Sindroms var izpausties arī kā nieze – pieskaroties konkrētajam apvidum vai kaķim to kasot, viņš sāk pārmērīgi laizīt vai košļāt ādu. Smagākos gadījumos iespējamas pat agresijas lēkmes un košana. Dažiem kaķiem novērojama arī pastiprināta skriešana pakaļ astei, uzbudinājums ar paplašinātām zīlītēm un siekalošanās.
Iespējamie cēloņi
Sindroms tiek saistīts ar nervu sistēmas traucējumiem vai obsesīvi kompulsīviem stāvokļiem – pēkšņām baiļu vai trauksmes lēkmēm, kas izpaužas kā ādas hipersensitivitāte. Pastāv uzskats, ka dažām šķirnēm, piemēram, Siāmas, Abesīnijas vai Burmas kaķiem, šī problēma var būt ģenētiski iedzimta.
Līdzīgas saslimšanas
Šī sindroma atpazīšana nav vienkārša, jo līdzīgas pazīmes var būt arī citām saslimšanām. Dermatīts, parazīti, blusas, locītavu iekaisumi, starpskriemeļu disku trūces, osteoartrīts vai citu veidu neiropātijas var izpausties līdzīgi – ar nepatiku pret pieskārieniem, niezi vai agresiju, kas faktiski norāda uz sāpēm un diskomfortu.
Kā notiek diagnostika?
Diagnostikā vispirms jāizslēdz citas iespējamās slimības, kas izraisa ādas jutīgumu. Piemēram, pēc septiņu gadu vecuma kaķiem bieži parādās osteoartrīta pazīmes, un to var atklāt ar rentgenogrāfiju. Asins analīzes palīdz izslēgt hipertireozi, kas izraisa paātrinātu vielmaiņu, pastiprinātu apmatojuma laizīšanu un nepatiku pret pieskārieniem. Ja rodas aizdomas par alerģiju, ļoti noderīga ir vizīte pie veterinārārsta dermatologa.
Kaķa emocionālais stāvoklis
Ja citas diagnozes netiek apstiprinātas, jāvērtē arī dzīvnieka mentālā veselība un ikdienas apstākļi. Vai kaķim tiek pievērsta pietiekama uzmanība, vai viņš nav garlaikots, vai mājās nav stresa un saspringtas atmosfēras? Dzīvnieki jūt mūsu emocijas un apkārtējo vidi, tādēļ arī nelabvēlīga mājas atmosfēra var saasināt problēmu. Nereti, uzlabojot kaķa dzīves kvalitāti ikdienā – nodrošinot nodarbinātību, aprūpi, uzmanību un piemērotu vidi –, uzlabojas arī veselības stāvoklis.
Kā rūpēties par kaķi?
Svarīgi savlaicīgi parūpēties par kaķa veselību, it īpaši dzīvniekam novecojot. Vizīte pie veterinārārsta reizi gadā senioriem ir obligāta. Tāpat jānodrošina pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, nepieciešamības gadījumā – uztura bagātinātāji locītavu veselībai, veselīgs ķermeņa svars un pietiekamas fiziskās aktivitātes. Ikdienā kaķim vajadzīga arī mentālā stimulācija – rotaļas, uzdevumi un kopīgs laiks ar saimnieku.
Kaķu hiperestēzijas sindroms var būt sarežģīts un nepatīkams stāvoklis, bet ar savlaicīgu diagnostiku un atbilstošām rūpēm dzīvnieks var dzīvot pilnvērtīgu un mierīgu dzīvi. Galvenais – nepalaist garām pirmās pazīmes un laikus vērsties pie speciālista.