Uzzini, kādas ģenētiskās veselības problēmas var skart suņus un kaķus, kāpēc svarīgas veselības pārbaudes un kam pievērst uzmanību, izvēloties mājdzīvnieku.
Ciltsraksti apliecina izcelsmi
Iespējas uzņemt mājās dzīvnieku ir plašas – to var adoptēt vai iegādāties. Meklējot konkrētas šķirnes mājdzīvnieku, iespējams sastapt gan audzētājus, kuri darbojas šķirnes kluba ietvaros un piedāvā dzīvniekus ar ciltsrakstiem, gan pārdevējus, kuri dzīvniekus piedāvā bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.
Ciltsrakstos var izsekot dzīvnieka radniecībai – vecākiem, vecvecākiem un radniecības līnijām. Tajos atrodama arī informācija par šķirni, reģistrāciju, audzētavu un atsevišķiem tituliem vai sasniegumiem. Ciltsraksti ir dzīvnieka ģimenes koks, nevis labu veselību apliecinošs sertifikāts.
Šī informācija var palīdzēt netieši novērtēt ģenētiskos riskus, piemēram, noskaidrot, vai dzīvnieka izcelsmē nav tuvradniecīgas pārošanas. Tomēr ciltsraksti paši par sevi neapliecina, ka dzīvnieks un tā priekšteči ir brīvi no ģenētiskām saslimšanām.
Veselības pārbaudes palīdz izvērtēt riskus
Atsevišķām šķirnēm pirms dzīvnieku izmantošanas vaislā veic DNS testus un specifiskus veselības izmeklējumus. Prasības var atšķirties atkarībā no šķirnes, organizācijas, federācijas vai kluba noteikumiem.
Piemēram, lielo suņu šķirnēm, tostarp vācu aitu suņiem un kane korso, pirms vaislas ieteicams veikt gūžu displāzijas pārbaudi. Tā ļauj novērtēt gūžas locītavu stāvokli. Gūžu displāzijas attīstībā nozīme ir arī iedzimtībai.
Atkarībā no šķirnes veic acu un sirds pārbaudes, kā arī DNS testus, lai izvērtētu noteiktu iedzimtu slimību risku. Vērtīga ir arī informācija par dzīvnieka vecāku un vecvecāku veselības pārbaužu un ģenētisko testu rezultātiem.
Tomēr arī veiktie izmeklējumi negarantē, ka dzīvnieks nekad neslimos. Tie palīdz izvērtēt konkrētus riskus, taču nevar paredzēt visas iespējamās veselības problēmas.
Dažādām šķirnēm ir atšķirīgi veselības riski
Pirms mājdzīvnieka iegādes svarīgi izpētīt, kādas iedzimtas slimības vai noslieces raksturīgas izvēlētajai šķirnei. Atbildīgi audzētāji šos riskus ņem vērā un pirms vaislas veic atbilstošas vecāku veselības pārbaudes.
Neatkarīgi no ciltsrakstu esamības dzīvnieka veselībai jāseko līdzi visu mūžu. Nosliece uz kādu saslimšanu nenozīmē, ka tā noteikti attīstīsies, tomēr palīdz saprast, kam pievērst uzmanību.
Kaķu šķirnēm raksturīgās noslieces
- Meinkūniem var būt nosliece uz locītavu problēmām un sirds muskuļa saslimšanām.
- Persijas kaķiem var pārmantoties policistiska nieru slimība. Īsā purna un sašaurināto nāsu dēļ tiem var būt arī brahiocefālais sindroms, kas apgrūtina elpošanu.
- Skotu nokareno ausu kaķiem raksturīga osteohondrodisplāzija – kaulu un skrimšļu attīstības traucējumi, kas var būtiski ietekmēt ikdienu un dzīves kvalitāti. Arī nokarenās ausis ir saistītas ar gēna mutāciju.
- Burmas kaķiem var būt nosliece uz cukura diabētu.
- Siāmas un orientālo šķirņu kaķiem var būt sastopamas dažādas vielmaiņas un retas saslimšanas.
Suņu šķirnēm raksturīgās noslieces
- Franču buldogiem, mopšiem un angļu buldogiem var būt dažādu faktoru ietekmētas veselības problēmas, tostarp kaulu un skrimšļu deformācijas, acu problēmas un alerģiskas reakcijas.
- Vācu aitu suņiem var būt gūžu un elkoņu displāzija, kā arī kardiomiopātijas jeb sirds muskuļa saslimšanas.
- Labradoru un zeltainajiem retrīveriem var būt nosliece uz locītavu, acu un vielmaiņas slimībām.
- Rotveileriem var būt elkoņu displāzija un nosliece uz onkoloģiskām saslimšanām.
- Kavaliera karaļa Čārlza spanieliem var būt sirds slimības un acu problēmas.
- Bernes ganu suņiem var būt nosliece uz onkoloģiskām saslimšanām un locītavu problēmām.
- Pūdeļiem var būt locītavu problēmas un kardiomiopātija.
Svarīga ir atklāta saziņa ar audzētāju
Ja audzētājs norāda, ka dzīvniekam ir ciltsraksti, ar to vien nepietiek, lai spriestu par tā veselību. Svarīgi noskaidrot, kādas pārbaudes veiktas, un lūgt uzrādīt to rezultātus. Savukārt, iegādājoties dzīvnieku bez ciltsrakstiem, var būt grūtāk izsekot tā izcelsmei un izvērtēt ar to saistītos riskus. Veselības problēmas dzīves laikā var attīstīties dzīvniekiem gan ar ciltsrakstiem, gan bez tiem.
Uzmanību vajadzētu pievērst tam, kā pārdevējs atbild uz jautājumiem par veselību. Būtu jākļūst piesardzīgiem pēc tādiem apgalvojumiem kā:
- “Mūsu dzīvnieki nekad neslimo.”
- “Viņam ir ciltsraksti, tātad viņš ir vesels.”
- “DNS tests ir veikts, tāpēc nekādu problēmu nebūs.”
- “Veterinārārsta pārbaude nav vajadzīga.”
- “Testu rezultātus jums nav nepieciešams rādīt.”
Iegādājoties vai adoptējot dzīvnieku, svarīgi pārbaudīt arī tā identifikāciju, dokumentus un informāciju par vecumam atbilstošām vakcinācijām.
Īpaši rūpīgi audzētājs jāizvēlas tad, ja šķirne strauji kļuvusi populāra. Liels pieprasījums var veicināt nepārdomātu pavairošanu, tostarp tuvradniecīgu pārošanu, kas palielina ģenētisko problēmu risku.
Gatavība rūpēties par dzīvnieku visu mūžu
Nav pilnīgas garantijas, ka dzīvnieks dzīves laikā neslimos. Turklāt ne visas veselības problēmas ir saistītas ar ģenētiku – tās var rasties arī traumu, infekciju vai citu iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ.
Tāpēc pirms dzīvnieka uzņemšanas mājās ir svarīgi godīgi izvērtēt, vai būsiet finansiāli un emocionāli gatavi rūpēties par viņu arī tad, ja radīsies veselības problēmas. Ciltsraksti un pārbaužu rezultāti palīdz pieņemt pārdomātāku lēmumu, jo ikdienas rūpes un gatavība palīdzēt būs vajadzīgas visa dzīvnieka mūža garumā.