Mīlestību vārdos nevar izskaidrot! Pieci veidi, kā bērnam ģimenē mācīties mīlestību

“Runājot par mīlestību, pētnieki un ārsti izdala šādas būtiskas komponentes: laipnība, empātija, draudzība, dāsnums, pieņemšana, stabilitāte. Kā to piedzīvot un parādīt bērnam praktiski? Pastāstīšu piemērus no pētījuma, kurā piedalījās 58 ģimenes, kuras dalījās pieredzē, kā mīlestības došanu/ņemšanu viņu ģimenē izjūt kā pieaugušie, tā bērni,” stāsta ārste psihoterapeite Laura Valaine. “Jo, kad bērns jūtas drošībā un mīlēts, viņš jūtas brīvi un spēj fokusēties savām ikdienas gaitām un izaugsmei, piemēram, mācīties un spēlēties.” Minētajā pētījumā* izkristalizējās piecas būtiskas nodarbes, ko bērns izjūt kā mīlestības izpausmes. Tās visatklātāk novērtēs bērns līdz aptuveni septiņu gadu vecumam, taču ir nozīmīgas arī atvasei, kas sasniegusi pusaudža vecumu; atšķirība būs vien to intensitātē, dziļumā un proporcijā.

Spēlēties vai darīt kaut ko kopā

“Fiziska spēlēšanās ar rotaļlietām, galda spēlēm, dauzīšanās, ķereņu, paslēpju un citu rotaļu spēlēšana. Dauzīšanos parasti piekopj tēvi, savukārt tādas nodarbes kā kopīga zīmēšana, rakstīšana, priekšā lasīšana – mammas. Šajā punktā ietilpst arī došanās uz kino, zoodārzu, muzejiem un citām ģimenei īpašām vietām,” stāsta “Rimi Bērniem” eksperte. Viņa uzsver: lai arī pētījumā vērojamas atšķirības tajā, kā pārsvarā mīlestību pauž mammas un kā tēvi, tomēr bērnam tas nav tik svarīgi. “Piemēram, ja ģimenē tētis ir tas, kas parasti izvēlas ar bērnu zīmēt, bet mamma – spēlēt futbolu un rāpties kokos, lai gan visbiežāk lomas sadalās otrādi, arī tad bērns to izjūt kā mīlestību. “Starp citu, arī kopā pavadīts laiks pie ekrāniem iederas šajā punktā!” atzīmē eksperte, piekodinot: “Nevajag bērnam piedāvāt tikai “pareizās” aktivitātes.” Vecāki ar bērnu var kopā spēlēt arī video spēles, piemēram, “Minecraft” – kopā būvēt, meklēt dārgumus, pārrunāt paveikto. “Protams, esot pie ekrāniem, ir jāseko līdzi biežumam un ilgumam. Taču idejiski arī šāds laika pavadīšanas veids ir pieņemams!”

Izrādīt pieķeršanos

“Izrādīt, ka otrs cilvēks ir svarīgs, var gan fiziski, gan verbāli. Fiziski – apskaujot, samīļojot, sabučojot. Verbāli – teikt vārdos, ka tu man esi svarīgs, tu man patīc, es tevi mīlu,” skaidro Laura Valaine. Viņa akcentē: pieskārieni bērnam, neatkarīgi no vecuma, ir ļoti vajadzīgi! Gan bērna smadzeņu attīstībai, gan vecāku un bērnu attiecību veidošanai. Eksperte atgādina, ka attiecībā uz fizisku kontaktu bērnam vienlaikus ir jāmāca izvērtēt: vai vēlies to dot un vai vēlies saņemt. Tam ir jābūt līdzsvarā. “Piemēram, ja vecāks bērnam grib dot buču, bet bērns tobrīd nevēlas to saņemt, tad vecākam tas ir jārespektē. Tāpat otrādi. Varbūt bērns vecāku grib sabučot, samīļot nepiemērotā vietā un laikā. Tad vecāks bērnam drīkst teikt: es ļoti priecājos, ka tu vēlies man izrādīt mīlestību, bet šobrīd labāk nē, labāk pēc dažām minūtēm.”

Ikdienas rituāli un ritms

“Uz jautājumu “Kā tu zini, ka mamma tevi mīl?” kāda meitenīte pētījumā atbildēja: “Jo mamma katru rītu man gatavo brokastis.” Savukārt kāds tēvs pētījumā stāstīja, ka viņiem ar dēlu ir noteikts rituāls – tētis sagaida bērnu pēc viņa diendusas; kad diendusa tuvojas beigām, tētis ir sagatavojis dēlam drēbes un kādu dzērienu. Kad bērns mostas, viņš zina: tur būs tētis ar šo dzērienu. Ir svarīgi ģimenei veidot savus ikdienas rituālus, struktūru,” stāsta ārste psihoterapeite Laura Valaine. “Ģimenes dzīvē ir nozīme disciplīnai, noteiktai kārtībai, paredzamībai. Jo mīlestība nenozīmē visatļautību, mīlestība ir arī rutīna, kopīgu mājas pienākumu veikšana. Jāatceras: arī bērnam ir jābūt kādam pienākumam. Caur to viņš ģimenē jūtas pietiekami nozīmīgs – ka viņam uztic kādu uzdevumu.”

Palīdzēt un atbalstīt ikdienas lietās

“Bērns mīlestību izjūt arī tad, ja vecāks viņam palīdz – praktiski vai ar padomu. Palīdz izprast skolā uzdotos mājasdarbus vai mācību vielu vai palīdz ar padomu dažādās situācijās, piemēram, kas saistās ar draugu attiecībām. Bērni mīlestību izjūt arī caur to, kā viņi tiek mierināti, kā viņiem vecāks ir klātesošs grūtos brīžos.”

Saldumi un mazas dāvaniņas

“Jā, ir nozīme arī maziem, gardiem pārsteigumiem vai dāvaniņām! Ik pa laikam ģimenē viens otram var sarūpēt kādu mazu nieciņu, kas iepriecina un pārsteidz, – tātad runa nav par lielām, regulārām dāvanām,” paskaidro ārste psihoterapeite. Speciāliste akcentē: arī bērniem gribas sajust, ka viņi var dot mīlestību. Jo tas ir priekpilni. “Piemēram, ja bērns par savu kabatas naudu vēlas vecākam kaut ko nopirkt un uzdāvināt, pieaugušajam ir jāļauj to darīt! Noteikti nevajag teikt: nē, nē, labāk pataupi sev. Ja ir sajūta, ka bērns gādā dāvanas pārāk bieži vai pārāk dārgas, tad arī šādā situācijā jārīkojas maigi un iejūtīgi, sakot, piemēram, ka es ļoti novērtēju tavu vēlmi mani iepriecināt, bet varbūt tu varētu sagādāt sev to, ko sen kāroji, – arī tas man sniegtu lielu prieku un gandarījumu. Ir tik vērtīgi ļaut bērnam sajust gandarījumu no došanas – tas mīlestībā ir ļoti svarīgi!”

* Sabey AK, Rauer AJ, Haselschwerdt ML, Volling B. Beyond "Lots of Hugs and Kisses": Expressions of Parental Love From Parents and Their Young Children in Two-Parent, Financially Stable Families. Fam Process. 2018 Sep;57(3):737-751. doi: 10.1111/famp.12327. Epub 2017 Oct 22. PMID: 29057469.