Tautā bieži dzirdēts uzskats – ja dzīvnieka deguns ir mitrs, vidēji silts un spīdīgs, viņš jūtas labi, bet sauss un silts deguntiņš noteikti liecina par paaugstinātu temperatūru.
Taču patiesībā deguna stāvoklis vien nedod pilnīgu ainu par kaķa veselību, un aiz šī mazā orgāna slēpjas daudz sarežģītāki procesi.
Vairāk nekā tikai oža un elpošana
Kaķa deguns pilda daudzas svarīgas funkcijas: tas nodrošina ne tikai elpošanu un ožu, bet arī ieelpotā gaisa filtrēšanu, sildīšanu un mitrināšanu. Anatomiski ārējo degunu, ko redzam ikdienā, veido nāsis un bezapmatotā daļa jeb deguna spogulis. Aiz tā slēpjas deguna dobums, ko vidū sadala starpsiena. Šo dobumu klāj biezs gļotādas slānis ar dziedzeriem un sīkiem matiņiem, kas gaisu attīra un sasilda, pirms tas nonāk tālāk gliemežnīcās un ožas apvidū. No turienes nervu impulsi ceļo uz galvas smadzenēm, ļaujot dzīvniekam sajust smaržas. Kaķa oža ir izcila – kaķis var lepoties ar 45 līdz 80 miljoniem ožas receptoru; suņiem to ir vēl ievērojami vairāk – no 150 līdz 300 miljoniem, kamēr cilvēkam – tikai 5 līdz 6 miljoni.
Turklāt kaķiem ir arī īpaša anatomiska priekšrocība, ko sauc par vomeronazālo jeb Jakobsona orgānu.
Tā ir neliela mīksto audu bumbiņa, kas atrodas mutes dobumā aiz priekšzobiem cieto aukslēju apvidū. Brīžos, kad kaķis kaut ko intensīvi ož un nedaudz paver muti, radot sajūtu, ka viņš gaisu “filtrē”, dzīvnieks patiesībā ieelpoto gaisu virza tieši caur šo orgānu. Tādējādi kaķis uztver feromonus, kas ir īpaši būtiski sociālajā saziņā un reprodukcijā.
Patiesība par sausu un karstu degunu
Bieži vien sauss un silts kaķa deguns tiešām var liecināt par paaugstinātu temperatūru, taču tas nav vienīgais un noteicošais rādītājs. Deguna spogulis var būt sauss un nespodrs arī tad, ja kaķis ir tikko pamodies vai uzturas telpā ar ļoti sausu gaisu. Vienīgais drošais un precīzais veids, kā izmērīt dzīvnieka ķermeņa temperatūru, ir darīt to rektāli, izmantojot digitālo termometru.
Tāpat saimnieki reizēm pamana, ka mīluļa deguna spogulis pēkšņi kļūst izteikti sārtāks un mitrāks. Tas parasti notiek fiziskas slodzes, skriešanas un intensīvu rotaļu laikā, kā arī stresa situācijās vai asinsspiediena svārstību ietekmē, kad pastiprinās sirdsdarbība. Šie paši fizioloģiskie faktori un iztvaikojošais mitrums var likt piesārt arī kaķa ķepu spilventiņiem.
Ādas veselība un iedzimtās īpatnības
Normālos apstākļos deguna spoguļa āda veido izturīgu ārējo aizsargkārtu, un tai nevajadzētu būt sausai, lobīties vai sprēgāt. Ja tomēr parādās plaisas un lobīšanās, īpaši ap nāsīm un deguna ārējo malu, tas var norādīt uz sausu gaisu telpās, dehidratāciju, vitamīnu un minerālvielu deficītu, dermatītu vai citām saslimšanām.
Interesanti, ka noteiktām kaķu šķirnēm, piemēram, Bengālijas kaķiem, var būt iedzimta hiperkeratoze, kas izpaužas kā sausa āda uz deguna un ķepām jau agrīnā vecumā. Līdzīgas izmaiņas un hiperkeratozi var novērot arī šķirnēm ar ģenētiski īsāku purna daļu – Persijas, skotu nokareno ausu un britu īsspalvainajiem kaķiem.
Ja dzīvniekam neveidojas dziļas, sāpīgas plaisas, ko pavada iekaisums ar apsārtumu un tūsku, viņš ar šo stāvokli var pilnīgi normāli sadzīvot ikdienā, taču saimniekam tam ir jāseko līdzi. Jebkurā gadījumā tikai pēc deguna ādas vien secinājumus par veselību izdarīt nevar – to kā vienu no simptomiem vizītē vērtē veterinārārsts.
Kad jāpievērš uzmanība izdalījumiem?
Veselam kaķim ikdienā nevajadzētu būt izteiktiem izdalījumiem no nāsīm. Ja parādās caurspīdīgi un ūdeņaini izdalījumi, ko bieži pavada arī acu asarošana, tas parasti norāda uz pastiprinātu gļotu produkciju mehāniska vai šūnu līmeņa kairinājuma dēļ. Ja šie izdalījumi ir tīri un dzīvnieka kopējā pašsajūta šķiet laba, iemesls var būt sauss gaiss vai alerģiska reakcija.
Situācija kļūst nopietnāka, ja izdalījumi maina krāsu un kļūst dzeltenīgi, zaļgani vai satur asiņu piemaisījumus, jo tas vienmēr liecina par iekaisuma klātbūtni. Kaķiem vīrusu saslimšanas ļoti bieži sākas ar šķaudīšanu un acu asarošanu. Ja imunitāte spēj cīnīties, slimība noris viegli, taču novājinātas imunitātes gadījumā var pievienoties sekundāra infekcija. Šādos gadījumos izdalījumi kļūst strutaini, parādās paaugstināta temperatūra un kaķis jūtas izteikti slikti.
Dzeltenīgi izdalījumi, ko papildina šķaudīšana, var norādīt arī uz sēnīšu infekcijām vai polipiem – labdabīgiem ādas veidojumiem deguna dobumā. Tā kā kaķa deguns ir ārkārtīgi smalka un sīka struktūra, precīzai diagnozes noteikšanai un problēmas cēloņa atrašanai veterinārmedicīnā nereti izmanto magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju.