Pārtikas izmešana

Graudaugi un graudi, ieskaitot rīsus, atstāj vislielāko oglekļa pēdu, turklāt tie pieskaitāmi pārtikas tipiem, ko visvairāk izmet atkritumos. Tādā veidā mēs esam ne tikai izmetuši atkritumos 1,3 miljardus tonnu saražotās pārtikas, bet arī zaudējuši milzīgu daudzumu ūdens, elektroenerģijas, zemes, cilvēku un citu resursu, un radījuši nesaprātīgu piesārņojumu. Paskatīsimies, kas stāv aiz mūsu ikdienas izvēlēm.

Ūdens

Ūdens, jo sevišķi saldūdens, ir svarīgs pārtikas ražošanas resurss. Lai izaudzētu un pārvērstu pārtikā un mājās sagatavotu jebkuru produktu, nepieciešams zināms daudzums ūdens. Piemēram, gaļas saražošanai nepieciešams daudz vairāk ūdens nekā dārzeņu izaudzēšanai. Izniekojot mazāk pārtikas, mēs izniekojam arī mazāk ūdens.

Zeme

Pārtikas ražošana – graudu un dārzeņu audzēšana vai gaļas ražošana – prasa daudz auglīgas zemes. Lai apgādātu bagātākās zemes ar pārtiku, trūcīgākajās valstīs notiek mežu noplicināšana, lai atbrīvotu zemi agroindustrijai. Pārtikas atkritumu samazināšana var samazināt arī saražotās pārtikas daudzumu, un tas samazinās vajadzību iznīcināt mežu ekosistēmas.

1,4 miljardi hektāru zemes jeb 28 % pasaules lauksaimniecības zemju katru gadu kalpo tādas pārtikas saražošanai, kas nekad netiek apēsta. Šī platība ir nedaudz lielāka par Kanādas teritoriju.

Biodaudzveidība

Tā kā Zemes ekosistēma ir sarežģīta un izsmalcināta sistēma, zemes izmantošanas veidu maiņa un lauksaimniecība kopumā ietekmē biodaudzveidību. Vai Tu vari iedomāties, ka nav vairs dzirdamas putnu dziesmas? Biodaudzveidības izzušanai ir vairāki cēloņi. Viens no tiem ir pesticīdu lietošana. Pārtikas ražošanā izmantotajiem pesticīdiem ir kaitīga ietekme, un tie var novest pat pie veselu sugu – zīdītāju, putnu, abinieku un kukaiņu (ieskaitot bites) – izzušanas. Jo vairāk tiek saražota un izniekota pārtika, jo lielāka ir negatīvā ietekme uz biodaudzveidību. Samazinot pārtikas atkritumus, mēs palīdzam paēdināt pasauli efektīvākā veidā un tādējādi samazināt nepieciešamību pēc pesticīdiem un papildu lauksaimniecības zemes, atstājot vairāk vietas dabiskajām ekosistēmām.

Bites un citi kukaiņi ir būtiski nepieciešami globālajai pārtikas ražošanai, jo tie apputeksnē trīs ceturtdaļas no visiem kultūraugiem.

Enerģija

Ir grūti iedomāties tādu cilvēka darbību, kas neprasītu elektroenerģiju. Reālas bažas izraisa uz fosilajiem kurināmajiem balstīti enerģijas avoti, kas ir neatjaunojami: to izmantošana ir dramatiski pieaugusi, izraisot virkni vides problēmu kā piesārņojums un klimata pārmaiņas. Palielināts pieprasījums pēc enerģijas ir jūtams arī lauksaimnieciskajā ražošanā un pārtikas pārstrādē – īstenībā katrā no pārtikas ķēdes posmiem.

1 kg liellopu gaļas ražošana ir apmēram 70 reižu energoietilpīgāka nekā tā paša apjoma dārzeņu, graudaugu un augļu ražošana.

Tu jautāsi, kāpēc? Tāpēc, ka lielākā daļa no šīs enerģijas ir vajadzīga mašīnām un transportlīdzekļiem dažādos procesa posmos: lopbarības graudu novākšanā un transportēšanā uz ganāmpulku, atrašanās vietu, ganāmpulku transportēšanā uz lopkautuvēm, gaļas sasaldēšanā un pārvadāšanā uz pārtikas lielveikaliem, gaļas nogādāšanā mājās, tālākā uzglabāšanā ledusskapī un visbeidzot termiskajā apstrādē.

Liels daudzums pārtikas ražošanā nepieciešamās enerģijas tiek izmantots tās saražošanā, pārstrādē un patēriņā. Visvairāk enerģijas nepieciešams, lai saražotu vienu kilogramu liellopu gaļas.

Klimata pārmaiņas

Ja sasummē visu enerģiju, kas izmantota pārtikas ražošanas, pārvadāšanas, realizācijas un uzglabāšanas procesā, pārtikas ražošanas sistēma ir energoietilpīga. Tādējādi pārtikas izniekošana līdztekus transportam, rūpniecībai, elektroenerģijas ražošanai, apsildīšanai, utt., lielā mērā ietekmē klimata pārmaiņas.

Situācijas līdzsvaru izjauc fakts, ka mūsdienās pārtika ir globāla mēroga prece, kas tiek transportēta pa visu pasauli. Pārtika pārvar lielus attālumus, kamēr nonāk uz mūsu šķīvja. Turklāt, kad pārtika tiek izmesta atkritumos, tā tiek pakļauta anaerobajam sadalīšanās procesam un saražo metānu, kas ir klimatam kaitīga siltumnīcas efekta gāze.