Suņi pēc dabas ir ļoti sociālas būtnes, kas veido ciešas saiknes gan ar cilvēkiem, gan ar citiem dzīvniekiem. Lielākā daļa suņu nelabprāt paliek vieni, un viņu emocionālā labklājība bieži vien ir cieši saistīta ar tuvuma sajūtu. Gadījumos, kad šis tuvums tiek pārtraukts, – piemēram, ja saimnieks ilgstoši nav mājās vai tiek zaudēts, suns var kļūt nomākts, tam var pat attīstīties depresijas un trauksmes simptomi.
Vai sunim vajag tavu uzmanību visu diennakti?
Tas nebūt nenozīmē, ka sunim nepieciešama nepārtraukta uzmanība. Arī suņi, gluži kā cilvēki, var nogurt no pastāvīgas socializēšanās. Tie var vēlēties būt vieni, it īpaši pēc aktīvas dienas, ciemošanās vai ilgstoša kontakta ar citiem dzīvniekiem vai bērniem. Šādos brīžos svarīgi atpazīt un cienīt suņa vēlmi pēc miera.
Ķermeņa valoda: kā suns pauž savas robežas
Viens no galvenajiem veidiem, kā suns pauž savas vajadzības, ir ķermeņa valoda. Ja suns pagriež galvu prom, tas var būt signāls, ka viņš vēlas distanci. Šī situācija bieži novērojama, kad bērni cenšas tuvoties sunim, taču dzīvnieks izvairās no kontakta. Bērnu neprognozējamība un skaļums bieži vien rada diskomfortu, tāpēc suņa signāli jārespektē.
Tāpat, ja suns vienkārši pieceļas un aiziet prom, tā ir nepārprotama zīme, ka viņš nevēlas turpināt mijiedarbību. Sunim ir tiesības uz savu telpu, un vajadzētu atturēties no vēlmes sekot viņam vai piespiest viņu turpināt kontaktu. Ja suns ir devies uz savu ierasto atpūtas vietu, piemēram, gultu vai klusu mājas stūri, šī zona būtu jāciena kā viņa drošības telpa, kurā viņu neviens netraucē.
Brīdinājuma signāli un stresa pazīmes
Jāņem vērā satraucoši signāli, kuri liecina par iespējamu stresu vai aizsargreakciju. Ja sunim saceļas spalva uz skausta, viņš atņirdz zobus, pieglauž ausis vai ierauj asti starp kājām, tas var norādīt uz bailēm vai aizkaitinājumu. Šādā brīdī kontaktēšanās ar dzīvnieku var būt bīstama, jo bailes var pārtapt agresīvā uzvedībā. Līdzīgi arī lūpu laizīšana vai skatiena novēršana ir signāli, ka suns jūtas satraukts un nevēlas turpināt sociālo mijiedarbību.
Nogurums no citiem dzīvniekiem – it īpaši kucēniem
Svarīgi saprast, ka arī citi dzīvnieki var nogurdināt suni, it īpaši aktīvi kucēni, kuru neizsīkstošā enerģija un vēlme spēlēties ne vienmēr ir patīkama pieaugušiem suņiem. Ja pamanāt, ka suns kļūst neiecietīgs, sāk izvairīties vai nervozēt, ir ieteicams uz laiku kucēnus nošķirt un ļaut sunim atpūsties.
Kā palīdzēt sunim atgūt līdzsvaru?
Pārstimulācijas gadījumos noderīgs risinājums ir radīt sunim mierīgu zonu mājās – piemēram, ierīkot guļvietu kādā klusākā stūrī, kur suns var paslēpties no trokšņiem un kņadas. Pēc ilgstošas socializēšanās vai ceļojuma vēlams dot sunim iespēju atpūsties vismaz pāris stundu bez traucējumiem. Tāpat svarīgi arī bērniem iemācīt, kā pareizi kontaktēties ar suni: kad var, bet vēl svarīgāk – kad nevajag.
Respektēsim suņa vajadzību pēc miera!
Sunim, tāpat kā cilvēkam, ir tiesības uz atpūtu un savām robežām. Ievērojot suņa ķermeņa valodu un respektējot viņa vajadzības, mēs veidojam drošāku, mierīgāku vidi, kurā mūsu četrkājainie draugi var justies saprasti un pasargāti.
Attēla avots: unsplash.com