Veterinārajā praksē bieži dzirdam sūdzības par to, ka dzīvnieks purina galvu, kasa ausis, parādās izdalījumi vai kreveles ap ausu zonu. Ausu infekcijas var būt ļoti sāpīgas, rada ievērojamu diskomfortu un prasa nopietnu pieeju gan diagnostikā, gan ārstēšanā. Kāpēc rodas ausu iekaisumi, kā tos pamanīt un rīkoties?
Auss uzbūve un iekaisumu lokalizācija
Dzīvnieka auss sastāv no trim daļām: ārējās auss jeb gliemežnīcas, vidusauss un iekšējās auss. Ārējo auss daļu varam redzēt ar neapbruņotu aci – tā ir skrimšļaina struktūra, kuru nereti klāj apmatojums, un tur sākas auss kanāls. Vidusauss atrodas galvas pamatnes tuvumā, to veido dzirdes kauliņi un ejas, un tieši šajā zonā visbiežāk novērojami iekaisumi. Šo daļu iespējams izmeklēt ar otoskopu – speciālu ierīci ausu pārbaudei. Savukārt iekšējā auss veido vestibulāro sistēmu, kas atbildīga par līdzsvaru un dzirdi. Iekšējās auss iekaisumi ir reti, taču norit smagi, hroniski un ar ilgstošu ārstēšanu, bieži nepieciešami arī padziļināti izmeklējumi, piemēram, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
Infekciju cēloņi: no ērcītēm līdz alerģijām
Visbiežāk ausu iekaisumus izraisa parazīti, baktērijas vai sēnītes. Iekaisums var attīstīties arī sekundāri pie alerģiskām reakcijām.
Ļoti bieži, it īpaši kaķiem, ausu problēmas izraisa ausu ērcītes. Tās atrodas ārējā vidē un invadē dzīvnieku, izraisot izteiktu niezi. Tipisks simptoms ir tumši brūni, sausi izdalījumi auss ejā, kas izskatās līdzīgi kafijas biezumiem. Parazītus iespējams konstatēt ar otoskopa palīdzību, kā arī mikroskopējot izdalījumus – tad redzamas gan kustīgas ērcītes, gan to oliņas. Ērcītes parasti padodas labi ārstēšanai, taču nepieciešama rūpīga ausu tīrīšana un pretparazitāra apstrāde.
Sēnīšu infekcijas, piemēram, ko izraisa Malassezia spp., izpaužas ar vaskveida brūniem izdalījumiem un raksturīgu salkanu smaržu. Tās var būt arī difūzas – tātad ar izpausmēm citās ķermeņa zonās, piemēram, starp ķepu pirkstiem. Nereti šāda infekcija attīstās uz novājinātas imunitātes fona, piemēram, alerģijas gadījumā.
Bakteriālie iekaisumi un to ietekme
Baktērijas visbiežāk izraisa vidusauss un iekšējās auss iekaisumus. Šie iekaisumi var rasties sekundāri – pēc niezes, kad dzīvnieks, kasot ausis, mehāniski ievada baktērijas auss kanālā. Taču tie var veidoties arī sistēmisku iekaisumu rezultātā, kad baktērijas asinsrites ceļā nokļūst līdz ausij. Bakteriālus iekaisumus diagnosticē ar uztriepi, un ārstēšanā izmanto antibiotikas un lokālus līdzekļus.
Ja ir aizdomas par iekšējās auss iekaisumu, to var atpazīt pēc tā, ka dzīvnieks noliec galvu uz vienu pusi, tam ir līdzsvara traucējumi vai citas neiroloģiskas izmaiņas. Šādi gadījumi ir ļoti nopietni, tie prasa padziļinātu diagnostiku un bieži vien arī ķirurģisku ārstēšanu, piemēram, auss kanāla atvēršanu.
Alerģija – biežs niezes iemesls
Lai gan pati alerģija pret vidi, ēdienu vai telpām neizraisa ausu iekaisumu, tā veicina niezi, kas savukārt noved pie sekundārām infekcijām. Alerģisku reakciju rezultātā novērojama auss skrimstalas apsārtums, tūska un pastiprināta nieze. Ja netiek savlaicīgi novērsts niezes cēlonis, ausī var attīstīties gan bakteriāls, gan sēnīšu iekaisums.
Polipi, apmatojums un predisponētas šķirnes
Ausu niezi un diskomfortu var izraisīt arī polipi – labdabīgi veidojumi, ko bieži novēro kaķiem. Tie var attīstīties pēc vīrusu infekcijām un kairināt ausu kanālu. Dažkārt tie kļūst tik apjomīgi, ka aizsprosto auss eju, un šādos gadījumos nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Arī dzīvniekiem ar garu vai čirkainu apmatojumu, piemēram, pūdeļiem, ausīs mēdz augt mati, kas rada labvēlīgu vidi baktēriju vai sēnīšu attīstībai. Lai no tā izvairītos, ieteicams atbrīvot ausu gliemžnīcu no apmatojuma – to parasti veic profesionālās dzīvnieku frizētavās.
Turklāt jāņem vērā, ka dažu šķirņu pārstāvjiem, piemēram, basetiem, bīgliem, labradoriem vai spanieliem, ir lielāka nosliece uz ausu iekaisumiem. Viņu garās, noliektās ausis veido slēgtu, mitru vidi, kur mikroorganismi var viegli vairoties. Šiem dzīvniekiem ausu higiēnai jāpievērš pastiprināta uzmanība, it īpaši pēc peldēšanās, kad ausis rūpīgi jānosusina.
Profilakse – veselām ausīm
Regulāra ausu pārbaude un tīrīšana, savlaicīga reakcija uz niezi un uzmanība pret dzīvnieka uzvedības izmaiņām var būtiski mazināt ausu iekaisumu risku. Ja pamanāt simptomus – izdalījumus, niezi, galvas purināšanu –, noteikti konsultējieties ar veterinārārstu! Jo agrāk sāksiet ārstēšanu, jo veiksmīgāk izvairīsieties no sarežģījumiem un diskomforta jūsu mīlulim.
Attēla avots: freepik.com