Puse bērnu Latvijā pirmo patstāvīgo pirkumu veic jau pirms deviņu gadu vecuma
91 % vecāku Latvijā norāda, ka viņu bērns vecumā no septiņiem līdz 15 gadiem jau ir patstāvīgi iepircies. Puse šo bērnu pirmo reizi uz veikalu vieni paši devušies jau pirms deviņu gadu vecuma, liecina Rimi aptaujas dati*. Lai palīdzētu bērniem droši spert pirmos patstāvīgās iepirkšanās soļus, Rimi ievieš īpašu lojalitātes karti bērniem – Rimi Junior karti, kas ļauj bērnam izmantot Mans Rimi priekšrocības.
Visbiežāk bērni sāk patstāvīgi iepirkties sākumskolas vecumā. 11 % vecāku norāda, ka bērns pirmo reizi viens pats pārtikas veikalā iepircies vēl pirms septiņu gadu vecuma, bet 39 % – septiņu līdz astoņu gadu vecumā. Savukārt 24 % vecāku atzīst, ka bērns pirmo patstāvīgo iepirkšanās pieredzi guvis deviņu līdz 10 gadu vecumā. Baltijas mērogā bērni Latvijā pirmo patstāvīgo iepirkšanās pieredzi gūst agrāk nekā Lietuvā, bet nedaudz vēlāk nekā Igaunijā – līdz 10 gadu vecumam patstāvīgi iepirkušies 75 % bērnu Latvijā, 68 % Lietuvā un 80 % Igaunijā.
Lai gan bērnu pirmie pirkumi bieži saistās ar uzkodām vai dzērieniem, aptaujas dati rāda, ka vecāki bērniem uztic iegādāties arī ikdienas produktus ģimenei. Visbiežāk bērniem tiek uzticēti pamata pārtikas produkti, piemēram, maize, piens un olas – to norāda 57 % vecāku Latvijā. Gandrīz tikpat bieži bērniem tiek uzticētas uzkodas un dzērieni – 56 %, savukārt katrs ceturtais vecāks bērnam uztic arī kancelejas vai citu ar skolu saistītu preču iegādi.

“Pārtikas veikals bieži ir viena no pirmajām vietām, kur bērnam veidojas izpratne par finanšu pratību – ko izvēlēties, kā plānot pirkumu un kā izmantot sev uzticēto naudu. Aptaujas dati rāda, ka bērni jau sāk pievērst uzmanību produktu cenai – 68 % vecāku Latvijā norāda, ka viņu bērns iepērkoties dažkārt pievērš uzmanību izdevīgākam piedāvājumam. Vienlaikus 71 % vecāku Latvijā uzskata, ka bērnam paredzēta lojalitātes karte varētu mudināt viņu vairāk pievērst uzmanību produktu cenai un veicināt finanšu pratību. Ar Rimi Junior karti vēlamies ģimenēm piedāvāt praktisku risinājumu bērna pirmajiem patstāvīgajiem pirkumiem – bērns var izmantot Mans Rimi priekšrocības ar savu karti, savukārt vecāki var pakāpeniski iesaistīt bērnu ikdienas iepirkšanās procesā,” saka Rimi Baltic digitālās attīstības direktore Liene Perija.
“Latvijā bērni ar finanšu pasauli iepazīstas jau sākumskolas vecumā – mūsu dati rāda, ka daudzi šajā laikā saņem pirmo kabatas naudu un arī pirmo maksājumu karti.
Tieši tad veidojas pirmie paradumi, kas saistīti ar naudas plānošanu un tēriņu izvērtēšanu. Pirmie patstāvīgie pirkumi bērnam ir iespēja arī mācīties pieņemt lēmumus, noteikt prioritātes un saprast naudas vērtību. Jo vairākas šādas praktiskās pieredzes bērns iegūst vecāku atbalstītā vidē, jo vieglāk vēlāk veidojas atbildīga attieksme pret naudu un finanšu plānošanu,” norāda SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Rimi Junior karte ir īpaša lojalitātes karte bērniem vecumā no septiņiem līdz 15 gadiem, kas tiek piesaistīta bērna vecāka vai aizbildņa Mans Rimi profilam kā papildu karte. Tā ļauj bērnam iegūt Mans Rimi lojalitātes programmas ieguvumus vecāka uzraudzībā, tostarp izmantot dzeltenās un rozā Rimi akcijas cenas, saņemt dzimšanas dienas un vārda dienas atlaides, kā arī izmantot partneru piedāvājumus. Ar Rimi Junior karti uzkrātā Mans Rimi nauda tiek ieskaitīta mājsaimniecības kopējā bilancē, un profila īpašnieks var noteikt, cik lielu Mans Rimi naudas uzkrājumu bērns var izmantot vienā pirkumā. Karte bērnam sniedz iespēju pakāpeniski iesaistīties ikdienas iepirkšanās procesā, savukārt vecākiem – pārvaldīt kartes lietošanu savā Mans Rimi profilā un sekot līdzi ģimenes kopējam uzkrājumam.
Rimi Junior karti iespējams saņemt Rimi veikalos, vēršoties informācijas centrā vai pie kases. Lai karti aktivizētu, bērna vecākam vai aizbildnim jābūt aktīvam Mans Rimi profilam, sasniegušam 18 gadu vecumu un ar likumīgām tiesībām pārstāvēt bērnu. Karti iespējams aktivizēt savā Mans Rimi profilā.
*Aptauju 2026. gada augustā veica pētījumu aģentūra Norstat uzņēmuma Rimi Baltic uzdevumā visās trīs Baltijas valstīs. Tajā piedalījās 7–15 gadus vecu bērnu vecāki un aizbildņi, un katrā valstī tika aptaujāti vairāk nekā 500 respondenti: 513 Latvijā, 505 Lietuvā un 505 Igaunijā.