TOP 5 biežāk pieļautās ēšanas kļūdas, kas ietekmē garastāvokli

Veselīgs dzīvesveids • 11. Oktobris, 2018
Laba garastāvokļa garants ir mērenība it visā. Tad būs gan garšīgi, gan veselīgi, gan labs noskaņojums. 

Mums no bērnības ir mācīts, ka “jāapēd viss, kas uz šķīvja”. Tā cilvēks pārēdas vai piespiež sevi ēst to, kas negaršo. Šodien daudzas pirmsskolas izglītības iestādes un ģimenes atsakās no porciju dalīšanas un ļauj bērniem pašiem izvēlēties, cik daudz un ko viņi vēlas apēst. Lielas porcijas bērnus biedē. Arī produktu izvēles ziņā mazuļi ir samērā konservatīvi, viņi bieži atsakās pagaršot jaunus ēdienus, labprātāk ēd, ja produkti nav sajaukti savā starpā, izvairās no mērcēm. Var ieteikt bērnam kaut ko pagaršot, taču nevajadzētu piespiest to darīt. Arī no manipulācijām “…un tagad vienu karotīti par mammu, vienu par tēti…” vajadzētu izvairīties. Pieaugušie taču arī drīkst atteikties no ēdiena, kura smarža, izskats vai konsistence nešķiet apmierinoša.


Speciālistu, līdzcilvēku un žurnālu ieteikumi produktu izvēlē, daudzumā un savstarpējā saderībā tiek uztverti pārāk burtiski. Rezultātā cilvēks pārstāj ieklausīties sevī un uzticēties savām vēlmēm, izdara autoritāšu, nevis pats savas izvēles, kas nevienu nepadara laimīgāku. Kas vienam šķitīs gards un nepieciešams, citam liksies nepiemērots – piemēram, speciālistu ieteikums aprīlī ēst zaļos lociņus un redīsus, kas bagāti ar vitamīniem, kādam uzlabos pašsajūtu un veselību, bet citam neies pie sirds. Galvenais ir ieklausīties savās sajūtās un tajā, ko ķermenis prasa, tad arī produktu izvēlē nenošausim greizi. 


Aizraušanās ar diētām uz mirkli var radīt labu garastāvokli, jo svari rāda patīkamus skaitļus un cilvēkam ir gandarījums par savu aktīvo rīcību. Diemžēl ļoti bieži pēc diētas pārtraukšanas svars atgriežas iepriekšējā līmenī vai pat pieaug, tādējādi arī labais garastāvoklis ir vējā. Raizes par jauno diētu, vai spēsim to izturēt, vai tā strādās, vai mums pietiks pacietības sagaidīt rezultātu, vai mūs nepieķers slepenās manipulācijās ar neatļautiem produktiem un to daudzumu, rada trauksmi un neatstāj vietu labam garastāvoklim. 


Cilvēks ļoti strikti sevi ierobežo un no tā cieš. Atteikšanās no iemīļotiem, kaut arī neveselīgiem produktiem, neēšana pēc pulksten sešiem vakarā, pārlieku liela fiziskā slodze tikai nogurdina un padara cilvēku nervozu. Ja kādā brīdī cilvēks padodas un “sagrēko”, sliktam garastāvoklim pievienojas vēl arī vainas izjūta. Vainas izjūta, līdzīgi kaunam, nav dabiska, tā ir iemācīta. Zemapziņas līmenī vainas izjūta prasa sodu un rada trauksmi, kuru var mazināt, kaut ko uzēdot, panašķējoties. Rezultātā cilvēks dzīvo kā apburtā lokā  – ēd un jūtas vainīgs, lai justos labāk, atkal uzēd… un tā bez gala.


Pārlieka ticība ģenētikai un stereotipiem, piemēram, “mūsu dzimtā visas sievietes ir lielas”, “mūsu ģimenē dari, ko darīdams, nenovājēsi”… Šāda pārliecība ir ne tikai slikts sabiedrotais pārmaiņu procesā, bet arī nolemtības sajūtas un slikta garastāvokļa garants. Lai izmainītu šīs nostādnes, vispirms jāapzinās, ka tādas pastāv un ka tās mūs tiešā veidā ietekmē. Taču tās drīkst mainīt. Mēs drīkstam pieņemt lēmumu būt citādi un nesekot šai programmai. Reizēm noder speciālista palīdzība konkrēta mērķa sasniegšanai un izmaiņu etapu plānošanai. Svarīgi apbalvot sevi par sasniegumiem, tādā veidā motivējot spert nākamos soļus. Par katru pozitīvu rezultātu ieteicams sevi apbalvot. Sajūta “es varu“ un “man sanāk” ne tikai paaugstinās pašvērtējumu, bet arī radīs labu garastāvokli.


Populārākie raksti

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.