Kā garšīgi apēst saknes. Gatavošanas knifiņi!

Veselīgs dzīvesveids • 11. Oktobris, 2018
Rudens ir laiks, kad galdā celt visdažādākās saknes un vislabāk, ja tās ir augušas mūsu zemē. Kas vērtīgs saknēs un kā tās garšīgi pagatavot, stāsta Rimi Labākai dzīvei eksperts, šefpavārs Normunds Baranovskis.

Par saknēm tiek saukti tie dārzeņi, kas aug zem zemes, un, ja tās pareizi uzglabā - tumsā un vēsumā -, tad saknes saglabājas un ir ēdamas līdz pat pavasarim. Zināms, ka dārzeņi ir jāēd un tajos ir vērtīgas uzturvielas un vitamīni, tāpēc aukstajā sezonā, kad veikalos vēl nav nopērkami svaigi sezonas dārzeņi un zaļumi, noderēs padomi, kā gardi pagatavot burkānus, kāļus, rutkus, rāceņus, bietes, pastinaku, seleriju un citus.

Jauns mērķis - nogaršot sakņu dārzeņus
“Daudziem šķiet, ka sakņu sautējums vai sakņu zupa viņam negaršo, bet visbiežāk tas ir tāpēc, ka no dārzeņiem ir pagaršojuši tikai pāris, piemēram, burkānu un seleriju. Taču sakņu dārzeņu ir tik daudz, ka katrai gaumei ir no kā izvēlēties!” teic pavārs Normunds Baranovskis. Tāpēc jāsāk ar dārzeņu pagaršošanu! “Tad, kad esat veikalā vai tirgū, pieejiet pie dārzeņu stenda un izvēlieties vienu sakni. Dodiet to pagaršot visai ģimenei - vispirms svaigā veidā, pēc tam termiski apstrādātu. Ja garšo, tad lieliski! Turpiniet to lietot uzturā. Un tā katru dienu vai nedēļu nogaršojiet pa jaunam sakņu dārzenim, iepazīstot jaunas garšas,” iesaka Rimi Labākai dzīvei eksperts Normunds Baranovskis.

Kā pagatavot sulīgas saknes
Pavārs iesaka nebaidīties eksperimentēt, jo sakņu dārzeņi gluži labi “saskan” ar visu - gan viens sakņu dārzenis ar otru, gan ar gaļu, gan zivīm un pat ar piena produktiem. No saknēm var gatavot ne tikai zupas un sautējumus – tos var arī cept, tvaicēt un pasniegt salātos. “Vienīgi jāatceras, ka daudzām saknēm ir tāda īpatnība, ka ar laiku tie zaudē ūdeni. Jo ilgāk saknes stāvējušas, jo lielāka iespēja, ka tie kļuvuši cietāki, tamdēļ to pagatavošana var prasīt ilgāku laiku,” piekodina pavārs. Normunds Baranovskis iesaka ļoti vienkāršu recepti, kā pagatavot sulīgus un patiesi gardus dārzeņus – cept sāls garozā. Saknes nomizo (rudenī un agrā ziemā saknes var cept nomazgātas, bet ar visu mizu) un sagriež, ja vēlas (šādi var gatavot arī veselus dārzeņus!). Atsevišķā bļodā samaisi divus olu baltumus ar vismaz 1 kg sāls. Ja nepieciešams, pievieno nedaudz ūdeni. Sāls masai ir jābūt kā slapjām jūras smiltīm, no kurām veidot smilšu pilis. Dārzeņus kārto cepamajā traukā un pārliek ar sāls masu. Cepamtrauku liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī, cep apmēram, 30 minūtes 170 grādu temperatūrā. Sāls ar olas baltumu augstā temperatūrā uzreiz sacietēs kā vāks kā garozu - tā gluži kā folija neļaus dārzeņiem zaudēt mitrumu! Šādā veidā dārzeņi ātrāk izcepsies, būs mīksti un sulīgi.

Gatavo buljonu gardai zupai, mērcēm un risoto!
Saknes ir bagātīgs C vitamīna avots, taču šis vitamīns ir termiski nestabils. Vārot dārzeni, tas no dārzeņa izzūd, taču - nonāk buljonā. Tamdēļ sakņu zupas ir piemērots ziemas ēdiens, kad nepieciešams uzņemt C vitamīnu imunitātes stiprināšanai. No saknēm var pagatavot izcilu buljonu, ko pēc tam var izmantot ne vien zupai, bet arī mērcei vai risoto gatavošanai. Tomēr ir jāzina daži knifiņi, kā buljonu izvārīt dzidru un patiesi gardu. Pirmkārt, saknēm jābūt daudz - vismaz puse katla. Ielej ūdeni un vāra (ja buljonu plānots izmantot arī vēlāk, sāli nepievieno). Galvenais - buljonu neuzvārīt. Pirms tas “uzmet burbuli” (sasniedzis aptuveni 90 grādu temperatūru), par pusi samazina plīts temperatūru un ļauj lēnām tvaicēties 40 minūtes līdz pusotrai stundai, ne vairāk. Tvaicēšanas laikā katlam vāku virsū neliek. Atceries - ja buljonam ļausi vārīties, tas kļūs duļķains. Lai tas iegūtu safrāna dzeltenu nokrāsu, saknēm pievieno trīs sīpolus, turklāt - ar visām mizām. Kad buljons gatavs, to nokāš, salej traukos un uzglabā vai nu saldētavā, vai līdz četrām dienām ledusskapī.

Kā ar saknēm papildināt bērna ēdienkarti
Pēc Normunda domām, vislabākais veids, kā ar sakņu dārzeņiem sākt iepazīstināt bērnus - pasniegt tos tradicionāli - kā piedevu siltajam ēdienam, tas ir, salātu veidā. Pēc garšas saknes ir saldas un sulīgas, tāpēc bērniem tām vajadzētu garšot, ja vien nepievieno specifiskas garšvielas. “Bērniem patīk vienkāršas lietas, piemēram, rīvētu burkānu un kāpostu salāti, kam pievienota eļļa un šķipsna sāls,” ir pārliecināts pavārs. Ja ģimenē jau ir kāds iecienīts sautējums, zupa vai biezenis, eksperts iesaka nākamajā reizē kādu ierasto dārzeni aizstāt ar kādu sakni. Piemēram, ziedkāposta vietā pielikt kāli vai rāceni vai, gatavojot kartupeļu biezeni, pievienot mazāk kartupeļu, aizstājot tos ar burkāniem vai kāļiem. Viena dārzeņa dēļ iecienītā ēdiena garša būtiski nemainīsies, tāpēc bērns visticamāk pārmaiņu neievēros, taču pamazām ēdienkartē ienāks citi, uzturvielām un vitamīniem bagātie sakņu dārzeņi.

Garšvielas saknēm
Sakņu dārzeņiem “piestāv” tradicionālas garšvielas - sāls un pipari. Ja patīk asums, var pievienot čilli, kā arī ķiploku. Vārot sakņu zupas vai sautējumus, labu garšas buķeti piešķirs timiāns vai rozmarīns, savukārt ceptiem dārzeņiem, biezeņiem vai biezzupām - sviests.

Kas labs ir sakņu dārzeņos?

Burkāni - tajos ir beta karotīns, ko organisms sintezē par A vitamīnu (šī sintēze notiek nelielā tauku daudzumā, tāpēc burkānus ieteicams gatavot, pievienojot nedaudz olīveļļas). Savukārt A vitamīns nepieciešams redzei, ādai un imunitātei. Antioksidanti - luteīns un zeaksantīns, kas ir burkānos ne vien palīdz redzei, bet arī samazina oksidatīvo stresu un mazina iekaisumus. Burkānos ir arī K vitamīns, kas nepieciešams asinsrites sistēmas darbībai, piedalās asins recēšanas procesos, kā arī B6 vitamīns, kas veicina normālu vielmaiņu nervu šūnās.

Seleriju sakne - ļoti diētiska, jo, to ēdot, vairāk enerģijas patērēsim, to sagremojot, nekā uzņemsim. Ja salīdzina ar bieti vai burkānu, kuros ir aptuveni 42 kalorijas, tad selerijā to ir tikai 16. Maz kaloriju, bet daudz šķiedrvielu un K vitamīna!

Bietes - tās ir vērtīgs magnija un mangāna avots. Būtu jāiekļauj bērna uzturā, jo šīs minerālvielas spēlē lielu lomu augšanas attīstībā un vielmaiņas regulēšanā. Savukārt dzelzs, kas arī ir bietēs, piedalās hemoglobīna sintēzē.

Kālis - šajā saknē ir ļoti daudz luteīna, kas nepieciešams redzei, īpaši tad, ja ikdienā acis ir diezgan noslogotas, strādājot pie datora vai daudz lasot.

Rācenis - līdzīgs kālim, tomēr garšas ziņā nedaudz saldāks. Satur kalciju, tāpēc veselīgs zobiem un smaganām, kā arī daudz C vitamīna un karotīna, arī luteīnu. Tas ir arī labs kālija, fosfora, magnija un dzelzs avots.

Rutks - pēc garšas vairāk atgādina redīsu, jo ir diezgan ass, bet kraukšķīgi. Vislabāk to izmantot rīvētu svaigos salātos, jo, rutkus vārot, cepot vai tvaicējot, ne visiem var patikt to specifiskais aromāts. Taču rutks ir ļoti vērtīga sakne - uzlabo gremošanas sistēmas darbību, mazina risku saslimt ar aterosklerozi, normalizē holesterīna līmeni. Labs imunitātes stiprināšanai, jo tajā ir daudz C vitamīna.


Populārākie raksti