Kivi ir subtropu auglis ar brūnu, pūkainu mizu un skaisti zaļu vai dzeltenu mīkstumu.
Tā dzimtene ir Ķīna, no kurienes misionāri to savulaik aizveduši uz Jaunzēlandi. Tur auglis ieguvis mums zināmo nosaukumu, pateicoties vizuālajai līdzībai ar vietējiem skrējējputniem – kivi. Pirms tam šo augli dēvēja par Ķīnas ērkšķogu, un, jāatzīst, arī man kivi vienmēr ir atgādinājis tieši ērkšķogas.
Šobrīd kivi tiek audzēti ne tikai Ķīnā un Jaunzēlandē, bet arī Francijā, Itālijā, Čīlē un citur. Arī es savā dārzā esmu mēģinājusi audzēt kivi. Augļus gan nesagaidīju, jo mūsu ziemas šim silto zemju auglim tomēr ir pārāk aukstas.
Tā kā eksotiskajā gardumā esošās šķiedrvielas un vitamīni ir ļoti veselīgi ādai, aizvien biežāk gan augļa mīkstumu, gan mizu izmanto skaistumkopšanas procedūrām. No kivi iespējams pagatavot dažādas sejas maskas, kas tonizē ādu un padara to veselīgāku, taču kivi izmanto arī ķermeņa skrubjos, ziepēs un citos produktos.
Tomēr pamatā kivi izmanto ēšanai. Tā garša ir skābeni salda, struktūra – sulīga. Pirms ēšanas auglis jānomizo, un mizu parasti pārtikā neizmanto. Visbiežāk kivi ēd vienu pašu vai pievieno desertiem, saldējumiem, kūkām, ievārījumiem, marmelādēm un smūtijiem. Kivi arī lieliski noder gaļas marinēšanai un salātu pagatavošanai. Tas satur enzīmu, kas šķeļ olbaltumvielas, tāpēc augli ieteicams lietot kopā ar gaļu – tā kļūs mīkstāka un vieglāk sagremojama. Šī paša iemesla dēļ kivi ir ļoti labs līdzeklis gremošanas sistēmas uzlabošanai. Enzīms arī veicina nogatavošanās procesu, tāpēc kivi bieži vien uzglabā kopā ar citiem augļiem, kas vēl nav pilnīgi gatavi.
Es kivi esmu ļoti iemīļojusi tieši ziemā, kad trūkst vietējo ogu. Ēdu to svaigā veidā vai samaļu smūtijos kopā ar banānu, laimu, ingveru un avokado. Vieni no maniem mīļākajiem salātiem ir garneļu salāti ar kivi. Pateicoties skaistajai krāsai, kivi lieliski noder gan desertu, gan gaļas ēdienu un salātu dekorēšanai.