Divvalodīgas vides ietekme uz bērna valodas attīstību

Izglītība • 05. Oktobris, 2020
Visbiežāk bērns līdz trīs gadu vecumam ir apguvis valodu un runā tekoši – lieto dažādas locījumu formas, pagātni, nākotni, veido teikumus un jēgpilnu stāstījumu. Par to, kā attīstās bērna valoda divvalodīgā vidē, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.

Dzimtā valoda – tikai viena
Interesanti, ka pirmā iepazīšanās ar valodu bērnam notiek, vēl mammas vēderā esot. Tas nozīmē, ka bērns sāk klausīties un uztvert valodu jau pirms piedzimšanas. Pierādīts, ka jau četru dienu vecumā zīdainis spēj atšķirt valodas, un ir atklāts, ka mazulis zīž cītīgāk, ja ēšanas laikā dzird mammu runājam savā dzimtajā valodā. Mēneša vecumā bērns bez grūtībām atpazīst dažādu valodu fonētiskās atšķirības un spēj saprast, kad nomainās valodas. Taču 6–10 mēnešu vecumā šī spēja bērnam mazinās un arvien vairāk nostiprinās tas, ka bērns sāk runāt un saprast labāk tajā valodā, ko visbiežāk dzird sev apkārt. Katram cilvēkam, lai arī cik valodas viņš mācētu, dzimtā valoda ir tikai viena. Dzimtā valoda bērnam būs tā, kuru viņš ikdienā dzirdēs sev apkārt visvairāk.

Valodas attīstība
Valodas apguve bērnam sākas ar skaņu apgūšanu, tad seko atsevišķi vārdi, pēc tam mazais iemācās veidot vārdu pārus (piemēram, zaļa mašīna). Tad jau seko teikumi, un pēc tam bērns veido jēgpilnas gramatiskās konstrukcijas. Parasti līdz gada vecumam bērns iemācās sasaistīt priekšmetus ar vārdiem un to nozīmi. Līdz pusotra gada vecumam vārdu krājums palielinās ļoti lēnām, taču ap 2 gadu vecumu tā paplašināšanās notiek ļoti strauji.

Mēneša vecumā bērns bez grūtībām atpazīst dažādu valodu fonētiskās atšķirības un spēj saprast, kad nomainās valodas


Sasniedzot šo stadiju, kad bērna valodas attīstība uzņem straujus tempus, mazais apgūst apmēram vienu vārdu divās stundās. Trīs gadu vecs bērns ikdienas runā izmanto apmēram trīs tūkstošus vārdu.

2,5–3 gadu vecumā bērns sāk lietot pagātnes un nākotnes formas, vienskaitli un daudzskaitli un ievēro vārdu secību teikumā.

Ja bērns aug bilingvālā vidē
Ja bērns aug ģimenē, kurā katrs vecāks runā savā valodā, tad, ja viņš pietiekami bieži dzirdēs šīs valodas, viņš runās un lietos tās abas. Tomēr vecākiem un pedagogiem, kas audzina bērnus no bilingvālām ģimenēm, jāņem vērā, ka šiem bērniem kopējais vārdu krājums abās valodās būs lielāks nekā bērniem no vienas valodas ģimenes, taču katrā valodā atsevišķais vārdu krājums, visticamāk, būs mazāks nekā vienaudzim, kas runā vienā valodā. Vērtējot bērnu, kas aug bilingvālā vidē, dažādu intelektuālo testu rezultātus, jābūt uzmanīgiem, jo šiem bērniem var būt kļūdainas norādes uz zemāku rezultātu. Jāatceras, ka visbiežāk tas nebūs objektīvs bērna attīstības rādītājs, bet gan norādīs uz to, ka bērnam vārdu krājums pagaidām nav tik liels. Tāpat jārēķinās, ka valodas attīstība bilingvālā vidē var notikt lēnāk, tomēr valodas attīstības princips ir līdzīgs: pusotra, divos gados bērnam vajadzētu spēt pateikt vismaz atsevišķus vārdus, ap divu gadu vecumu – veidot vārdu pārus, bet ap trim gadiem – runāt teikumos.

Valodu sajukums
Parasti, ja bērns aug bilingvālā vidē, viņam ir viegli pārslēgties no vienas valodas uz otru un viņš pieņem kā pašsaprotamu, ja ar mammu jārunā vienā valodā, bet ar tēti citā. Tas netraucē bērnam apgūt valodu. Taču var gadīties, ka bērns jauc valodas un, vienā valodā runājot, lieto otras valodas vārdus. Ja bērns šādi jauc valodas, tas, protams, nav jākritizē, bet ir vērts uz to norādīt un aicināt viņu runāt vienā valodā un nošķirt valodas. Pieaugušais bērnam var teikt, piemēram: “Ja tu gribi pateikt “mjač” latviešu valodā, tad saki “bumba”.” Citādi tas var nostiprināt nepareizu valodas lietojumu. Tāpat ir novērojams, ka bērni paši izdomā savus vārdus kaut kā apzīmēšanai, taču, pieaugot un attīstoties valodai, tas parasti pāriet un bērni sāk runāt pareizi.

Palīdzēt valodu attīstībai
Lai palīdzētu bērnam attīstīt valodu, vecākiem ir daudz jārunā ar viņu. Bērniem arī patiks, ja vecāki norādīs uz priekšmetiem un atkārtos, kā tos sauc. Var noderēt arī pirmās grāmatiņas bērniem, kur ir lieli attēli, – grāmatu šķirstīšana un attēlu nosaukšana veicinās mazā cilvēka interesi atkārtot vārdus. Tāpat valodu var attīstīt spēļu veidā – jautāt, kur bērnam ir deguns, kur kāja.

Parasti, ja bērns aug bilingvālā vidē, viņam ir viegli pārslēgties no vienas valodas uz otru un viņš pieņem kā pašsaprotamu, ja ar mammu jārunā vienā valodā, bet ar tēti citā


Ja bērns jau no dzimšanas būs radis ar mammu sazināties vienā valodā, bet ar tēti citā, viņam tas šķitīs dabiski. Tomēr, ja vecākiem rodas aizdomas, ka bilingvālā vide bērnam rada kādus traucējumus, piemēram, izrunāt vārdus, skaņas vai virknēt vārdus, tādā gadījumā var palīdzēt konsultācija pie logopēda. Tomēr ap trīs gadu vecumu arī bilingvālā vidē augoša bērna valodai vajadzētu būt pietiekami attīstītai, lai viņa runa būtu saprotama.

Ja bērns nonāk vidē, kur citi runā atšķirīgi
Ja gadās, ka bērns pēkšņi nonāk vidē, kur runā atšķirīgi no viņa dzimtās valodas, pats svarīgākais ir, lai mazais justos droši. Pieaugušajiem būtu ieteicams izvairīties no tādiem izteikumiem kā: “Tāda vārda mūsu valodā nav, es tevi nesaprotu. Runā valodā, kuru es saprotu.” Tas bērnam var radīt spriedzi valodas apguves procesā. Pieaugušajiem ir svarīgi būt atbalstošiem – vecāki var iesniegt audzinātājām minimālo vārdu sarakstu, lai viņas ar bērnu varētu saprasties pašos pamatos. Šajā posmā ieteicama arī žestu valoda. Ja bērns ir nonācis mācību iestādē, kurā lietoto valodu nesaprot, jārēķinās, ka viņš var garlaikoties, tāpēc šajā situācijā ir ieteicams bērnu nodarbināt ar kādiem praktiskiem darbiņiem.


Populārākie raksti