Iepazīsties ar Rimi Alfa darbiniecēm Viktoriju un Daryanu - ukrainietēm, kuras kara dēļ pārcēlās uz Latviju. Vai dāmām patīk Latvijas ziema un kādas Ziemassvētku tradīcijas piekopj šeit, Latvijā esot - par to un vēl citām tēmām lasi zemāk sirsnīgā intervijā.
Viktorija: Sveiki! Mani sauc Viktorija, esmu no Ukrainas Rietumu daļas - Rivnes reģiona. Mūsu pilsētā aktīva kara darbība nenorisinās, bet, kad sākās Krievijas iebrukums 2022. gada 22. februārī, atrados galvaspilsētā Kijivā. Pēc diviem pirmajiem kara mēnešiem atgriezos savā dzimtajā pilsētā un nolēmu, ka ātri jādodas prom uz Latviju. Ukrainā strādāju par bārmeni.
Daryna: Labdien! Mani sauc Daryna, esmu dzimusi Izumā, Harkovas apgabalā, kas atrodas Ukrainas Austrumu daļā, kura tika okupēta 2022. gada 1. aprīlī. Reģionā notika regulāras apšaudes, avio uzlidojumi. Mēs uz Latviju devāmies 2022. gada oktobra sākumā un ieradāmies šeit caur Krieviju. Man ir ļoti sāpīgi atcerēties savu darba vietu Ukrainā (sariešas asaras acīs). Tur strādāju par juristi tiesā. Rimi bija pirmais veikals, uz kuru aizgāju, ierodoties Latvijā un mani ļoti labi pieņēma. Visgrūtāk bija pierast pie eiro naudas vērtības, lai saprastu cenas.
Viktorija: Latvijā esmu otro ziemu. Pirmajā gadā tā mūs ļoti pārsteidza, nebijām gatavojušies tik aukstam laikam. Šī ziema patīk labāk, jo pagaidām, šķiet, ka tā nav tik lietaina, jo aukstums notur sniegu un rudenī ilgāk arī bija silts. Iepriekš nesapratu, kā tas var būt, ka rudens ir siltāks par pavasari. Atbraucot uz Latviju sapratu, ka šeit pat maijā man vēl ir auksti! Ukrainā marta beigās, aprīlī jau ir ļoti silti.
Daryna: Mums Ukrainā ziemas ir īsākas, tādēļ tik garai ziemas sezonai nebiju gatava. Atceros, ka šogad aprīlī vēl nēsāju ziemas jaku un salu. Bet ziemas šeit ir ļoti skaistas. Braucot ik dienu mājup uz Vecmīlgrāvi, jūtos kā pasakā – mežs, viss sniegoti balts – apburoši! Gribētos, lai tā saglabājas tik pat skaista – bez slapjdraņķa un mazāk vējaina. Mana dzimšanas diena ir ziemā, plānoju to pavadīt, izbraucienā pa Latviju, baudot skaisto dabu un sniegotos meža skatus. Pavasarī mani pārsteidza, cik latvieši ļoti gaida sauli – tikko kā parādījās pirmās saulainās dienas pavasarī, ielas bija pilnas ar cilvēkiem topiņos, šortiņos, kamēr pati vēl sēdēju ziemas jakā un salu. Man ir sajūta, ka nākošajā pavasarī darīšu tāpat, jo saulainu dienu šeit tiešām ir maz, gribas izbaudīt ikvienu no tām.
Viktorija: Tāpat kā jūs, mēs mājās rotāsim eglīti. Bet mūsu lielākā tradīcija, kuru, diemžēl, nevaram realizēt ir viesu uzņemšana (sariešas asaras acīs) un gatavošanās tai, jo mūsu mīļie ir palikuši Ukrainā, viņiem nav iespēja atbraukt pie mums uz Latviju. Ne vecāki, ne draugi netiks uzņemti, līdz ar to nav vairs tā Ziemassvētku sajūta kā mājās, Ukrainā. Tādēļ pagājušajā gadā Ziemassvētkos strādāju. Šogad gan esam nolēmuši svinēt svētkus vismaz šaurā ģimenes lokā, kopā ar meitu un vīru, iespējams kādā no brīvdienām kopā kaut kur aizbrauksim pie dabas. Tas ko mēs noteikti šogad darīsim – pakosim dāvanas un sūtīsim saviem radiem un draugiem uz Ukrainu. Vēl man ļoti piektrūkst ukraiņu tradīcija, kad Ziemassvētku dienā jaunieši staigā pa mājām uz dzied svētku korāļus (колядки – tradicionāla Ziemassvētku apdziedāšana) un šedrivočku (шедривочка – tradicionāla Ziemassvētku dziesma.)
Daryna: Atceros, ka pēdējos Ziemassvētkos Ukrainā uzstādījām viskuplāko egli, kāda līdz šim bijusi mūsmājās, noteikti gribu to atkārtot arī šogad šeit Latvijā. Jo pagājušajā gadā mēs pie sienas pielikām tikai filca eglīti, ko mana mamma bija atsūtījusi. Ukrainā Ziemassvētkus svinējām plašā ģimenes lokā, cepot šašlikus, dzerot alu un dziedot dziesmas. Vienmēr rīkoju arī dažādus erudīcijas konkursus, lai būtu jautrāk sēdēt pie lielā svētku galda. Tuvākie radi pie mums uz Latviju nevarēs atbraukt, jo mērojams ļoti garš ceļš – jāpavada vismaz diennakts ceļā, tādēļ satiksimies tikai ar draugiem, noteikti cepsim grilā šašliku un taisīsim Olivjē salātus.
Viktorija: Vienu tradīciju noteikti pārņemšu no Latvijas, ko mums ierādīja meitiņas bērnudārzā – pašiem cept piparkūkas kopā ar bērnu mājās. Pagājušā gadā to darījām bērnudārzā, arī šogad to plānots darīt. Bet šoreiz atkārtosim to arī savās mājās, jo man ļoti patīk tās sajūtas, ar kādām šī tradīcija tiek realizēta – ar lielu mīlestību, kad kopā ģimenes lokā kaut ko radāt paši ar savām rokām. Tā ir viena no lielajām tradīcijām, kas iekritusi mūsu ģimenes sirdī. Strādājot veikalā, esmu novērojusi, ka latviešiem uz svētkiem ļoti patīk ēst un dzert – mēs darīsim to pašu! ?
Daryna: Mūsmājās nav cepeškrāsns, tādēļ plānoju Rimi nopirkt jau gatavās piparkūkas, piparkūku glazūru un kopā ar bērnu mājās kopīgi tās izdekorēt, lai vēlāk liktu uz svētku galda. Kādā no Ziemassvētku dienām, kad man būs brīvdiena, noteikti dosimies uz Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņu, lai baudītu karstvīnu un noķertu svētku sajūtu.
Pagājušajā gadā mūs ielūdza uz Ziemassvētku koncertu Anglikāņu baznīcā. Tur koris ērģeļu pavadībā izpildīja dažādas Ziemassvētku dziesmas un viena no tām arī bija Ukraiņu šedrivočka (шедривочка – tradicionāla Ziemassvētku dziesma,). Tas bija prātam neaptverami skaisti, mani pārņēma fantastiskas sajūtas! Tādēļ vēlos arī šajā gadā aiziet uz kādu baznīcas koncertu Latvijā.
Viktorija: No Ukrainas tradīcijām noteikti tas ir šašliks un kartupeļi, bet šeit Latvijā svētkus svinēsim šaurā ģimenes lokā, tādēļ gatavosim kaut ko ļoti minimāli – salātiņus, uzkodas, kādu gaļas ēdienu. Latvijā neaizraujos ar gatavošanu, bet vienu gan gatavoju bieži – manniku (манник - tradicionāls saldais pīrāgs no mannas).
Mani ļoti pārsteidza, ka latvieši ziemā ļoti daudz ēdat saldējumu – zobi klab no aukstuma, bet jūs ejat pa ielu un ēdat saldējumu. Tagad arī mūsmājās saldējums ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa arī ziemā.
Daryna: Mums noteikti būs šašliks un kartupeļu biezenis, jo mans vīrs uzskata, ka bez kartupeļiem ēdienreize nav pilnvērtīga. Uz vieniem svētkiem pagatavoju lazanju, viņš uzreiz man paprasīja, kur kartupeļi palikuši. (smejas) Gatavosim arī salātus, mani mīļākie ir jūras velšu salāti. Bet desertā būs torte vai saldējums … Nē, visdrīzāk torte UN saldējums! (smejas) Jo saldējums garšo bērniem, bet torte garšo mums, pieaugušajiem.
