Padomi, kā ikdienā ieviest pozitīvas pārmaiņas labākai pašsajūtai

Ja kaut kas nogājis greizi, labāk koncentrēties nevis uz problēmu, bet uz risinājumu. Ja cilvēkam neļauj kļūdīties, viņš sāk melot, vainot citus un izvairīties pat no izdevīgiem piedāvājumiem, baidoties, ka nekas nesanāks.

Jārūpējas par pozitīvām pārmaiņām ik dienu. Katru dienu veic kādu iedvesmojošu uzdevumu vai rituālu – dodies garās pastaigās, lasi grāmatas, satiecies ar draugiem vai pavadi laiku ar ģimeni. Piepildi savu dienu ar pozitīvām norisēm, un pašsajūta uzlabosies teju uzreiz.

Labāk jūtas cilvēki, kuri patiešām mīl savu darbu. Par visiem 100%! Ja nodarbosimies ar mīļoto darbu, motivācija un entuziasms neizsīks, kā arī nepiemeklēs sajūta, ka darbs ir nogurdinošs un sarežģīts. Uz darbu vajadzētu traukties kā uz randiņu. Ja tā nav, jāmaina attieksme vai darbs.

Jācenšas sasniegt izvirzītos mērķus. Neviens mērķis nav par mazu vai lielu – par visu, ko esam sasnieguši, vērts priecāties un sevi uzslavēt. Vēlams izvirzītos mērķus pierakstīt, lai tie būtu ne tikai mūsu domās, bet arī uz papīra, tas palīdzēs nenovirzīties no iecerētā. Turklāt, kaut ko plānojot, jāraugās, lai nolūki būtu pozitīvi.

Simtprocentīgi jāuzņemas atbildība par savu dzīvi. Solis no patstāvības trūkuma, kādu visi izdzīvojam kā bērni, uz neatkarību, kas raksturīga pieaugušam cilvēkam, ir nozīmīgs katras personības attīstībā. Diemžēl šodien brīvība un neatkarība bieži tiek uzskatīta par visatļautību, jo brīvība patiesi ir liela atbildība. Pieņemiet lēmumus un rīkojieties! Apzināšanās ir 50% procenti no procesa – viena pati tā maz ko izmaina cilvēka dzīvē, lai arī ir ļoti nozīmīga. Atlikušie 50% ir rīcība. Enerģija jāiegulda darbībā, nevis tukšās runās un fantāzijās, un, tikko mērķis noformulēts, tuvāko 72 stundu laikā vēlams veikt kaut mazāko solīti tā īstenošanai. Pretējā gadījumā entuziasms noplok, un “rīt es sākšu vakaros skriet” tā arī paliek tikai apņemšanās.

Laiku pa laikam palutiniet sevi. Īpaši situācijās, kad no sevis atdots tik daudz, ka jūtam – līdzsvars starp došanu un saņemšanu ir izjaukts, ir vērts sev pajautāt: “Ko es šodien izdarīju savā labā? Ko es gribu?” Ja koncentrēsimies uz sevi, iekšējais bērns atbildēs: aizved mani uz Parīzi, nopērc man saldējumu, pavizini mani karuselī… Dodiet sev kāroto.

Neapspiediet negatīvas emocijas. Mācieties tās atpazīt un nosaukt vārdā. Neapzināto nav iespējams kontrolēt, taču tas kontrolē mūs un reizēm liek uzvesties tā, ka pašiem jābrīnās. Tas līdzinās ezeram teikās, kurš, vārdā nenosaukts, appludina laukus, slīcina lopus, ir bīstams cilvēkiem. Tikko tam ir dots vārds, mēs varam tajā iet peldēties, mazgāt veļu un dzirdīt mājdzīvniekus. Apspiestas negatīvas emocijas var novest cilvēku līdz depresijai, kā arī dažādām fiziskām saslimšanām.

Pozitīvam pašvērtējumam ir liela nozīme pozitīvās pārmaiņās, jo cilvēks dzīvo ar ikvienam tik ļoti vajadzīgo “es varu kaut ko ietekmēt savā dzīvē” sajūtu. Tā ir ticība sev un saviem spēkiem.

Mums biežāk jāsmaida. Vairums cilvēku staigā ar rūpju rievu pierē, sakumpušu muguru. Pat piespiedu muguras iztaisnošana, stalta stāja un mākslīgs smaids var būt pirmais solis pozitīvu pārmaiņu virzienā. Veiksmei ir ļoti viegla enerģētika. Ja pašiem no rīta izdosies noticēt, ka esam laimīgi, līdz vakaram tam noticēs visi!

Ļauties pozitīvām pārmaiņām palīdz saskarsme ar pozitīvi domājošiem cilvēkiem. Ja laiku pavadīsim kopā ar pozitīvi noskaņotajiem, agrāk vai vēlāk arī paši par tādiem kļūsim. Pozitīviem ieradumiem ir liels spēks!