Valentīndiena pieaugušo pasaulē saistās ar romantiskām attiecībām – ziediem, šampanieti, vakariņām restorānā, sirsniņām un uzmanības apliecinājumiem. Taču pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni šo dienu uztver pavisam citādi. “Bērnu emocionālā pasaule vēl tikai veidojas, un romantiska mīlestība tajā nav galvenais jēdziens. Bērnam daudz svarīgāka ir draudzība un piederības izjūta – pārliecība, ka esmu pieņemts tieši tāds, kāds esmu, un kādam esmu svarīgs un nozīmīgs,” stāsta klīniskā psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne.
Valentīndiena – emocionāls pārbaudījums
Bērni dažādas sociālās situācijas piedzīvo un sajūt ļoti tieši, nespējot distancēties, domāt asociatīvi vai paskaidrot notiekošo ar loģiskiem argumentiem. Ja bērns nesaņem kartīti, netiek izvēlēts rotaļai vai jūtas atstāts malā, tas var tikt uztverts kā personīgs atraidījums. Valentīndiena ar saviem simboliem – sirsniņām, kartītēm, uzmanību – šīs izjūtas padara īpaši redzamas un emocionāli piesātinātas. Ja bērns jau ikdienā jūtas nedrošāks vai mazāk pārliecināts par sevi, Valentīndiena viņam var kļūt par īpaši emocionālu pārbaudījumu, kas pastiprina bailes tikt nepamanītam vai atstumtam. “Vienlaikus bērniem šajā vecumposmā ir raksturīga salīdzināšana ar citiem. Viņi vēro, kurš ar kuru draudzējas, kam tiek pievērsta uzmanība un kāpēc. Tāpēc Valentīndiena var būt gan ļoti priecīga pieredze, gan arī izaicinājums, kas aktualizē nedrošību vai skumjas. Tieši šeit pieaugušo atbalsts ir īpaši nozīmīgs,” norāda klīniskā psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne.
Draudzība – pirmais mīlestības veids
Bērniem mīlestība izpaužas draudzībā. Tās ir kopīgas spēles, joki, smiekli, noslēpumi un sajūta, ka kāds tik tiešām vēlas ar tevi būt kopā. Valentīndiena var būt labs iemesls, lai ar bērnu parunātu par to, kas ir draudzība. Draugs ir ne tikai “tas, ar kuru kopā ir jautri”, bet arī tas, kurš spēj uzklausīt, dalīties un būt blakus, kad nav viegli. Vecāki var palīdzēt bērnam saprast, ka draudzība nav sacensība. “Nav nepieciešams būt populārākajam vai saņemt visvairāk kartīšu, lai būtu vērtīgs. Draudzība balstās savstarpējā cieņā, labestībā un drošībā.”
Pieņemšana – redzēt un pieņemt atšķirīgo
Valentīndiena ir piemērots brīdis, lai runātu ar bērnu par pieņemšanu. Par to, ka cilvēki ir atšķirīgi pēc rakstura, interesēm, emocijām un izskata. Bērniem tas ne vienmēr ir pašsaprotami, īpaši grupā vai klasē, kur atšķirības kļūst redzamākas.
Vecāki var veicināt empātiju, uzdodot vienkāršus jautājumus:
- Kā tu justos, ja neviens tev nepievērstu uzmanību?
- Kā mēs varam palīdzēt otram justies pieņemtam?
Pieņemšana sākas ar mazām, ikdienišķām darbībām – laipnu vārdu, uzaicinājumu rotaļāties vai spēju nezoboties par citādo.
Visas emocijas ir atļautas
“Valentīndiena bērnam ne vienmēr nozīmē tikai prieku. Dažiem bērniem tā var raisīt vilšanos, skumjas vai greizsirdību. Un tas ir normāli. Bērnam ir svarīgi dzirdēt, ka visas jūtas ir atļautas – gan prieks, gan bēdas, gan dusmas,” uzsver Aija Krišjāne. Pieaugušo uzdevums nav steigšus “salabot” bērna emocijas, bet palīdzēt tās nosaukt un izturēt. Frāzes kā “es redzu, ka tev ir skumji” vai “izklausās, ka tu jūties atstumts” palīdz bērnam justies saprastam un drošam.
Kā Valentīndienu piedzīvot ģimenē?
Valentīndienai nav jābūt stāstam par dāvanām. Šīs dienas galvenā tēma ir attiecības. Un attiecības varam stiprināt ar kopā pavadītu laiku, sarunu, kartītes uzzīmēšanu vecvecākiem vai pateicības vārdiem. Bērnam īpaši svarīgi ir redzēt, ka mīlestība ģimenē izpaužas ikdienā – rūpēs, uzmanībā un pieņemšanā.
Ieteikumi vecākiem – ko darīt Valentīndienā:
- Parunāt ar bērnu par sajūtām, nevis tikai par svētkiem. Uzdod bērnam vienkāršus, atvērtus jautājumus: – Kā skolā atzīmējāt Valentīndienu? – Kas tev šodien lika justies priecīgam vai skumjam? Ja bērns ir noskumis, svarīgākais ir nesteigties ar padomu, bet gan uzklausīt – sajūta, ka tevi dzird, ir daudz nozīmīgāka par jebkuru dāvanu.
- Parādīt, ka mīlestība un draudzība izpaužas arī mazās lietās. Valentīndiena var būt labs brīdis, lai mācītu, ka rūpes nav tikai svētku tēma. Kopīga maltītes gatavošana, kartītes uzzīmēšana kādam tuviniekam, pateicības vārdi – tie ir veidi, kā bērns mācās, ko nozīmē mīlestība ikdienā. Šādi bērns saprot, ka uzmanība un pieņemšana nav jānopelna – tā rodas attiecībās.
- Iedrošināt bērnu būt iejūtīgam pret citiem. Aiciniet bērnu padomāt, kā viņš var iepriecināt citus – draugu, klases biedru, skolotāju, ģimenes locekli vai kādu citu sev tuvu cilvēku. Tā var būt arī paša gatavota apsveikuma kartīte, labu vārdu pateikšana vai uzaicinājums rotaļāties. Šādi Valentīndiena kļūst ne tikai par “saņemt”, bet arī par “dot” – par spēju pamanīt citus un veidot siltas attiecības.
- Saglabāt līdzsvaru starp pāra un ģimenes kopējo laiku. Dažiem bērniem Valentīndiena var kļūt par izaicinājumu arī ģimenē. Ja vecāki šajā dienā pārlieku koncentrējas uz savām romantiskajām attiecībām, bērns var justies atstumts vai mazāk svarīgs. Tas nenozīmē, ka vecākiem būtu jāatsakās no laika divatā – ir svarīgi atrast līdzsvaru. Bērnam palīdzēs atklāta un mierīga saruna par to, ka vecāku attiecības ir būtiskas, bet tāpēc nemainās bērna vieta ģimenē. Pat neliels kopīgs brīdis ar bērnu – pasēdēšana kopā, apskāviens vai kopīga aktivitāte dienas laikā – var sniegt bērnam drošības sajūtu. Ja bērns jūtas redzēts un pamanīts, vecāku vēlme pavadīt laiku divatā vairs netiek piedzīvota kā atstumšana, bet kā dabiska ģimenes dzīves daļa.
