No cilvēku galda mājdzīvnieka bļodiņā: ko drīkst piedāvāt, bet ko labāk ne?

Svarīgs ir ēdienkartes līdzsvars

Cilvēkiem paredzēto produktu izmantošana dzīvnieku uzturā nav tikai mūsdienu tendence. Arī agrāk suņus baroja ar gaļu, maizi, makaroniem un citiem mājās pieejamiem produktiem, bet kaķiem deva pienu. Dažādas veselības problēmas dzīvniekiem bija sastopamas gan tolaik, gan tagad.

Šobrīd mājdzīvnieku barības piedāvājums ir plašs. Sabalansēta sausā barība nodrošina nepieciešamās uzturvielas, tostarp vitamīnus un minerālvielas, un ir ērta ikdienā, jo neprasa papildu pagatavošanu.

Ar mājdzīvnieku uztura speciālista palīdzību iespējams izveidot arī ēdienkarti no cilvēkiem paredzētiem pārtikas produktiem. Šādā gadījumā uzturu pielāgo konkrētā dzīvnieka vajadzībām, ikdienai un aktivitātei. Tomēr saimniekam jārēķinās ar laiku un darbu, kas nepieciešams produktu sagādei, sabalansēšanai un pagatavošanai.

Būtiski ir izvērtēt gan to, kāds uzturs dzīvniekam ir piemērots, gan savas iespējas to regulāri nodrošināt. Svarīgs ir ne tikai izvēlētais produkts, bet arī tā daudzums, apstrādes veids un lietošanas biežums.

Gaļu un olas gatavo bez liekām piedevām

Dzīvnieka ēdienkartē var izmantot vistas, tītara, cūkas un liellopa gaļu, kā arī zivis. Termiska gaļas apstrāde palīdz samazināt risku inficēties ar nevēlamiem mikroorganismiem vai parazītiem. To gatavo bez sāls un citām garšvielām, tostarp bez sīpoliem un ķiplokiem.

Mājdzīvnieku barības ražošanā izmanto arī subproduktus un citus dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, aknas, sirdi un skrimšļus. Atbilstošās proporcijās tie var būt gan konservētās, gan sausās barības sastāvā.

Olas visdrošāk piedāvāt vārītas. Jēlas vistu olas var saturēt salmonellas, kas ir bīstamas arī mājdzīvniekiem.

Piena produktus piedāvā nelielos daudzumos

Pienu un piena produktus var piedāvāt nelielā daudzumā, vērojot dzīvnieka pašsajūtu. Ja pēc to uzņemšanas rodas vēdera pūšanās, caureja vai citi gremošanas traucējumi, tas var liecināt par produkta nepanesību.

Biezpiens ar samazinātu tauku saturu var būt kalcija avots, savukārt grieķu jogurts – olbaltumvielu avots. Arī šos produktus piedāvā nelielās porcijās, ņemot vērā to vietu kopējā ēdienkartē.

Ar sieru jāievēro mērenība, jo tas var saturēt daudz sāls. Izvēloties piena produktus, svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam un tam, kā dzīvnieks tos panes.

Dārzeņi var papildināt ēdienkarti

Dažādi dārzeņi var noderēt gan kā uztura papildinājums, gan kā neliels našķis.

• Ķirbis ir šķiedrvielu avots un var palīdzēt regulēt gremošanu.
• Burkāni satur vērtīgas uzturvielas, un to kraukšķīgā konsistence suņiem var patikt graušanai.
• Saldais kartupelis ir ogļhidrātu avots, kas var noderēt aktīvu suņu ēdienkartē.
• Gurķis var būt papildu veids, kā ar pārtiku uzņemt šķidrumu.

Arī dārzeņiem jāiekļaujas sabalansētā ēdienkartē – to daudzums ir tikpat svarīgs kā paša produkta izvēle.

Ar augļiem un graudaugiem jāievēro mērs

Nelielā daudzumā mājdzīvniekam var piedāvāt arī atsevišķus augļus. Hurma satur vitamīnus, savukārt bumbieri – šķiedrvielas un cukurus. Ēdienkarti var papildināt arī āboli, tomēr pārāk liels to daudzums var izraisīt vēdera pūšanos.

Kvinoju, griķus, rīsus un auzas atbilstošā daudzumā var izmantot mājdzīvnieka uzturā. Pieejamas arī barības bez glutēna jeb lipekļa dzīvniekiem, kuriem ir tā nepanesība.

Izvēloties šos produktus, būtiski vērot dzīvnieka gremošanu un pašsajūtu. Tas, kas der vienam mājdzīvniekam, ne vienmēr būs vienlīdz piemērots citam.

Kauli var radīt gremošanas trakta bojājumus

Kauli mājdzīvniekam var būt bīstami! Nepilnīgi sagrauzti kauli, nonākot gremošanas traktā, var to traumēt, izraisīt aizcietējumu un radīt sāpīgas veselības problēmas.

Kā alternatīvu var pagatavot buljonu, piedāvājot dzīvniekam pašu šķidrumu, nevis kaulus. Arī to gatavo bez sāls, sīpoliem, ķiplokiem un citām garšvielām. Buljonu iespējams sasaldēt nelielās porcijās un izmantot kā atvēsinošu našķi vasarā.

Pārmērības var ietekmēt veselību

Pārāk liels atsevišķu produktu daudzums var radīt gremošanas traucējumus. Piemēram, pārlieku daudz gaļas var izraisīt šķidru vēdera izeju. Arī ogļhidrātu un tauku daudzums jāvērtē kopējās ēdienkartes kontekstā.

Pārbarošana var veicināt liekā svara veidošanos, kas savukārt var būt saistīta ar locītavu un citām veselības problēmām. Taukaini, eļļā cepti ēdieni var nelabvēlīgi ietekmēt aizkuņģa dziedzeri un veicināt pankreatītu.

Dzīvniekam paredzēta porcija jāvērtē pēc viņa vajadzībām, nevis pēc tā, cik daudz saimniekam gribas iedot. Arī nelieli papildinājumi ir daļa no ikdienā uzņemtās pārtikas.

Produkti, kurus mājdzīvniekam nedrīkst dot

Daži cilvēkiem paredzētie produkti mājdzīvniekiem ir toksiski, tāpēc tos ēdienkartē iekļaut nedrīkst.

• Tumšā šokolāde un kakao pulveris satur dzīvniekiem toksiskas vielas, kas strauji ietekmē asinsspiedienu un var izraisīt sirds aritmiju. Paaugstinātais cukura daudzums šokolādē kairina aizkuņģa dziedzeri, un dzīvniekam var rasties vemšana un caureja.
• Vīnogas un rozīnes var izraisīt akūtus un smagus nieru bojājumus.
• Makadāmijas rieksti ir īpaši bīstami suņiem. Tie var izraisīt grūtības pārvietoties, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un vispārēju vājumu.

Vērojiet, kā dzīvnieks jūtas!

Piedāvājot mājdzīvniekam kādu viņam piemērotu produktu vai jaunu našķi, svarīgi ievērot mēru un vērot pašsajūtu. Jāpievērš uzmanība tam, vai nerodas vēdera pūšanās, caureja vai citi gremošanas traucējumi.

Piemērota ēdienkarte ir tāda, kas atbilst konkrētā dzīvnieka vajadzībām un ļauj viņam justies labi. Tāpēc galvenais ir pārdomāta produktu izvēle, atbilstoša pagatavošana un sabalansēts daudzums.

Attēla avots: pexels.com