Maize un graudaugi

Veselīgam dzīvesveidam • 25. Marts, 2019
Nemainīgi aktuāls jautājums, ko savā uztura speciālista praksē dzirdu ļoti bieži – vai drīkst ēst maizi? Ja drīkst, kādu labāk izvēlēties un cik daudz maizes būtu ieteicams apēst dienā?

Mīts par to, ka maize ir pārāk barojoša un no tās jāatsakās, ir jau ļoti sens. Speciālisti to vairākkārt ir kliedējuši, taču diskusijas par maizes veselīgumu joprojām nerimstas, tāpēc vēlreiz pārrunāsim, vai šis produkts ir ieteicams ikdienas uzturā.

Maizes veidi ir dažādi. Tas, no kādiem graudiem maize pagatavota, nosaka tās uzturvērtību. Tradicionāli maizi cep no kviešu un rudzu miltiem. Mūsdienās sastopama arī auzu, griķu, kukurūzas, dārzeņu, sēklu maize, taču pirms vairākiem gadsimtiem cilvēki lietoja tikai kviešu vai rudzu maizi. Kā graudaugi, tā arī maize satur daudz vitamīnu un minerālvielu. Piemēram, pilngraudu kviešu maizē ir šķiedrvielas, B grupas vitamīni, mangāns, cinks un magnijs. Bet rudzu maize satur gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas un antioksidantus un palīdz samazināt holesterīna uzsūkšanos.

Maizes galvenās izejvielas ir kviešu milti un ūdens. Tāda maizes mīkla bijusi pazīstama pirms vairākiem gadsimtiem. Zināms, ka maizi gatavoja jau Senajā Ēģiptē, kur mīklas raudzēšanai izmantoja alus putas, jo tās saturēja dzīvas baktērijas. Savukārt Vidusjūras reģionā ieraugu ieguva, vīnogu sulai pievienojot miltus vai mērcējot vīnā kviešu klijas. Garšu uzlaboja ar sāli.

Senos laikos graudu apstrāde nav bijusi tik attīstīta kā šodien, tāpēc maize, ko ēda mūsu senči, tika cepta no pilngraudu miltiem – cilvēki vēl nemācēja tos attīrīt un pagatavot augstākā labuma miltus. Tehnoloģiju progress ieviesa izmaiņas arī maizes ražošanā: cilvēks iemācījās gatavot augstākā labuma miltus, un tas kļuva par turīguma rādītāju, jo liecināja par ģimenes ienākumiem. Cenšoties uzlabot maizes garšu, konsistenci, smaržu un uzglabāšanas termiņu, ražotāji pārveidoja sākotnējo sastāvu, un mūsdienu maize stipri atšķiras no tās, ko ēda senos laikos. Taču viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Aizvien biežāk cilvēki izvēlas maizi, kuras sastāvā ir pilngraudu milti, maz sāls un maz cukura. Reti kurš aizdomājas, ka maize ir bagātīgs slēptā cukura avots: daudzi ražotāji, cenšoties pagatavot garšīgāku maizi, pievieno 8–12 gramus cukura uz 100 gramiem produkta. Iedomājieties: 2,5 tējkarotes cukura uz 100 gramiem maizes! Būtisks maizes kvalitātes rādītājs ir arī tauku saturs – tam nevajadzētu pārsniegt 7 gramus uz 100 gramiem produkta. Savukārt šķiedrvielu koncentrācijai 100 gramos maizes nevajadzētu būt zemākai par 5 gramiem. Arī sāls daudzumam nevajadzētu pārsniegt aptuveni 1–1,2 gramus uz 100 gramiem produkta.

Laba alternatīva cilvēkiem, kuri vēlas atbrīvoties no liekā svara, ir sausmaizītes, jo tajās ir mazāk kaloriju. Viena sausmaizīte satur aptuveni 20 kcal, taču viena maizes šķēle – vismaz 70 kcal. Taču pilnībā aizvietot maizi ar sausmaizītēm es neieteiktu, jo maize nodrošina lielāku sāta sajūtu. Sausmaizīte ir piemērota uzkoda, kad gribas nedaudz mazināt izsalkumu.

Cik daudz maizes tad būtu ieteicams ēst? Es rekomendēju iekļaut uzturā ne vairāk par divām maizes šķēlēm dienā, jo ar maizi cilvēks aizvieto citus organismam nepieciešamus produktus, piemēram, tos pašus graudaugus. Pārmērīga maizes lietošana var veicināt meteorismu, dedzināšanas sajūtu, aizcietējumus, tāpēc svarīgi ievērot mērenību. Pavērojiet, kādu maizi jūs lietojat ikdienā un vai tā atbilst iepriekšminētajām prasībām. Lai būtu vieglāk atrast maizi ar labu sastāvu, meklējiet Rimi veikalos zaļo lapiņu ar uzrakstu Rimi Labākai dzīvei! Ja produktam piešķirts šis marķējums, tas nozīmē, ka produkts atbilst visām prasībām un ir izgājis stingru kvalitātes kontroli.


Populārākie raksti