Rimi: Latvijas pircēji meklē maksimālu labumu par zemāko cenu

Meklējot atbildes uz šo jautājumu, Rimi izceļ jaunāko iepirkšanās tendenci: izvēlēties vislabāko iespējamo garšu un kvalitāti par izdevīgāko cenu, pat ja tas nozīmē atteikšanos no iecienītajiem zīmoliem un paradumiem. Eksperti prognozē, ka tuvākajos mēnešos pircēju paradumus noteiks gan kopējais patērētāju noskaņojums, gan globālie notikumi.

Kā liecina banku ekonomistu aplēses, pēdējā gada laikā Latvijas ekonomika ir augusi, pirktspēja uzlabojusies, un sagaidāms, ka izdevumu slogu no 1. jūlija atvieglos pazeminātā 12 % PVN likme atsevišķiem pārtikas produktiem. Taču, visticamāk, gada otrajā pusē pārtikas cenas Baltijas reģionā ar laika nobīdi ietekmēs konflikts Tuvajos Austrumos. Pārtikas mazumtirdzniecība vienmēr ir bijusi dinamiska nozare, kuru ietekmē gan ārēji apstākļi, gan vietējās norises un pircēju paradumi, un arī 2026. gadā cenu svārstības pārtikas mazumtirdzniecībā var ietekmēt gan ģeopolitiskie satricinājumi un ar tiem saistītā nenoteiktība, gan ražotāju cenas, energoresursu un loģistikas izmaksas, algas un sezonalitāte. Tomēr vispārināt, ka “viss kļūs dārgāks”, nebūtu korekti.

Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis uzsver – lielā mērā ekonomikas izaugsmi Latvijā, Baltijā un Eiropā noteiks tas, cik ilgi turpināsies konflikts Tuvajos Austrumos. Ja šobrīd ģeopolitiskie satricinājumi pasaulē ietekmē galvenokārt degvielas un minerālmēslojuma cenas, tad pārtikas mazumtirdzniecībā cenu kāpumu, iespējams, jutīsim ar laika nobīdi.

“Nenoteiktība pasaulē ir ļoti liela, tā liek patērētājiem būt piesardzīgākiem, taču taupīt nevar bezgalīgi, vajadzības un vēlmes kādā brīdī ņems virsroku, ja nebūs jaunu lielu satricinājumu. Baltijas valstu ekonomika pagājušajā gadā ir uzrādījusi mēreni labus izaugsmes rezultātus: bezdarbs ir pietuvojies vēsturiski zemākajam līmenim, vidējais atalgojums un pirktspēja palielinās, iedzīvotāju noskaņojums uzlabojas. Kopš 2021. gada visās trijās Baltijas valstīs vidējais atalgojums ir pārsniedzis patēriņa cenu pieaugumu. Toties inflācija, salīdzinot ar Eiropas vidējo rādītāju, ir saglabājusies samērā augsta: Latvijā pērn tā bija 3,5 %, Eiropā kopumā – ap 2 %. Šī gada martā un aprīlī tā atkal ir pieaugusi energoresursu cenu kāpuma ietekmē. Ja konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs, inflācija gada griezumā var krietni pārsniegt 5 % un pat sasniegt divciparu skaitli,” ekonomikas izaugsmi prognozē Kārlis Purgailis.

“Gan pētījumi, gan veikalu apgrozījuma dati rāda tendenci ietaupīt biežāk un vairāk. Rimi pielāgojas pircēju vajadzībām: veido saistošus akciju piedāvājumus, strādā pie zemo cenu groza piedāvājuma un attīsta un papildina savas privātās preču zīmes ekonomisko segmentu, lai produkti par zemākām cenām būtu pieejami pēc iespējas plašāk. Tā kā Saeima uz vienu gadu, sākot no 1. jūlija, ir atbalstījusi 12 % PVN likmi tādām produktu grupām kā maize, piens, mājputnu gaļa un olas, Rimi to korekti atspoguļosim arī produktu cenās un ar interesi vērosim, kā šīs pārmaiņas ietekmēs kopējos pircēju paradumus. Vienlaikus jācer, ka globālie notikumi neveicinās strauju inflācijas kāpumu,” saka Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Rimi Latvia Kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone stāsta, ka pašlaik pircēju paradumos vērojamas četras galvenās tendences: izvēle par labu cenai, veselīgumam, ērtībām un paļaušanās uz sociālajiem medijiem. Galvenais pirkuma kritērijs ir cena, tomēr tas nenozīmē, ka visi pircēji meklē pašu lētāko produktu, jo ļoti svarīga ir kvalitāte jeb vērtība, ko var iegūt par šo cenu, – pat ja tas nozīmē atteikšanos no lojalitātes konkrētam zīmolam.

“Mūsu novērojumi rāda, ka arvien lielāka nozīme ir pārdomātiem pirkumiem. Šobrīd ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā jau aptuveni 70 % patērētāju tēriņu veido tā sauktais value shopping segments, kas nozīmē lielāku pieprasījumu pēc izdevīgiem piedāvājumiem un ekonomiskā segmenta produktiem. Pircēji izvēlas lētākas preces, vienlaikus neatsakoties no tā, kas viņiem svarīgs, ir gatavi meklēt izdevīgāko piedāvājumu un pat iepirkties retāk apmeklētos veikalos, ja tur cena ir labāka,” skaidro Inese Pētersone.

Aug arī pārtikas veselīguma nozīme, un pircēji kļūst arvien labāk izglītoti šajos jautājumos. Samazinās alkohola patēriņš, ko it īpaši var just t. s. Gen-Z paaudzes iepirkšanās paradumos, un pircēji biežāk izvēlas produktus ar pievienoto vērtību – samazinātu cukura daudzumu, augstu proteīna sastāvu u. tml. Vēl viens svarīgs kritērijs pircējiem ir ērtības: arvien pieprasītāki kļūst lietošanai gatavi produkti, piemēram, konservi, zupas, saldēti gatavie ēdieni un vienas porcijas produkti, kā arī ērti lietojami iepakojumi, kurus var atvērt un aizvērt vairākas reizes, ģimenes iepakojumi utt. Savukārt preču pieejamība e-komercijas kanālos un informācija, kuru pircēji iegūst sociālajos medijos, būtiski ietekmē paradumu maiņu un inovāciju tempu pārtikas nozarē: kopumā 75 % Gen-Z paaudzes pircēju tieši sociālajos medijos iegūst informāciju par jauniem produktiem.

Praktisks risinājums, kā ikdienā samazināt izdevumus par pārtiku, ir zemo cenu grozs, par kuru saskaņā ar pircēju aptauju datiem ir dzirdējuši 61 % iedzīvotāju, un gandrīz 50 % ir to pamanījuši veikalos. Zemo cenu grozs ir pastāvīgs mehānisms, kā palīdzēt ietaupīt, plānojot ikdienas maltītes, it sevišķi pircējiem, kuriem nav laika pašiem meklēt lētākos piedāvājumus. Ietaupījums, izvēloties zemo cenu groza produktus, katru nedēļu var būt atšķirīgs, bet kopumā pircēja ietaupījums svaigas gaļā zivīs ir vidēji 40 %. Latvijas ražotāji zemo cenu produktu sortimentā vislabāk spēj konkurēt ar maizi, sieru un vistas gaļu.

Rimi Baltic Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms norāda, ka izcelsmes valsts kā produktu izvēles kritērijs pircēju aptaujās šobrīd ierindojas 7. vietā, tomēr tas joprojām pircējiem ir svarīgs, tāpēc Rimi turpina veiksmīgo sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem un veic pārrunas ar jauniem potenciālajiem sadarbības partneriem. Latvijas ražotāju produkti svaigās pārtikas segmentā veido ap 70 % Rimi piedāvājuma, atsevišķās kategorijās – ievērojami vairāk, piemēram, vietējā rupjmaize – 88 %, baltmaize, tumšā un sēklu maize – 87 %, svaiga cūkgaļa – 73 %, kefīrs un paniņas – 91 % no svaigās pārtikas sortimenta.

“Gribētos, lai Latvijas produktu īpatsvars būtu vēl lielāks gan regulārajā sortimentā, gan zemo cenu grozā, taču to ietekmē sezonalitāte, apjomi, cena un konkrētu kategoriju struktūra. Ja būs laba vietējo ražotāju produkcija par zemu cenu, mēs noteikti to iekļausim zemo cenu grozā. Tāpēc jautājums nav tikai par tirgotāja vēlmi, bet arī par vietējās ražošanas kapacitāti, apjomu, sezonalitāti un stabilām piegādēm,” skaidro Milans Blūms.