Stāsta, ka Senajā Ēģiptē un Grieķijā jau pirms 7000 gadiem baudītais vīns ir bijis tieši rozā vīns!
Diezgan precīzi zināms ir fakts, ka Eiropā pirmie vīni, kurus sāka kultivēt tie paši grieķi pirms 2600 gadiem, bija viegli iesārteni. Salīdzinājumam – liecības par sarkano vīnu ražošanas pirmsākumiem ir aptuveni 2500 gadu vecas, bet baltvīni ir vēl „jaunāki”. Tuvāk mūsu ērai skaidri zināms, ka līdz pat Napoleona ērai Savojas hercogistē rozā vīns bija tikai aristokrātu un privileģēto iedzīvotāju dzēriens, bet sarkanvīns – vienkāršās tautas dzēriens. Bet nez kāpēc mūsdienās rozā vīnus mēs saucam par „jauno trendu”.
Rozā vīni tiek darināti visā pasaulē, lielākajā daļā vīna ražošanas reģionu, bet par prestižākajiem tiek uzskatīti rozā vīni no Provansas – no tām pašām vietām, kur, pateicoties senajiem grieķiem, meklējami aizsākumi vīna ražošanai Eiropā.
Par pamatu rozā vīnam var būt jebkura vīnoga, kurai piemīt krāsas pigmentācija. Atkarībā no tā, cik un kādos toņos ir šīs vīnogas krāsa, tādos toņos arī iespējams radīt konkrētās vīnogas rozā vīnu.
Populārākās vīnogu šķirnes rozā vīniem:
- Francijā – Grenache, Syrah, Mourvèdre, Cinsault, Cabernet Franc, Cabernet Sauvignon, Pinot Noir (dzirkstošajiem rozā vīniem);
- Itālijā – Aglianico, Montepulciano, Negroamaro, Corvina, Sangiovese, Pinot Grigio (ļoti blāvam rozā vīnam);
- Spānijā – Garnacha (spāņu Grenache), Tempranillo, Cariñena (spāņu Carignan), Trepat (dzirkstošajai kavai);
- pārējās valstīs – to pašu valstu populārākās tumšās vīnogas: Pinot Noir Vācijā, Zweigelt Austrijā, Pinotage Dienvidāfrikā, Zinfandel ASV, Malbec Argentīnā, Cabernet Sauvignon Čīlē utt.
Maldīgs ir priekšstats, ka rozā vīns tiek darināts, sajaucot baltvīnu ar sarkanvīnu. Eiropā tas pat ir aizliegts ar likumu, ar vienu izņēmumu – dzirkstošo vīnu darināšanā, īpaši šampanietī. Bet kopumā rozā vīnus darina no tumšajām vīnogām, izmantojot baltvīnu ražošanas metodi.
Tipiskākie aromāti, kas mūs apbur rozā vīnos, ir avenes, zemenes, jāņogas, greipfrūti un citi citrusaugļi, arbūzi, dažādu šķirņu rozes, rabarberi, persiki, mango un dažādas garšvielas.
Rozā vīni tiek gatavoti tūlītējai to baudīšanai, tāpēc iesaku izvēlēties rozā vīnus ne vecākus par trim ražas gadiem. Ir, protams, arī izņēmumi.
Bet visinteresantākais rozā vīnos ir to krāsas toņu gamma un to nianses. Precīzo krāsas toni rozā vīnā nosaka katrs tā darinātājs, tāpēc to droši var saukt par mākslas darbu. Tas ir kaut kas, kam vīndaris ir veltījis lielāku uzmanību un ieguldījis papildu darbu, atšķirībā no baltvīnu vai sarkanvīnu ražošanas. Akadēmiskajā vīna krāsu toņu leksikā tiek pielietoti deviņi nokrāsu apzīmējumi. Tikpat – deviņās – nokrāsās oficiāli tiek raksturoti vīni no rozā vīnu citadeles Provansas reģiona. Tēlainā leksikā aprakstos parasti tiek pielietoti aptuveni piecpadsmit toņu apzīmējumi, bet ļoti tēlainie gleznotājmākslas un precīzo krāsu paletes mērītāji apgalvo, ka rozā vīni ir vismaz piecdesmit dažādās nokrāsās!
Rozā vīni atkarībā no to rakstura lieliski noderēs kā aperitīvs, atsvaidzinājums vai ēdienu pavadonis – visbiežākā saderība meklējama ar tapu veida uzkodām, svaigiem salātiem, tunci un citiem treknākiem jūras produktiem, putnu gaļu, bet saldenākie saderēs ar augļiem vai to desertiem.
Pacel glāzi sava izvēlētā rozā vīna, paskaties caur to, un tu neglābjami iemīlēsies tajā, ko ieraudzīsi – vienalga, vai tas būs līdzcilvēks, ēdiens vai pasaule tev apkārt. Jo tu taču raugies caur rozā!
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.
Alkohola dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.