiežāk tiek nogādātas ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti ar zemiem ienākumiem, kuri birokrātisku kritēriju dēļ ir saņēmuši atteikumu trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanai.

“2026. gada statistika liecina par milzīgu glābtās pārtikas apjomu – kopumā no atkritumiem pasargātas 893 tonnas pārtikas atlikumu, no kurām lauvas tiesu jeb 847 tonnas ziedojis Rimi. Ar pārtikas atlikumiem mēnesī vidēji tiek palīdzēts 23 tūkstošiem iedzīvotāju visā Latvijā. Šie rādītāji apliecina, ka cieša sadarbība starp nevalstisko sektoru un mazumtirgotājiem ļauj operatīvi pārvērst pārtikas atlikumus reālā palīdzībā,” uzsver Agita Kraukle, Pārtikas bankas Paēdušai Latvijai vadītāja.

Piecu gadu iestrādes, pieaugoši apjomi un stingras kvalitātes prasības

Par mazumtirdzniecības tīkla pieredzi un attīstību pārtikas pārdalē forumā dalījās arī Rimi. Šogad aprit tieši pieci gadi, kopš uzņēmums mērķtiecīgi ziedo pārtiku. 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos vien ziedotas 962 tonnas pārtikas, iesaistot 136 veikalus 37 Latvijas pilsētās. Lielāko daļu no ziedotās pārtikas veido augļi un dārzeņi (38 %), maize (33 %), kā arī svaigā pārtika (16 %), gaļas produkti (10 %) un iepakotā pārtika (3 %). Ziedošanas procesā kvalitātes standarti nedrīkst tikt pazemināti – palīdzības saņēmējiem ir jānodrošina tieši tāda pati produktu drošība un kvalitāte kā pircējiem veikalā. Tāpēc mēs strikti sekojam līdzi produktu kvalitātei, lai gala patērētājiem vienmēr būtu pieejama droša, kvalitatīva pārtika.

“Vēlme palīdzēt un darīt vairāk ir mūsu pašu iniciatīva. Jau vairāk nekā desmit gadus kopā ar Pārtikas banku meklējam iespējas, kā ar Rimi atbalstu sasniegt vairāk cilvēku, kuriem palīdzība ir nepieciešama. Savlaicīgi ziedota pārtika var būt maltīte ģimenei un par vienu ikdienas rūpi mazāk finansiāli grūtā brīdī – arī tiem, kuri neatbilst kādam no maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas kritērijiem. Ziedojot pārtiku, varam palīdzēt mazināt sociālo nevienlīdzību un atstumtības risku, kā arī rūpēties, lai uzturā derīga pārtika nonāktu pie cilvēkiem, nevis atkritumos, tā saudzējot arī vidi,” uzsver Everita Bičkova, Rimi Latvia ārējās komunikācijas vadītāja.

Forums par pārtikas ziedojumu aprites attīstību norisinājās 8. oktobrī Rimi Latvia birojā Rīgā.