Pēc tradicionālās, klasiskās jeb šampanieša metodes darinātie dzirkstošie vīni ir visaugstākās kvalitātes. Augstāk par tiem var būt tikai konkrētas ražas, vīna dārza vai vīndara īpašie lolojumi, bet tehniski tie ir gatavoti tāpat kā pārējie. Galvenā atšķirība no Prosecco, Asti vai citiem dzirkstošajiem vīniem, kuri par dzirkstošiem kļūst vienā kopējā, slēgtā tvertnē, kremanta burbuļi rodas atsevišķi katrā pudelē, kur vīni tiek noteiktu laiku izturēti.Tātad, katra pudele ir vīndara personisks lolojums, tāpēc tie ir kvalitatīvāki – un attiecīgi arī dārgāki.
Vispopulārākie ir franču šampanietis (Champagne), kremants (Crémant) un spāņu kava (Cava). Mazāk zināmi – pēc tradicionālās metodes darinātie Itālijas frančakorta (Franciacorta) un kartice (Cartizze), Vācijas vincerzekts (Winzersekt), Dienvidāfrikas kapklasiks (Cap Classique) un vēl pa kādam šur un tur. Ražošanas pamatprincips tiem visiem ir vienāds, bet cenu atšķirības gan var būt neiedomājami lielas, kas atkarīgs no konkrēto reģionu striktajiem vīnogu audzēšanas un ražošanas noteikumiem, zemes un vīnogu dārdzības un pat darbaspēka izmaksu atšķirībām. Visvienkāršākais piemērs: kilograms vīnogu, ko likums atļauj izmantot šampanieša ražošanai, maksā desmit reižu dārgāk par kilogramu vīnogu, ko drīkst izmantot kavas pagatavošanai.
Kremants ir šampanieša kvalitātes un pēc tās pašas metodes darināts dzirkstošais vīns no Francijas reģioniem, kas nav Šampaņa. Arī Francijas kaimiņzemei Luksemburgai ir savs kremants, un pavisam nesen arī Vācijas vīndari pie Mozeles Luksemburgas pierobežā ir ieguvuši tiesības dēvēt savus zektus par kremantiem, ievērojot zināmus noteikumus.
Atšķirība starp kremantu un šampanieti var būt vīnogu izvēlē un vīna izturēšanā. Likumdošana un noteikumi kremantu radītājiem ir ļoti līdzīgi, tomēr mazas nianses vislielākajā mērā nosaka kremantu atšķirības un ietekmē arī produkta cenu. Francijā ir astoņi ar likumu aizsargāti Crémant reģioni, Luksemburgā devītais, un nu arī Vācijā ir savs.
Lielākie pēc īpatsvara ir Elzasa (Alsace), Luāra (Loire) un Burgundija (Bourgogne), kas joprojām ir maziņi salīdzinājumā ar Šampaņu, kopā ģenerējot aptuveni tikai 10 % no Šampaņas veikuma, bet tas strauji mainās. Limū (Limoux), Žirā (Jura), Bordo (Bordeaux) un Luksemburgā ir krietni mazāki kremanta apjomi, bet, piemēram, Bordo izaugsme šobrīd ir milzīga. Vismazākie ir Ronas upes baseina ielejās atrodamie Savojas (Savoie) un Dī (Die) kremanti, kas pagaidām ir tik mazītiņi, ka tos bauda tikai vietējie vai labākajā gadījumā tie tūristi, kuri apmeklē šīs vietas.
Tālāk iepazīstināšu Jūs ar kremantu reģioniem, kuri ir atraduši savu vietu Rimi Vīna Dārzā un pēdējā laikā strauji gūst popularitāti Jūsu iepirkumu grozos. Kremantu augošo popularitāti skaidroju ar vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem, iedalot kremantu pircējus zinātkārajos, izglītotajos, atbildīgajos un pieredzējušajos:
- Zinātkārais ir tas, kurš meklē un izzina, gatavs piedzīvot jaunas pozitīvas emocijas un nomainīt esošās zināšanas un pieredzi par proseko vai citu dzirkstošo vīnu uz augstākās klases produktu, papildus tērējot pieņemamu summu.
- Izglītotais ir tas, kurš zina un ir saskāries ar visaugstākās kvalitātes dzirkstošajiem vīniem, tagad ir stabili nobāzējies kremantu pircēju lokā ar pārliecību, ka šī ir vislabākā kvalitātes un cenas saderība.
- Atbildīgais pircējs ir tas, kurš tā vietā, lai nopirktu un patērētu vairākas pudeles parasta dzirkstošā vīna, izvēlas vienu – bet labu.
- Pieredzējušie pircēji ir tie, kuri negrib maksāt daudz vairāk par līdzīgu kvalitāti un ir nomainījuši šampanieti uz kremantu.
Šampanieša dārdzības iemeslu kopumu ietekmē sliktie ražas gadi un tā nepieejamība kombinācijā ar pieprasījumu un ekskluzivitātes imidža pieaugumu. Ar Crémant pagaidām tā vēl nav. Pagaidām, jo jau tagad konkrētu reģionu kremantiem ar limitētu ražošanas apjomu pieprasījums strauji aug, bet tam seko piedāvājums ar strauji augošu mārketinga atbalstu.
Mans ieteikums – ja jūtaties kā viens no zinātkārajiem, izglītotajiem, atbildīgajiem vai pieredzējušajiem, – kremantam ir laiks būt jūsu grozā.
Luāras kremants
Luāra ir viena no iespaidīgākajām Francijas upēm, kas no dienvidiem virzās uz ziemeļiem un tālāk uz Atlantijas okeānu. Nosaukums cēlies no gallu valodas vārda “straume”. Luāras ieleja no 15. gs. līdz Franču revolūcijai bija karaļu un galminieku iecienīta vieta, dēvēta par Francijas dārziem. Vīna dārzi ir izkaisīti plašā teritorijā, un mainoties reģioniem un klimatam, atšķiras arī vīnu stils. Slavenākie Sauvignon Blanc nāk no Sancerre un Pouilly-Fumé, bet citi reģioni pazīstami ar Chenin Blanc, Rose d’Anjou un austerēm piemēroto Muscadet.
Luāras kremanta ražošana sākās 19. gs. vidū, bet plašāku atzinību ieguva pēc dzelzceļa attīstības. Kopš 1975. gada tas ir oficiāli aizsargāts nosaukums. Galvenā vīnoga – Chenin Blanc – piešķir aromātu un svaigu, eļļainu garšu. Ražošanā izmanto arī šardonē un tumšās vīnogas. Otrreizējai rūgšanai jānotiek pudelē, vīns jānogatavina uz rauga vismaz 9 mēnešus.
Kremanta kvalitāte un vērtība aug, un tas ir kļuvis par populārāko dzirkstošo vīnu Rimi Vīna Dārzā.
Kremants no Limū (Crémant de Limoux)
Limū ir neliels reģions Dienvidfrancijā, Pireneju pakājē, kur top plašs klāsts vīnu no Langedokas-Rusijonas. Reģionu dēvē par Francijas Jauno Pasauli – šeit top vīni no klasiskām franču vīnogām, bet ar Jaunās Pasaules raksturu. Vēsumā kalnu pakājē atrodas Limū ar senām dzirkstošo vīnu tradīcijām – tiek uzskatīts, ka šeit šampanietis tapis jau pirms Dom Perignon.
Crémant de Limoux parasti gatavo no Chardonnay un Chenin Blanc, bieži pievienojot Mauzac un Pinot Noir. Rozā kremantam krāsai pievieno Pinot Noir. Reģions pazīstams arī ar Blanquette Méthode Ancestrale – vīnu, kas rūgst pudelē, bez filtrēšanas vai dozēšanas, un paliek dabiski dzirkstošs (Pét-Nat). Šim vīnam raksturīga duļķainība un nogulsnes.
Limū kremants tiek gatavots tikai no ar rokām vāktām vīnogām, sulas izspiešana tiek ierobežota, un pēc otrreizējās raudzēšanas vīns vēl vismaz gadu izturams pudelē.
Kremants no cēlās Burgundijas (Crémant de Bourgogne)
Izrādās, ne viss Burgundijā ir ārkārtīgi dārgs. Lai gan Burgundijas Pinot Noir un Chardonnay ir pasaulē dārgākie sarkanvīni un baltvīni, aptuveni 10% reģiona produkcijas ir dzirkstošie vīni – Crémant de Bourgogne, kas ir ievērojami pieejamāki. Vīnogulāji gadsimtiem dalīti sīkos dārziņos ar unikālām īpašībām, daudzi kļuvuši par prestižiem, bet kosmiski dārgiem vīna avotiem.
Kremanta kvalitāte gan joprojām saglabā Burgundijas latiņu – ierobežota raža, roku darbs, galvenās šķirnes – Pinot Noir un Chardonnay, ar atļautu Gamay, Aligoté u.c. nelielos daudzumos. Otrreizējā rūgšana notiek pudelē, izturēšana vismaz 9 mēneši, un tirdzniecība sākas ne ātrāk kā gadu pēc ražas novākšanas.
Reģiona dažādie klimatiskie apstākļi – no vēsajiem Chablis ziemeļos līdz siltajiem Božolē dienvidos – ļauj vīndariem kombinēt svaigus, augļainus un strukturētus vīnus, radot līdzsvarotus un niansētus dzirkstošos vīnus.
Kremants no lepnās Bordo (Crémant de Bordeaux)
Bordo ir lielākais vīna reģions pasaulē ar 57 klasifikācijām, aptverot 1% pasaules vīna ražas un 10% eksporta apgrozījuma. Tās slava aizsākās 1855. gadā, kad Napoleons III izcēla labākos Medokas piļu vīnus. Tikai 3% veido Grand Cru Classe, bet 80% – vienkāršie reģionālie vīni ar plašām šķirņu un ražas iespējām.
2023. gadā 80,5% Bordo vīnu bija sarkanvīns, 4,4% rozē, 10,5% baltvīns, 3,5% – Crémant. Kaut gan Crémant de Bordeaux oficiāli ieviests tikai 1990. gadā, tā ražošana aug – no 5 miljoniem pudeļu 2021. gadā līdz 16 miljoniem 2024.
Bordo vīndari arvien vairāk pārorientējas uz dzirkstošajiem vīniem, pielāgojoties pieprasījuma un klimata izmaiņām. Bordo kremantos bieži izmanto tumšās vīnogas, kas sniedz bagātīgu garšu un lielisku saderību ar ēdieniem.
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.
Alkohola dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.