Veselīga dzīvesveida pamats – dzīvesprieks

04. Novembris, 2020
Ja mēs rūpēsimies par sevi, sekosim līdzi savam uzturam, pietiekoši bieži nodarbosimies ar fiziskajām aktivitātēm, tad arī jutīsimies labāk un stiprināsim savu veselību.

Turklāt šis ir priekšnoteikums, kas jāievēro gan cilvēkiem ar cukura diabētu, gan jebkuram citam. Novembris pasaulē un arī Latvijā tiek atzīmēts kā cukura diabēta mēnesis, tāpēc par to, kā sākt dzīvot veselīgi un kā pieturēties pie veselīga dzīvesveida, vairāk stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča.

Veselīga dzīvesveida pamatā mentālā veselība

Mēs visi zinām, ka veselīgs dzīvesveids saistās ar veselīgu uzturu, fiziskām aktivitātēm, kā arī regulāru veselības pārbaudi un, ja nepieciešams, medikamentu lietošanu. Turklāt šie pamatprincipi ir ļoti līdzīgi gan cilvēkiem ar cukura diabētu, gan jebkuram citam. Vienīgā atšķirība – cilvēkam ar cukura diabētu veselīgs dzīvesveids ir daļa no ārstēšanas procesa. Taču tie nav vienīgie veselīga dzīvesveida priekšnoteikumi. Ja tā būtu, tad uzsākt dzīvot veselīgi nesagādātu nekādas grūtības. Cilvēkam noteikti ir nepieciešama motivācija un skaidra apziņa par to, ko viņš vēlas un ko viņš dara tā labā. No savas pieredzes darbā ar cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, varu droši teikt, ka, kamēr cilvēks nav apzinājis un pieņēmis esošo situāciju un sevi šajā situācijā, kā arī, kamēr viņam nav vēlmes un motivācijas rūpēties par sevi, ir grūti palīdzēt viņam uzsākt veselīgu dzīvesveidu un uzturēt to. Tātad veselīga dzīvesveida pamatā, manuprāt, noteikti atrodas mūsu mentālā veselība, kas ietver sevī gan apzinātību, gan spēju analizēt savas emocijas, gan pārvaldīt stresu. Kā arī tādas vienkāršas lietas kā pietiekams miegs, pozitīvas domas, svaigs gaiss, vaļasprieks, interesants darbs, cieņa pret apkārtējiem, dabu un savu ķermeni.

Fiziskas aktivitātes vai sabalansēts uzturs?

Pastāv uzskats, ka ēst var jebko, jo galvenais ir iztērēt uzņemtās kalorijas. Taču, manuprāt, vienlīdz svarīgs ir gan uzturs, gan fiziskās aktivitātes. Ar ēdienu mēs uzņemam ne vien kalorijas, bet arī veselīgās (antioksidantus, vitamīnus, minerālvielas, veselīgas taukskābes, šķiedrvielas) un neveselīgās (transtaukskābes, daudz pievienota cukura, konservantus) vielas. Tāpēc arī slaidiem, atlētiskiem cilvēkiem būtu jāpiedomā par to, ko viņi lieto uzturā, jo no tā ir atkarīgs ne vien viņu ķermeņa ārējais izskats, bet arī veselība kopumā. Tomēr arī veselīgs uzturs bez fiziskām aktivitātēm nebūs pietiekami efektīvs labas veselības uzturēšanā. Fiziskas aktivitātes stiprina muskulatūru, palielina kaulu masu, pēc iespējas ilgāk palīdz saglabāt pašaprūpes spējas, locītavu kustīgumu, bagātina organismu ar skābekli, uztur sirds un asinsvadu veselību, kā arī veicina prāta funkcijas, tātad var kalpot kā profilakse depresijas un vecuma demences attīstībai.

Balanss starp veselīgo un neveselīgo

Viens no veselīga dzīvesveida pamatprincipiem ir mērenība. Vienmēr jācenšas atrast līdzsvaru starp uzturu, fiziskajām aktivitātēm un savu komfortu. Jāatceras, ka ar veselības stāvokli nesamērīgas fiziskās aktivitātes var kaitēt veselībai vairāk nekā to neesamība, kā arī ļoti strikti uztura ierobežojumi var izraisīt ēšanas traucējumus, piemēram, kompulsīvo pārēšanos, kad cilvēks, ilgstoši sevi ierobežojot, “noraujas” un pārēdas.

Mērenību ir nepieciešams ievērot gan “sliktajā” jeb neveselīgajā, gan “labajā” jeb veselīgajā. Stingra turēšanās pie veselīga uztura var cilvēkā izraisīt trauksmainību, kas kaitē mentālajai veselībai. Tas noteikti nav veselīga dzīvesveida mērķis. Šādiem cilvēkiem nereti ir maldinoši priekšstati par to, kas ir veselīgs, un viņi neapzināti “pārkāpj” veselīga uztura noteikumus, par ko sevi vēlāk “soda” ar pārmērīgām fiziskām aktivitātēm vai vēl stingrākiem uztura ierobežojumiem. Veselīgs uzturs nenozīmē to, ka nevar atļauties, piemēram, kādu saldumu, bet vienmēr jācenšas ievērot balansu. Tā vietā, lai steidzīgi un neizbaudot apēstu veselu paciņu ar konfektēm, labāk nesteidzīgi un apzināti sevi palutināt vien ar pāris saldumiem. Lai saglabātu līdzsvaru starp pārlieku striktu un pārlieku neveselīgu dzīvesveidu, ir jāmēģina ieklausīties sevī – ko jūsu garšas kārpiņas šobrīd vēlas, kāpēc tās to vēlas, kādu veselīgāku alternatīvu jūs varat tām piedāvāt. Jāprot ieklausīties savā ķermenī.

Lai informētu cilvēkus par cukura diabētu, tā simptomiem un ārstēšanu, ir izveidotas mājaslapas www.diabets.lv un www.diabetapacientiem.lv. Šajās vietnēs gan cilvēki ar cukura diabētu, gan arī ikviens cits interesents var uzzināt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.


Populārākie raksti