Rimi kā informatīvais atbalstītājs pievienojas Latvijas Zaļais punkts kampaņai Neticamā atkritumu pārdzimšana

Tās mērķis ir vienkārši, vizuāli un praktiski parādīt, kas notiek ar pareizi sašķirotu vieglo iepakojumu un stiklu pēc tam, kad tas nonāk šķirošanas konteinerā. Rimi kā ilggadējs Latvijas Zaļais punkts sadarbības partneris kļuvis par šīs kampaņas informatīvo atbalstītāju.

Latvijā par atkritumu šķirošanu tiek runāts plaši, tomēr sabiedrībā joprojām pastāv jautājumi un šaubas: vai sašķirotais tiešām tiek pārstrādāts, vai atkritumu mašīnā viss netiek sajaukts kopā un vai individuālajai rīcībai vispār ir nozīme. Kampaņa veidota kā atbilde uz šīm šaubām, parādot iepakojuma ceļu no konteinera līdz jaunam materiālam vai produktam.

“Šķirošana bieži tiek uztverta kā pienākums, nevis kā iespēja ietekmēt to, kas ar resursiem notiek tālāk. Taču iepakojuma dzīves cikls nebeidzas brīdī, kad tas nonāk konteinerā – tieši tad sākas būtiskākais posms. Ar šo kampaņu vēlamies parādīt, ka aiz katras pareizi sašķirotas plastmasas pudeles, stikla burkas vai metāla bundžas ir reāls process, kurā materiāls var atgriezties apritē. Ir laiks kliedēt mītus par to, kā notiek resursu atgriešana atkārtotā ciklā, lai šķirošana no mehāniska procesa kļūtu par jēgpilnu ikdienas ieradumu,” stāsta Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis.

“Arī mēs, Rimi, ikdienā strādājam, lai palīdzētu pircējiem pieņemt videi draudzīgākus lēmumus, un atkritumu šķirošana ir būtiska šīs rīcības daļa. Redzam, ka pircēji interesējas par ilgtspējīgiem risinājumiem, taču viņiem ir svarīgi saprast arī rezultātu – kas notiek pēc tam.

Iesaistoties šajā kampaņā, vēlamies palīdzēt stiprināt pārliecību, ka katra pareizi sašķirota pudele, burka vai iepakojums patiešām kļūst par vērtīgu resursu jaunā aprites ciklā,” norāda Everita Bičkova, Rimi Latvia ārējās komunikācijas vadītāja.

Latvijas Zaļais punkts 2025. gada Brand Capital zīmolu un patērētāju dzīvesveida pētījuma dati* rāda, ka, lai gan šķirošana Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir nostiprinājusies, interese par vides aizsardzību pēdējos gados ir samazinājusies un sabiedrībā pieaug skepse pret vides problēmām. 2025. gadā 75,6 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu mājsaimniecībā tiek šķiroti atkritumi, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pētījums arī rāda, ka 48 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vides problēmas ir pārvērtētas, un šis rādītājs pēdējos gados ir pieaudzis. Savukārt interese par vides aizsardzību kopš 2020. gada ir mazinājusies – ja 2020. gadā par vides aizsardzību interesējās 34 % iedzīvotāju, tad 2025. gadā šis rādītājs ir 26 %. Šie dati apliecina, ka vides komunikācijā arvien svarīgāk ir ne tikai aicināt cilvēkus rīkoties videi draudzīgi, bet arī skaidri parādīt šīs rīcības rezultātu.

Kampaņas centrālais vēstījums ir: sašķirots iepakojums nav beigas, bet sākums jaunam aprites ciklam. Pareizi sašķirota plastmasas pudele, metāla bundža, stikla burka vai cits iepakojums var kļūt par jaunu izejmateriālu un atgriezties apritē. Kampaņa praktiski skaidro iepakojuma ceļu: konteiners, savākšana, šķirošana, pārstrāde un jauni produkti. Kampaņa vienlaikus pievērsīs uzmanību arī būtiskākajiem pareizas šķirošanas principiem. Iepakojumam jābūt atbrīvotam no ēdiena atliekām, iespēju robežās saplacinātam un ievietotam atbilstošajā konteinerā. Tieši šie vienkāršie soļi būtiski ietekmē to, vai iepakojumu pēc tam iespējams kvalitatīvi pārstrādāt.

Kampaņas īstenotāji aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību saviem ikdienas šķirošanas paradumiem un atcerēties: pareizi sašķirots iepakojums var kļūt par jaunu resursu tikai tad, ja tam tiek dota iespēja nonākt pareizajā konteinerā.

* Iedzīvotāju aptauja veikta 2025. gada jūnijā un jūlijā pētījuma Brand Capital ietvaros, aptaujājot 3008 ekonomiski aktīvo Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, no kuriem Latvijā aptaujāti 1001, Lietuvā – 1000 un Igaunijā – 1007. Aptauju tiešsaistē veica pētījumu aģentūra NORSTAT.