Alus un ēdiena saderība

IPA jeb India Pale Ale ir viens no populārākajiem gan pieprasījuma, gan nosaukuma atpazīstamības ziņā. Šī stila alus garšu veido apiņi, dažādi garšaugi, citrusi un augļainas notis. Tam raksturīgs izteikts rūgtums un augstāks alkohola saturs nekā mūsu platuma grādos ierastajam Lager stila alum, un dažreiz IPA var būt izteikti citrusīgs. Visvairāk garšas raksturu ietekmē apiņi, kurus izmanto šī alus gatavošanā. IPA stila alu var sīkāk iedalīt West Coast jeb Rietumkrasta IPA, britu stila IPA un New England jeb Jaunanglijas IPA alos. Piemēram, West Coast IPA būs augļains un rūgtens vienlaikus, turpretī New England stila IPA – mazliet vieglāks garšā un ne tik rūgts. Interesanti, ka tieši IPA stils ir pirmais, ko patērētājs parasti pamēģina, uzsākot ceļu amatalus garšu pasaulē.

APA jeb American Pale Ale varu šķist līdzīgs IPA, un lielā mērā tā arī ir, taču galvenā atšķirība ir iesala un apiņu vieglums, citrusīgām garšām paliekot fonā. Šie alus veidi ir savstarpēji cieši saistīti ne tikai nosaukuma, bet arī izcelsmes ziņā. Viens bija paredzēts transportēšanai uz Indiju, bet otrs – uz Ameriku. Ceļa ilgumam atšķiroties, IPA ilgāk “pasēž” mucā un iegūst vairāk garšu nekā APA.

Kviešu alus ir tipisks Bavārijas alus, kura darīšanā parasti izmanto vismaz 30 % kviešu. Arī šim alum ir vairāki paveidi. Viens no populārākajiem ir Hefeweizen – visā pasaulē pazīstams, ļoti atsvaidzinošs vācu alus. Parasti tam ir 3–5 grādu alkohola saturs, tas ir gaišs, dažreiz mazliet duļķains. Daži no šiem aliem ir gatavoti bez apiņu klātbūtnes, kas padara šos alus ļoti viegli dzeramus un populārus.

Lager alus ir mums vispazīstamākais. Tāpat kā kviešu alus, arī lāgera tradīcijas meklējamas vācu zemēs. Tas ir gaišas krāsas alus ar ar relatīvi zemu alkohola saturu. Lāgers ir viens no populārākajiem alus veidiem pasaulē un atšķiras no kviešu alus ar to, ka raudzēšana sākas no apakšas, nevis no augšas kā kviešu alum. Lāgeru var gatavot arī no kukurūzas, miežiem, rīsiem vai jebkuras šo graudu kombinācijas, tas ir putaināks un ar lielāku apiņu piejaukumu, tāpēc garšā rūgtenāks.

Pilsner alus ir viens no Lager alus veidiem. Tas ir radies Čehijā, kur šī alus tradīcijas ir ļoti senas. Atšķirība ir tāda, ka, gatavojot pilzneru, pievieno vairāk apiņu un izmanto citādu raugu. Īsumā – pilzners būs mazliet rūgtāks, apiņotāks un ar vairāk izteiktām garšām jeb “garšvielām”.

Porter stila alus ir tradicionāls un ļoti populārs Anglijā. To gatavo no mazliet apgrauzdētiem miežiem. Tieši graudi dod porterim tik raksturīgo tumšo krāsu, patīkamo, tumīgo garšu un šokolādes notis. To visbiežāk dzer aukstajos gada mēnešos.

Ale jeb eils ir alus, ko visbiežāk gatavo pēc ātrās metodes, izmantojot lielu karstumu. Tādējādi garša iegūst augļainu, rūgtenāku raksturu. Tipiski var sagaršot tādas augļu notis kā ābols, bumbieris, banāns vai ananass. Šo alu vēsturiski gatavoja mūki, un tas bija viens no galvenajiem uzturvielu avotiem viduslaiku Anglijā. To patērēt uzturā bija daudz drošāk nekā ūdeni, jo, pateicoties augstajai temperatūrai, kādā to gatavoja, visas kaitīgās vielas to bija atstājušas.

Beļģu Tripel stila alus ir cēlies flāmu zemēs. Tas ir ļoti populārs Nīderlandē un Beļģijā. Vārds tripel raksturo trīskāršo iesala porciju tā pagatavošanai. Tā rezultātā iegūst alu ar ļoti izteiktām un spēcīgām garšām, kā arī krietni lielāku alkohola saturu. Šis alus ir ļoti bagātīgs, izteikti sauss un citrusīgs. Noteikti piemērots pieredzējušiem alus baudītājiem, kuri būs pagaršojuši daudz dažādu alu.

Šis ir pavisam neliels ieskats plašajā alus pasaulē. Iesaku nebaidīties baudīt dažādu stilu alus un novērtēt bagātīgās garšas, ko sniedz šis senais un nesen renesanses cienīgu atdzimšanu piedzīvojušais dzēriens!