Zaļās vai melnās olīvas – kuras izvēlēties?

Padomi • 14. Augusts, 2019
Ar olīvām ir vienkārši – vai nu tās mīl, vai nevar ciest. Vairāk gan ir tādu, kuri olīvas dievina, un ne velti. Jau senie grieķi olīvkoku sauca par „dievu dāvanu”, un šis Vidusjūras reģiona dārgums ir viens no senākajiem kultūraugiem pasaulē, kam ir simtiem dažādu šķirņu, kas atšķiras pēc izmēra, krāsas, eļļas satura un garšas.

Cilvēki nereti domā, ka olīvas iedalās melnajās un zaļajās, taču tā nepavisam nav taisnība. Olīvas novāc vai nu negatavas jeb zaļas, vai nu pilnībā nogatavojušās – melnas. Vienīgā atšķirība starp zaļajām un melnajām olīvām ir to gatavība, tāpēc melnās olīvas satur vairāk eļļas nekā zaļās. Arī no uztura viedokļa olīvu atšķirības ir nenozīmīgas, atšķirība starp zaļajām un melnajām olīvām ir tikpat liela kā starp divām kartupeļu šķirnēm – tās ir tikai garšas nianses un gaumes jautājums. Izrādās, ka tikko no koka noplūktas olīvas nemaz nevar lietot uzturā, jo tās ir neticami rūgtas. Tāpēc, lai cik vilinoši tas nebūtu, staigājot pa olīvkoku plantācijām, labāk atturēties un nemēģināt likt mutē nupat noplūktus augļus. Lai olīvas būtu ēdamas un tādas, kādas esam pieraduši baudīt, tās tiek vairākus mēnešus žāvētas vai konservētas eļļā, ūdenī vai sāls šķīdumā. Zaļās olīvas pirms sālīšanas tiek piesūcinātas ar sārmu, savukārt melnās, kas jau nogatavojušās, var sālīt uzreiz. Jo ilgāk olīvas tiek apstrādātas ar fermentu, jo mazāk rūgtuma tajās paliek.

Arī skaistums un veselība, ko nodrošina olīvas, nav nekāds mīts. To labvēlīgā ietekme uz izskatu un veselību ir neapšaubāma, taču šeit lielāki nopelni pienākas nevis pašām olīvām, bet gan no tām izspiestajai eļļai. Ne velti Itālijā, Umbrijā, vienā no pasaules atzītākajiem un populārākajiem olīveļļas reģioniem, tā nodēvēta par „zaļo zeltu”. Olīveļļas atšķiras gan ar garšas niansēm, gan krāsu. Visizplatītākās ražošanā ir tās, kurām ir dzeltenzaļa krāsa, bet vispikantākās un īpašākas, ar izteiktu smaržu un garšu ir tieši tās, kas ir izteikti zaļas un bieži vien smaržo pēc tikko pļautas zāles. Eļļas ir tik atšķirīgas jau vienas valsts reģionu starpā, nemaz nerunājot par būtiskajām atšķirībām, kādas sastopamas starp valstīm. Ir vairāki iemesli, kāpēc olīveļļas tik ļoti atšķiras, – augsne, klimats, olīvu šķirnes, kuru ir vairāki simti, olīvu gatavība, kad tiek novākta raža, un kompānijas uzstādījums, kādu eļļu viņi vēlas ražot.

Labas eļļas kvalitātei ar olīvas izskatu nav tiešas saistības – visbiežāk labākās eļļas iegūst no mazām un nepievilcīgām olīvām, kas aug grūti sasniedzamos kalnu apvidos. Starp citu, ir pierādīts, ka tajās kultūrās, kur regulāri patērē olīveļļu un olīvas, cilvēki ir daudz veselīgāki, dzīvespriecīgāki un pat dzīvo ilgāk! Tik tiešām, olīvas samazina risku saslimt ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām, tās ir bagātas ar dabīgajiem antioksidantiem, attīra organismu, palielina imunitāti, stimulē zarnu traktu un paātrina kuņģa darbību, uzlabo ādas stāvokli un veicina matu augšanu, kā arī palīdz regulēt svaru.

Tā kā tikai pāris olīvu pievienošana ēdienam uzreiz jūtami ietekmē tā garšu, dienvidzemēs olīvas tiek uzskatītas par garšaugu, un tās var būt pieejamas neskaitāmās garšīgās marinādēs, kā arī pildītas – ar ķiplokiem, sieru, mandelēm, kaperiem, papriku u.c. Olīvas ir lieliska uzkoda pirms maltītes, un tām noteikti jāietilpst jebkurā sevis cienīgā uzkodu platē. Tradicionāli melnās olīvas tiek pasniegtas kopā ar siera platēm, marinētiem sīpoliem, žāvētiem augļiem. Protams, olīvām vienmēr atradīsies vieta arī salātos, uz picām, pastas mērcēs vai kādā atsvaidzinošā kokteilī. Tomēr tās olīvas, kas pildītas vai noturētas gardā marinādē, labāk izbaudi tāpat vien! Karstajos ēdienos vairāk izmanto melnās olīvas – tās pievieno vistas vai truša gaļai, dārzeņu sacepumiem, tomātiem, baklažāniem, arī zupām. Gan melnās, gan zaļās olīvas lieliski papildina dažādas mērces un salātus.


Populārākie raksti

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.