Jekaterina Bovtramoviča
Rimi Bērniem eksperte, fizioterapeite

5 padomi vecākiem, kā padarīt podiņmācību vieglāku

Izglītība • 14. Aprīlis, 2021
Cik daudz gan ir dzirdēts – agrāk bērni labprāt gājuši uz podiņa jau pavisam agri! Kāpēc mūsdienās mazuļi neuzsāk nokārtošanos podiņā tik agri un kā šo prasmi bērnos veicināt, stāsta “Rimi Bērniem” kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Kas pieaugušajam tik pašsaprotams, tas mazam bērnam liels sasniegums – nokārtošanās podiņā. Lai arī kā nereti vecāki vēlētos šo posmu pasteidzināt, palepoties ar savu mazuļu sasniegumiem, jāatceras, ka vesels bērns bez attīstības novirzēm ar laiku sasniegs to stadiju, kad var veiksmīgi nokārtoties podiņā. Agrāk, kad nebija pieejamas vienreizlietojamās autiņbiksītes, vecākiem bija lielāka motivācija apmācīt bērnu nokārtoties podiņā. Šobrīd ir plašs dažādu autiņbiksīšu klāsts, kas atvieglo bērnu aprūpi.

Podiņš ir domāts, lai nokārtotos, tāpēc tam nav vajadzīgas citas funkcijas un tas nav jāaprīko ar mantiņām, mūziku vai citām izklaidējošām lietām.

Kad sākt bērnu mācīt

Šobrīd uzskata, ka 18–30 mēneši ir tas vecums, kas ir optimāls bērna mācīšanai nokārtoties podiņā. Taču svarīgs priekšnoteikums, lai mazulim to piedāvātu, ir, lai bērns prastu stabili sēdēt. Jau pirms tam, kad bērns ir gatavs nokārtoties podiņā, viņš dažādos veidos signalizē, ka fizioloģiski varētu būt gatavs sākt mācīties to darīt. Taču šeit būtisks faktors ir ne tikai bērna gatavība, bet arī vecāku miers, pacietība un uzņēmība, jo viņi ir tie, kas vada šo procesu. Svarīgi, ka, uzsākot podiņapmācību, mazulim tiek vispārīgi mācīts apmierināt savas fizioloģiskās vajadzības, nekoncentrējoties atsevišķi uz čurāšanu vai kakāšanu. Ja bērnam kaut kas izdodas, tad vecāki paskaidro viņam, kas podiņā ir sanācis. Tāpat jāņem vērā, ka lielākā vecumā bērnam var būt bailes no savas kakas.

Pazīmes, kas norāda, ka bērns ir gatavs apgūt podiņmācību:

  • bērns sāk apzināties, kas notiek ar viņa ķermeni, un pamana, ka viņam notiek urinācija vai defekācija;
  • mazulis interesējas par to, ko vecāki dara tualetē;
  • bērns prot veikt vienkāršus aprūpes procesus – uzvilkt vai novilkt biksītes, noslaucīt muti;
  • bērns spēj izpildīt vieglas norādes, piemēram: “Atnes man lācīti”, “Noliec bumbu zemē”;
  • bērns sāk spēt kontrolēt izvades procesu, piemēram, pēc pusdienas laika autiņbiksītes ir sausas.

Kā atvieglot podiņapmācību

1. Izvēlēties parastu, stabilu podiņu, uz kura bērns var ērti apsēsties un no kura var ērti piecelties. Podiņš ir domāts, lai nokārtotos, tāpēc tam nav vajadzīgas citas funkcijas un tas nav jāaprīko ar mantiņām, mūziku vai citām izklaidējošām lietām. Pirms apmācības bērnam paskaidro, kam podiņš ir domāts.

2. Skaidrot bērnam podiņmācību ar savu piemēru. Mazam bērnam ir piemēroti doties vecākiem līdzi uz tualeti. Svarīgi, ka gan meitenes, gan puišus māca nokārtoties sēdus stāvoklī.

3. Ja iespējams, podiņapmācību sākt pavasarī vai vasarā. Tas atvieglos šo procesu pašiem vecākiem – būs vieglāk mainīt bērna drēbes, mazais nebūs aukstumā ar slapju dupsi. Apmācības posmā bērnam ieteicams apģērbs, ko viņš pats var viegli un ērti novilkt.

4. Par veiksmīgi paveiktu procesu bērnu noteikti vajadzētu paslavēt, taču, ja mazulim nokārtoties podiņā nesanāk, nekādā gadījumā nevajadzētu izrādīt dusmas, neapmierinātību vai viņu bārt.

5. Sēdēšanu uz podiņa iekļaut dienas režīmā un labāk piedāvāt pasēdēt uz podiņa pēc miega, pēc ēšanas un pirms gulēšanas. Organismam ir savs režīms, un ir labi, ja radinām bērnu, piemēram, pēc pamošanās vai pēc ēšanas doties uz tualeti.

Ko labāk nedarīt

  • Nepārtraukt uzsāktās apmācības. Ja podiņmācība ir uzsākta, tā jāturpina.
  • Neuzsākt podiņmācību, ja ģimenē plānota šķiršanās, ir kādas slimības, ieplānoti braucieni vai sagaidāmi citi notikumi, kas var izraisīt stresu.
  • Neveidot bērnam nokārtošanos pēc kāda ārēja refleksa, piemēram, dzirdot tekoša ūdens skaņu. Bērnam jāiemācās sajust, kad viņam ir piepildīts urīnpūslis, un tad meklēt podiņu un tajā nokārtoties, nevis jāseko ārējiem refleksiem nokārtoties pēc ūdens skaņas. Tāda radināšana var izjaukt dabisko fizioloģiju.
  • Nokārtošanos uz podiņa nevajag pārvērst par rotaļu vai spēli. Šim procesam ir sava loģiskā secība un kārtība, ko nevajag izjaukt. Bērnam ir jāsaprot, ka pods ir nepieciešams higiēniskām vajadzībām, nevis lai to liktu uz galvas vai būvētu torņus. Pieturēšanās pie šī principa palīdzēs iegūt pareizo atbildes reakciju no bērna.
  • Negaidīt, ka bērns spēs ilgi nosēdēt vienā vietā. Tāpēc nevajadzētu viņu mākslīgi piespiest sēdēt uz poda, piemēram, ar animācijas filmu palīdzību. Iespējams, ka šādā veidā mazulis nokārtosies podā, bet viņa uzmanība būs vērsta uz ko citu, līdz ar to šis process nebūs apzināts.
  • Nesalīdzināt bērnu ar citiem bērniem – katram ir savs laiks, kad sākt nokārtoties podiņā.


Populārākie raksti