Aptauja: saldējums kā gardums visos gadalaikos, ko var baudīt “pa kluso” no mājiniekiem

Kā liecina Rimi aptauja*, 92 % Latvijas iedzīvotāju to labprāt bauda kopā ar sev tuvajiem un viņiem nav pieņemama saldējuma ēšana slepus no pārējiem mājiniekiem. Tomēr konkurence ir sīva – teju katram ceturtajam ir gadījies apēst pēdējo saldējumu, nepajautājot citiem, bet 13 % ir saldējumu pirkuši un ēduši “pa kluso”, lai nebūtu jādalās.

Latvijas sabiedrība ir diezgan atvērta attiecībā uz apēstā saldējuma daudzumu, diennakts laiku un sezonu, kad tas tiek darīts: 47 % aptaujāto šķiet pilnīgi pieņemami apēst vairāk nekā vienu saldējumu dienā, 32 % to labprāt ēd arī ziemā, bet 21 % – aukstā vai lietainā laikā.

Daudz stingrāka nostāja ir jautājumos par saldējumu kā īpašumu: trešdaļa aptaujāto uzsver, ka vissliktākā rīcība būtu apēst saldējumu, kuru kāds cits ir nopircis sev, un šis ir vissvarīgākais nerakstītais saldējuma ēšanas likums. Savukārt katrs piektais iedzīvotājs ir pārliecināts, ka ikvienam drīkst būt savs saldējums, ar kuru nav obligāti jādalās.

Personīgo robežu nozīmi biežāk uzsver gados jaunāki saldējuma ēdāji: divreiz vairāk jauniešu nekā senioru norāda, ka nedrīkst apēst cita cilvēka saldējumu, un arī ideju, ka katram drīkst būt savs saldējums, biežāk atbalsta jaunieši. Praksē gan jauniešu vecuma grupā, salīdzinot ar senioriem, ir pat piecreiz vairāk to, kuri apēd pēdējo saldējumu, nepajautājot citiem.

“Šķiet, ka gados jaunāki cilvēki savas tiesības uz saldējumu uzskata par pašsaprotamām. Iespējams, tas nāk no bērnības, jo nav noslēpums, ka pieaugušie nereti atsakās no saldējuma par labu bērnam.

Taču mēs, Rimi, no sirds ticam – šo gardumu ir pelnījis katrs, un saldējumam jābūt pieejamam ikvienam jebkurā gadalaikā!

Tāpēc pastāvīgi strādājam pie tā, lai piedāvātu saviem pircējiem daudzveidīgu, plašu un bagātīgu sortimentu no vairāk nekā 220 dažādiem saldējumiem, kas ļauj izdarīt gudras izvēles – varam izvēlēties gan vietējos, gan ārvalstu zīmolu gardumus,” uzsver Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja.

Kaut arī katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka saldējuma ēšanā nav īpašas etiķetes, aptauja rāda, ka sabiedrībā tomēr valda daži nerakstīti likumi: ja saldējuma visiem nepietiek, priekšroka jādod bērniem; ēdot no kopīga iepakojuma, katram jāizmanto sava karote vai, vēl labāk, jāieliek porcija atsevišķā traukā; ciemiņiem saldējums jāpiedāvā, pirms to sāk ēst pats, un, pirms apēst pēdējo saldējumu, jāpajautā pārējiem mājiniekiem.

Praksē saldējuma kārdinājums gan ir pārāk liels, lai šos noteikumus vienmēr ievērotu: 40 % atzīst, ka ir ēduši saldējumu tieši no lielā iepakojuma, 24 % ir apēduši pēdējo saldējumu, nepajautājot citiem, 15 % ir uzlikuši sev lielāku porciju nekā pārējiem, 13 % ir slepus pirkuši vai ēduši saldējumu, lai nebūtu ar to jādalās, 11 % ir slēpuši saldējumu, lai citi to neatrod, vai paklusām izvēlējušies lielāko un labāko porciju, bet 7 % ir pārkāpuši vissvētāko tabu – apēduši saldējumu, kuru kāds cits nopircis sev. Īpaši sīva konkurence par saldējumu novērojama lielākās mājsaimniecībās ar vismaz pieciem cilvēkiem, kurās gandrīz katrs trešais ir saldējumu pircis vai ēdis slepus, lai nebūtu jādalās ar citiem.

Saldējums nespēj aizstāt pilnvērtīgu maltīti: šādu ceļu izvēlētos tikai 3 % Latvijas iedzīvotāju. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka tas ir patiess dārgums, kas vislabāk garšo lieliskā kompānijā: neraugoties uz to, ka slepeni saldējuma sānsoļi šad un tad gadās vairumam Latvijas iedzīvotāju, tikai 8 % aptaujāto ir pieņemama saldējuma ēšana slepus no pārējiem mājiniekiem.

Lai izbaudītu saldējumu kopā ar vistuvākajiem, izmēģini kādu no šīm vienkāršajām receptēm, kas pagatavojamas pāris minūtēs!

• Banānu saldējuma deserts: sagriez banānu, pievieno 2 saldējuma bumbiņas un pārlej ar šokolādes mērci.
• Saldējums ar ogām: bļodiņā liec saldējumu, svaigas vai saldētas ogas un nedaudz medus. Var pievienot sasmalcinātus cepumus.
• Ātrais saldējuma kokteilis: sablendē 3 saldējuma bumbiņas ar glāzi piena. Pēc izvēles pievieno banānu, kakao vai zemenes.

* Aptauju veikusi pētījumu kompānija Norstat 2026. gada jūlijā, aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.