Bērna vēlmju saraksts Ziemassvētku vecītim. Ko ar to iesākt?

Izglītība • 09. Decembris, 2021
Domājot par dāvanām, ko likt zem eglītes, šķiet, lielākās raizes vecākiem mēdz radīt bērna vēlmes. Nereti to vērtība pārsniedz ģimenes budžeta reālās iespējas, lai šīs lietas sagādātu. “Ja vecākiem pietiek dūša lūgt, lai bērns uzraksta vēlmju sarakstu Ziemassvētku dāvanām, tad jābūt dūšai kaut ko no tā arī izpildīt,” saka “Rimi bērniem” emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.
 

Vēlmju saraksta transformācijas

Skaidrs, ka tikmēr, kamēr bērns tic Ziemassvētku vecītim un ir pārliecināts, ka dāvanas zem eglītes liek viņa palīgi rūķi, mazais cilvēks arī ļauj vaļu iegribām un visas savas daudzās vēlmes iekļauj vecītim adresētā vēstulē. Ja starp kārotajām lietām ir tādas, kuras iespējams sarūpēt, priecīgi ir visi – vecākiem nav jādomā, ko dāvināt, bet bērns saņem gribēto. Problēmas sākas, kad vēlmju saraksts sastāv no lietām, kas neatbilst ģimenes šā brīža finansiālajām iespējām. Tādos gadījumos Iveta Aunīte iesaka palūgt bērnam papildināt šo sarakstu ar vēl kādām lietām.

“Tāpat var stāstīt, ka bērnu ir daudz un viņiem visiem ir daudz vēlmju, tāpēc Ziemassvētku vecītis vienmēr nevar piepildīt visas vienā gadā. Taču kaut ko no lūgtā viņš noteikti saņems,” padomu dod psiholoģe. Viņa piebilst, ka labs variants ir šo bērna vēlmju sarakstu sadalīt starp radiem, ar kuriem iecerēts kopā svinēt svētkus: “Tad katrs var pieteikties sarūpēt savām iespējām atbilstošu dāvanu.”

Kāpēc teikt patiesību?

Iveta Aunīte akcentē kutelīgo situāciju saistībā ar Ziemassvētku vecīša jautājumiem. Viņa piekrīt franču bērnu psihoterapeitei Edai le Šajā, kas iesaka bērniem stāstīt, ka Ziemassvētku laiks ir nedaudz brīnumains, kad arī pieaugušie notic pasakām, taču Ziemassvētku vecītis ir skaista pasaka, kurai Ziemassvētku laikā notic visi – gan lieli, gan mazi. Un dāvanas mēs sarūpējam cits citam tāpēc, ka vēlamies, lai visiem ir priecīgi svētki.

“Šādi mēs esam izvairījušies no riska, kad bērns kaut kādā veidā uzzina, ka Ziemassvētku vecītis ir tikai stāsts,” saka Iveta Aunīte un uzsver, ka tas var sagādāt arī nepatīkamas situācijas skolā, kad pārējie par viņu sāk smieties. Tāpat šo patiesību bērns var negaidīti uzzināt no draugiem un pateikt vecākiem kaut ko līdzīgu – jūs man melojāt! Šādas sajūtas, atskārsmes var atstāt sekas. Psiholoģe norāda: “Bērns var domāt – ja vecāki man melo par Ziemassvētku vecīti, kā es varu būt drošs, ka viņi man nemelo vēl par kaut ko?

Tāpēc, manuprāt, ir veselīgi pasniegt šo laiku kā tādu, kad brīnumiem notic gan lieli, gan mazi.

Mēs neesam nozaguši bērnam svētkus un arī neesam viņu maldinājuši.”

Lai ir prieks, nevis spriedze

Pasniedzot godīgu Ziemassvētku stāstu, arī dāvanu jautājumus ir iespējams pārrunāt atklāti. Bērnam var un pat vajag pastāstīt viņa vecumam atbilstošā valodā, kādas pašlaik ir iespējas sarūpēt to vai citu kāroto lietu. “Jo, ja bērns nedabū neko no sava dārgo dāvanu saraksta, tā ir tikpat liela vilšanās, kā uzzināt, ka Ziemassvētku vecīša patiesībā nav. Savukārt atklāti pārrunājot visu, bērnam nebūs vilšanās pilns pārsteigums, svētku vakarā atverot dāvanas,” saka Iveta Aunīte: “Vēl es lūgtu vecākus nebiedēt bērnus ar rūķiem, sakot, ka viņš nesaņems dāvanas, ja neēdīs vai nedarīs jebko citu. Ļoti daudzās mājās decembra mēnesī bērni kļūst paklausīgi, jo baidās, ka rūķi visu laiku viņus novēro un visu pieraksta. Bērns taču grib dabūt kāroto skrejriteni vai lelli un kļūst paklausīgs baiļu dēļ.”

Speciāliste atgādina, ka svētkiem ir jārada prieks, nevis spriedze.

4 lietas, kas vēl jāzina

  1. Ja svētku vakarā dāvanas pie eglītes saņem vairāki bērni, pieaugušajiem pirms tam jāpārrunā dāvanu saturs, lai vienam nav liela un dārga lieta, bet otram – sirsnīga, taču maza dāvaniņa. Bērni salīdzina, īpaši 4–10 gadu vecumā, kad viņiem ir ārkārtīgi svarīgs taisnīgums. Kā saka Iveta Aunīte – šajā vecumā tiks saskaitīta un pat nosvērta katra konfekte, lai tikai tam otram nav par kādu gramu vairāk ticis. Tāpēc bērniem jāsarūpē līdzvērtīgas dāvanas.
  2. Var sarīkot vairākas eglītes – vienu ar loteriju vai lozēm, kurš kuram dāvinās, plašākā radu lokā, bet otru ar dāsnākām dāvanām savā ģimenē. Tā neviens netiks sāpināts, jo ne visiem ir vienādas finansiālās iespējas.
  3. Ziemassvētkos var ieviest tradīcijas, piemēram, iesaistoties labdarības akcijās un nosūtot kādam vēstulīti it kā no Ziemassvētku vecīša. Šādi tiek ziedota nauda kādam labam mērķim un tiek radīts prieks arī vēstules saņēmējam.
  4. Svarīgi atcerēties, ka svētku laiks nav piemērots, lai audzinātu bērnam sapratni, ka cits var saņemt lielāku dāvanu. Jā, par to ir jārunā, taču ne tieši svētkos.

Populārākie raksti