Kaķa deguna anatomija un struktūra ir līdzīga kā cilvēkam. Augšējos elpceļus veido deguns, nāsis, blakusdobumi, mute un rīkle. Ja kādā no šīm daļām sākas iekaisums, tas var izpausties ar šķaudīšanu, acu asarošanu un izdalījumiem no deguna dobuma jeb iesnām.
Iesnas un aizlikts deguns var radīt apgrūtinātu elpošanu un sliktu pašsajūtu. Kaķis var kļūt miegaināks, mazāk kustēties un neizrādīt interesi par rotaļām. Deguna dobuma tūska var samazināt ožas spējas, kā rezultātā dzīvnieks kļūst izvēlīgs attiecībā uz ēdienu vai pat atsakās no tā, jo nejūt barības smaržu.
Kas izraisa kaķim iesnas?
Iesnu cēloņi var būt dažādi, un precīza diagnostika nereti ir apgrūtināta un saistīta ar papildu izmaksām. Visbiežāk iesnas izraisa vīrusu infekcijas, piemēram, kaķu herpes vīruss un kalicivīruss. Tās var izraisīt arī bakteriāli ierosinātāji, tostarp Bordetella bronchiseptica vai kaķu hlamidioze, ko izraisa Chlamydophila felis. Retāk iesnas saistītas ar sēnīšu infekcijām, alerģiskām reakcijām vai apkārtējās vides kairinātājiem, piemēram, putekļiem un smaržvielām. Atsevišķos gadījumos šķaudīšanu un izdalījumus no deguna var izraisīt arī polipi vai citi veidojumi deguna dobumā.
Kā noteikt iesnu cēloni?
Svarīgi izvērtēt, cik ilgi simptomi turpinās un kā tie izpaužas. Jānovērtē, vai iesnas ir akūtas, periodiskas vai jau hroniskas, kāds ir izdalījumu raksturs un vai tie parādās no vienas vai abām nāsīm. Nozīme ir arī dzīvnieka kopējai pašsajūtai un citiem pavadošajiem simptomiem. Jo detalizētāka informācija tiek sniegta veterinārārstam, jo precīzāk iespējams noteikt cēloni.
Infekciju gadījumā izdalījumi no deguna biežāk ir dzeltenīgi vai zaļgani un var novērot apgrūtinātu elpošanu. Jāņem vērā, ka bakteriāla infekcija var būt arī sekundāra, pievienojoties jau esošai vīrusu saslimšanai.
Alerģijas gadījumā iesnas visbiežāk ir vieglas un ūdeņainas, bez izteikti strutainiem izdalījumiem. Var novērot arī acu asarošanu un niezi. Ja pastāv aizdomas par alerģisku reakciju, iespējams veikt alergēnu testus, nosakot potenciālos pārtikas vai vides alergēnus asins serumā.
Vīrusu saslimšanu sākumposmā iesnas var būt vieglas un netraucējošas, ar neregulāru šķaudīšanu. Ja kaķis nav vakcinēts vai imunitāte ir novājināta, slimība var progresēt, pievienojoties bakteriālai infekcijai. Šādos gadījumos izdalījumi kļūst biezāki, maina krāsu, pasliktinās elpošana un vispārējā pašsajūta.
Apkārtējās vides ietekme un diagnostika
Ziemas sezonā, kad telpās tiek pastiprināti izmantota apkure, gaiss kļūst sausāks. Tas var kairināt deguna gļotādu, padarot to jutīgāku pret putekļiem un citiem vides faktoriem, tādējādi veicinot šķaudīšanu.
Ja pastāv aizdomas par polipiem vai deguna blakusdobumu iekaisumu, precīzākai diagnostikai var būt nepieciešama magnētiskā rezonanse vai datortomogrāfija. Ilgstošu iesnu gadījumā iespējams veikt deguna noslaucījuma vai noskalojuma izmeklēšanu, lai apstiprinātu bakteriālu vai sēnīšu infekciju.
Kad jāsāk uztraukties?
Iesnas un šķaudīšanu nevajadzētu ignorēt, ja tās novērojamas vairākas reizes dienā, ilgst vairāk nekā vienu dienu vai progresē, vienlaikus pasliktinoties dzīvnieka pašsajūtai. Savlaicīga vakcinācija palīdz pasargāt no smagām vīrusu saslimšanām.
Ja kaķis ir jutīgs, ieteicams izvairīties no caurvēja un saaukstēšanās riska, regulāri mājās veikt uzkopšanu ar mitrajiem darbarīkiem, nelietot spēcīgas smaržvielas, gaisa atsvaidzinātājus, vīraku vai aromātiskos kociņus, īpaši, ja novērota saistība starp šķaudīšanu un vides ietekmi.
Kas ir reversā šķaudīšana?
Reversā šķaudīšana izpaužas līdzīgi parastai šķaudīšanai, taču tā notiek ar strauju gaisa ievilkšanu, nevis izpūšanu. Parasti tā ir nekaitīga un izpaužas reflektoriski, strauji un skaļi, vairākas reizes pēc kārtas, radot iespaidu, ka dzīvnieks krāc vai aizrijas.
Visbiežāk spazma pāriet pati dažu sekunžu laikā, un dzīvnieka pašsajūta pēc epizodes nemainās. Lēkmes laikā var viegli pamasēt kaklu vai īslaicīgi aizspiest vienu nāsi, lai mazinātu spazmu. Ja šādas epizodes atkārtojas bieži, ieteicams tās nofilmēt un vērsties pie veterinārārsta.
Reverso šķaudīšanu visbiežāk izraisa apkārtējās vides kairinātāji, piemēram, putekļi vai smaržvielas.