Mārcis Mitrevics

Puedelēs iepildīts saules stars

Vīna cienītājiem • 20. Aprīlis, 2022
…tieši tā dons Frančesko Filipo Indellikati 1700. gadā savās dārznieka piezīmēs apzīmēja vienu no saviem vīna krūmiem, kura ogas nogatavojās ātrāk par citām klostera vīna dārzā Gioia del Colle apkārtnē Apūlijā.

Vēl pirms tam vietējie vīndari šīs vīnogas sauca par “dzagrēzi” (zagrese), domājams, dēļ vīnogu sākotnējās izcelsmes no Dalmācijas un tās galvaspilsētas Zagrebas. Pēdējos divsimt gadus mēs šo vīnogu šķirni un vīnu saucam par Primitivo. Svarīgā ziņa - vārds Primitivo itāļu valodā nenozīmē kaut ko primitīvu, bet patiesībā nozīmē agrīnu nogatavošanos, jo šīs vīnogas sezonas sākumā uzkrāj daudz cukura. Agrīna nogatavināšana nozīmē, ka rezultātā vīni ir apjomīgi, sulīgi un augļu pārpilni. Tomēr ar Primitivo aizraujoši ir tas, ka dažkārt vīnogu ķekari nogatavojas nevienmērīgi, tāpēc paēnā vai ķekara iekšpusē augušās zaļās vīnogas bieži tiek novāktas kopā ar pilnībā gatavām. Šīs vīnogu šķirnes īpatnība ir spēja ļoti strauji pārvarēt vīnogas nogatavošanās periodu, bet tajā pat laikā ilgstoši spītēt dažādiem laika apstākļiem stadijā, kad vīnogas ir jau nogatavojušās, bet nesākt bojāties. Tādēļ vēl jo loģiskāk, ka tieši ar Primitivo vīnogām un tieši Apūlijā jau izsenis tiek pielietots vēl kāds vīndaru “triks” – vīnogu daļēja izžāvēšana, tās atstājot uz vīnogulājiem vēl krietnu laiku pēc pilnbrieda sasniegšanas, jeb appasite.

Pirmās liecības par šo specifisko vīndarīšanas metodi nāk no Senās Ēģiptes, arī jau Senajā Grieķijā to praktizēja, un senās Kartāgas agronoms Mago ap 500. gadu pirms mūsu ēras precīzi aprakstīja tā ražošanu, savukārt romieši to piekopa ikvienā vietā, ko iekaroja, saucot to par passum. Vīndariem sendienās lielākās galvassāpes sagādāja nevis pārmērīga vīna baudīšana, bet gan iespējas un meklējumi, kā vīnu varētu ilglaicīgi uzglabāt un transportēt, lai tas nesaskābtu un nevajadzīgi neuzrūgtu. Kas gan tik netika darīts lietas labā, lai sasniegtu vērā ņemamus rezultātus, tomēr par vislabāko metodi ar pozitīvāko ietekmi uz vīna garšu un ilgstošu uzglabāšanu tika izmantota vīnogu žāvēšana pirms vīna raudzēšanas. Vīnogām daļēji izžūstot un ūdenim iztvaikojot, no šīs koncentrētās vīnogu sulas substances darinātie vīni bija biezi, koncentrēti un saldi – dabiskie raugi no cukura pārpilnības un alkohola stipruma pārstāja rūgt paši no sevis, padarot šādu vīnu salīdzinoši stabilu, uzglabājamu un transportējamu. Vēlāk gan pirms pasniegšanas šāds koncentrēts vīns tika atšķaidīts ar ūdeni un dažreiz vēl papildus saldināts ar medu, tādejādi mēģinot to padarīt vieglāku un drošāk baudāmu. Romieši šo vieglākai dzeršanai sagatavoto dzērienu sauca par Vinum, bet neatšķaidīto, koncentrēto un dabisko dzērienu par Merum. Primitivo vispilnīgākajā mērā var uzskatīt par vecā "merum", jeb tīrā, neatšķaidītā vīna “mantinieku”, vēsturisko Apūlijas vīnu.

Interesanti, ka Primitivo ir visciešākā saistība ar Ziemeļamerikas Zinfandel. 1990. gadā amerikāņus pārsteidza ziņa – Zinfandel pēc DNS ir identiski vienāda ar Itālijas dienvidu reģiona Apūlijas vīnogu šķirni Primitivo! Šis atklājums kļuva par galveno “trumpi” Primitivo straujajā atzinības iekarošanā ASV un arī Eiropā, šobrīd jau ieņemot ļoti komfortablu vietu gan Ziemeļamerikā, gan Lielbritānijā, gan Vācijā un Ziemeļeiropas valstīs, kā arī mūsu reģiona vīna cienītāju pirkumu grozos un garšas preferencēs. Amerikāņi, uzzinot par Zinfandel un Primitivo identiskumu, sākotnēji pieņēma, ka vīnogu šķirne Itālijas dienvidos nonākusi, tieši atceļojot no ASV kopā ar emigrantiem, kas atgriezušies mājās pēc neveiksmīga mēģinājuma atrast laimi Amerikā. Tomēr vēsturnieki apgāza šo pieņēmumu, jo 2001. gadā Kalifornijas universitātē pēc DNS paraugiem tika atklāts, ka identiskas ģenētiskas īpašības kā Zinfandel un Primitivo, piemīt arī kādai senai, gandrīz pilnībā izzudušai šķirnei – Kaštelas Crljeneka vīnogām, ko var atrast tikai dažos privātos vīna dārziņos mazā piejūras pilsētiņā Horvātijā, Dalmācijas daļā. Meklējot vēl tālāk, vēstures liecībās atradās vēl senāks nosaukums – Tribidrag – vīnogas, kas apdzīvo Dalmācijas vīna dārzus vismaz kopš 15. gadsimta. Tā mēs nonākam atpakaļ pie Dzagrēzes un dona Frančesko apzīmējuma Primatičio, jeb kā mēs to saucam šobrīd - Primitivo.

Visbiežāk spēcīgākā asociācija ar Primitivo vīnu tā baudītājiem ir balzametiķa sīrupam līdzīgs pilnībā piesātināts tumšs un stiprs sarkanvīns no Mandūrijas apgabala Apūlijā, kura labākie eksemplāri nāk no ļoti veciem vīnogulājiem. Šādu Primitivo visprecīzāk raksturo tumšie augļi, piemēram, svaigas vīģes, mellenes un kazeņu sīrups. Saprotams, ka arī mūsdienās ne visi ir gatavi baudīt Merum, tāpēc jo bieži ir sastopami vieglākai baudīšanai sagatavotie Vinum Primitivo ar ierobežotu alkohola saturu, koncentrāciju, pakārtotu skābuma un salduma līdzsvaru un pilnmiesīgumu – joprojām patiešām noderīgi un plaši iecienīti.

Itāļiem ir tāds teiciens: “Vīns ir pudelēs iepildīts saules stars”. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī teiciena autors, izsakot šos vārdus, savā glāzē ielietu, vēroja tieši Primitivo.

Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.

Alkohola dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.


Populārākie raksti