Ko darīt, ja bērns redzējis sliktu sapni

“Rimi Bērniem” labsajūtas un attiecību eksperte psiholoģe Iveta Aunīte stāsta, kā vecākiem reaģēt, ja mazulis bieži sūdzas par sliktiem sapņiem.

Slikti sapņi kā vecumposma norma
75% bērnu vecumā no četriem līdz pieciem gadiem vidēji divas reizes nedēļā redz sliktus sapņus. Tā ir vecumposma norma un nav rādītājs, ka bērna dzīvē notiek kaut kas slikts. Šis ir vecums, kad bērna dzīvē norisinās intensīvi notikumi, ir daudz iespaidu – jauni draugi, notikumi bērnudārzā, pasākumi, kurus viņš apmeklē ar vai bez vecākiem. Dienā uzkrātās emocijas naktī tiek pārstrādātas, un bērnam tās atspoguļojas košos, satraucošos sapņos. Bērni dziļā miega fāzē pavada vairāk laika nekā pieaugušie, tāpēc šādi sapņi viņiem ir raksturīgāki. Kļūstot vecākiem, arī slikto sapņu ir mazāk.
Apmēram līdz 10 gadu vecumam bērns pamostoties vēl neatšķir murgu no realitātes. Ja pieaudzis cilvēks pamostoties saprot, ka tas ir bijis sapnis, tad mazāks bērns, pamostoties no slikta sapņa, vēl kādu laiku var būt emocionāli uzbudināts, jo viņam liekas, ka redzētais ir realitāte.

Kā palīdzēt?

Ja bērns pamodies no slikta sapņa, nav vajadzības strīdēties par to, ka tas bija “tikai” sapnis, bet ļaut mazajam izstāstīt, ko viņš redzēja. Nevajag mazināt sapņa nozīmību, noliedzot bērna emocijas, vai veikt maģiskus rituālus slikto tēlu aizbiedēšanai. Kad bērns ir izstāstījis, ko viņš nosapņojis, tad mamma vai tētis pasaka, ka tas bija sapnis, bet tagad mēs esam reālajā dzīvē, kurā nekas no redzētā nav bijis īsts.

Nomierinot bērnu, vecākiem nevajag pārāk ilgi uzturēties istabā. Slikti sapņi dažreiz tiek izmantoti kā manipulācijas veids, lai tiktu gulēt vecāku gultā. Pamanot, ka slikts sapnis ir labs veids, kā piesaistīt pieaugušo uzmanību nakts laikā, bērns jau var pavisam apzināti izdomāt, ka redzējis ko sliktu. Ja vecāki šaubās, vai tiešām bērnam ir slikti sapņi vai tomēr tie ir izdomājumi, tad var doties pie speciālista – psihologa – izrunāt situāciju un noskaidrot, kas slēpjas aiz šādām izpausmēm.

Ja sliktus sapņus un murgus bērns redz bieži, ilgstoši un sižets atkārtojas, arī tas ir iemesls apmeklēt speciālistu. Iemesli paaugstinātai emocionālai jūtībai var būt ļoti dažādi – attiecības ar brāļiem un māsām, slikta attieksme pret bērnu klasē vai dārziņā, vecāku šķiršanās vai konflikti u.tml. Ja bērns ir maziņš un nevar izstāstīt, ko ir redzējis, var aicināt viņu uzzīmēt slikto sapni. Tas palīdz samazināt stresu un saprast, ko tieši bērns ir redzējis. Tiesa, ar šo materiālu būtu tad jāstrādā psihologam, kam ir savas metodes; zīmējumus nevajadzētu tulkot pašiem vecākiem.

Miera rituāli sapņiem, nevis murgiem

Veselīgiem miega rituāliem pirms došanās gulēt ir liela nozīme kvalitatīvas gulēšanas nodrošināšanā.
Psiholoģe I. Aunīte vēlreiz atgādina, ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt pirms miega:

• 2 stundas pirms miega izslēgt visus ekrānus.
• Sekot mediju saturam, ko skatās bērns. Nevajadzētu ļaut skatīties šausmu filmu vai saturu ar vardarbības elementiem.
• Vannošanās jāveic vismaz stundu pirms došanās uz gultiņu. Svarīgi, lai šis process noritētu mierīgi, bez strīdiem un stresa.
• Ievērot miega režīmu ne tikai darbdienās, bet arī brīvdienās. Brīvdienās var pagulēt nedaudz ilgāk, bet ne tik ļoti, lai tas izjauktu organisma iekšējo pulksteni.
• Ja bērnam ir bail no tumsas, var atstāt iedegtu mazu naktslampiņu. Pamostoties mazais redzēs pazīstamo istabu, un tas palīdzēs pārslēgties no sliktā sapņa uz reālo dzīvi.
• Ļoti svarīgi miegu un iešanu gulēt neizmantot kā soda veidu, piemēram, sakot: “Tagad tu iesi gulēt agrāk, jo neproti uzvesties!”.
• Var atstāt pavērtas durvis uz koplietošanas telpu, ko bērns redz no savas gultas. Tas palīdz mazajam just, ka starp viņu un vecākiem nav robežu, un nomierināties.