Iveta Aunīte
psiholoģe

Ģimenē ienāk patēvs vai pamāte – kas jāzina pieaugušajiem

Izglītība • 29. Decembris, 2021
Saliktās ģimenes ir mūsdienu sabiedrības ikdiena, par kuru vairs neviens nedz brīnās, nedz arī nosoda. Jau bērnudārzā vai skolas pirmajās klasēs katrs pazīst kādu, kura mamma vai tētis vairs nedzīvo kopā, bet ir izveidojuši citu ģimeni. Ja tas vairs nav unikāls gadījums, tad kopumā ir arī vieglāk panesams, tomēr jauna ģimenes locekļa pievienošanās var radīt stresu un apjukumu bērniem.
 

Kā ievest ģimenes lokā jauno mammas vīru vai tēta sievu jeb – kā agrāk teica – pamāti vai patēvu, stāsta “Rimi Bērniem” eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Iepazīstināt nogaidot un prātīgi

Pat ja viens no vecākiem pieņēmis lēmumu šķirties, psiholoģe iesaka nesteigties iepazīstināt ar potenciālo jauno partneri. Pirmais pusgads ir laiks, kad bērni mēģina emocionāli tikt galā ar situāciju, samierināties ar notikušo un nav gatavi jaunu cilvēku ienākšanai ģimenes lokā. Daudzi vēl cer, ka vecāki izlīgs un ģimene apvienosies. Lai saprastu, ka vecāki tiešām vairs nebūs kopā, ir vajadzīgs laiks.

Bērnus iepazīstina tikai ar tiem partneriem, ar kuriem ir plānotas nopietnas attiecības.

Bērnam nav jāredz ne mammas, ne tēta aizraušanās, kas tikko ienākuši viņu dzīvē, un nav zināms, cik ilgstoši tur paliks. Šāds piemērs var radīt nepareizu priekšstatu par attiecībām, un nākotnē bērns var atdarināt šos modeļus.

Mazākiem bērniem vecāku jaunās otrās puses pieņemt ir vieglāk. Ar viņiem vieglāk ir izveidot kontaktu, kopā rotaļājoties un dauzoties.

Ja vecāki šķiras, kad bērni jau ir pusaudži, jāņem vērā, ka tīņiem vajag vairāk laika, lai pierastu. Jārēķinās, ka dibināt kontaktu būs grūtāk, jo kopīgas rotaļas vairs nav iespējamas. Toties var veidot draudzīgas un cieņpilnas attiecības, rēķināties ar pusaudža vajadzībām – vēlmes pēc brīvības, iespējas tikties ar draugiem.


Ņem vērā!
Pusaudži var izmantot vecāku “rozā briļļu” periodu, kad mamma vai tētis ir iemīlējušies, lai darītu to, kas pašiem ienāk prātā!

Vai drīkst audzināt otras puses bērnus?

Kad ģimenē ienāk otrs pieaugušais, kuram ir savi uzskati par bērnu audzināšanu un kārtību mājās, rodas vēlme sākt audzināt un pāraudzināt sava partnera bērnu. STOP! Vismaz divus gadus to nekādā ziņā nevajadzētu darīt, jo tas veidos distanci starp bērnu un jauno ģimenes locekli un traucēs arī pieaugušo attiecībām. Šajā laikā svarīgākais ir veidot kontaktu ar bērnu, iegūt uzticēšanos un izveidot savstarpēji draudzīgas attiecības.

Bērna audzināšanas jautājumi un aizrādījumi lai paliek bioloģisko vecāku ziņā. Ja partnerim ir kaut kas, kas neapmierina un liekas nepieņemami (ekrānlaiks, higiēna, brīvā laika pavadīšanas veids, kārtībā mājās), tad savas pretenzijas viņš izsaka bērna vecākam, kas šo jautājumu tālāk nepastarpināti risina ar bērnu pats.

Veidot attiecības visiem kopā un katram atsevišķi

Par daudz prasīts, lai mammas jaunais draugs noteikti mīlētu savas mīļotās sievietes bērnus, tomēr cieņai un pieklājībai gan attiecībās, gan kopīgajā mājoklī ir jābūt. Tas attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem. Pusaudzi var kaitināt mammas draugs vai tēva draudzene, bet ar viņiem ir vismaz jāsasveicinās. Nav jāuzstāj, lai abu jauno partneru bērni savstarpēji draudzētos un spēlētos, bet tas jāpasaka pieklājīgi, nevis ar rupjībām.
Ja šķirtajā ģimenē ir vairākas atvases – gan vīrietim savas, gan sievietei savas –, būtu labi, ja visi bērni varētu cits ar citu satikties un veidot kopīgas attiecības. Atsevišķi vajadzētu izdalīt laiku, kad katrs bērns ar otru vecāku tiekas pa vienam, kā arī visi šķirtās ģimenes bērni kopā tiekas ar otru vecāku, kas dzīvo atsevišķi. Katram bērnam jāvelta nedalīts laiks ar katru vecāku.

Psiholoģe iesaka ieviest arī tādu kombināciju, ka visi vienā ģimenē dzīvojošie bērni – gan patēva, gan pamātes – pavada laiku kopā ar pamātes un patēva bērniem pie otra vecāka, lai visiem būtu iespēja sadraudzēties. Turklāt šajā sistēmā jādod laiks arī jaunizveidotās ģimenes vecākiem bez bērniem, jo tikai tā var nostiprināties un veidoties veselīgas un noturīgas pieaugušo attiecības.


Ņem vērā! Pieaugušajiem ir jāiemācās uzticēties, ka bijušā partnera jaunā otrā puse ir adekvāts cilvēks, tieši tāpat kā adekvāts vecāks ir bijusī sieva vai vīrs. Jāizvairās izteikt kritiskas piezīmes par partnera jauno partneri. Izņēmums ir tad, ja ir apdraudēta bērna drošība.

Ko darīt, ja bērns ir greizsirdīgs

Bērna greizsirdība, kad mammai vai tētim parādās cits dzīvesbiedrs, ir diezgan izplatīta parādība. Šeit ir svarīgi uzreiz nepadoties un ievērot savas – pieaugušā cilvēka – intereses. Ar bērnu būtu jāizrunā situācija, jāpaskaidro, ka jaunais partneris tomēr paliks, jo arī mamma gribu būt laimīga.


Ir ļoti atbalstāmi, ja vecāki spēj izšķirties, saglabājot draudzīgas attiecības. Diemžēl dažreiz tas bērnam var radīt maldīgu priekšstatu un dot cerību, ka vecāki atkal varētu atjaunot attiecības. Šeit ir vieta sarunai, ka cilvēki prot šķirties civilizēti, kā arī skaidri norādīt, ka ģimene vairs nebūs tāda, kāda bija iepriekš.


Vēl viens riska moments ir manipulēšana. Ja bērns ir noskumis un bēdīgs un pieaugušie, lai izpirktu savu vainu, cenšas viņu uzpirkt ar dāvanām, tad veidojas laba augsne manipulējošām attiecībām.

Agrāk vai vēlāk lielākā daļa bērnu pieņem realitāti un jaunajā ģimenē izveidojas normālas bērnu un pieaugušo attiecības. Pie speciālista būtu jādodas tad, ja vecākiem sāk rasties sajūta, ka bērns situāciju sāk izmantot sev par labu vai arī parādās emocionālas dabas traucējumi – nagu graušana, destruktīvas darbības vai runas. Psihologs palīdzēs noskaidrot, vai bērns tiešām emocionāli cieš, vai tās ir manipulēšanas spēles un kā ar tām tikt galā.

Nedrīkst!

  1. Ja bērns ir ļoti pieķēries abiem vecākiem un viņam tīri labi patīk arī mammas vai tēta jaunais partneris, tas viņā var izsaukt vainas apziņu. Vecākiem to nekādā ziņā nevajadzētu veicināt.
  2. Jaunajam partnerim nevajag apvainoties, ja bērns negrib viņu saukt par mammu vai tēti. Tikai pats bērns nosaka, kā viņš jūtas pret jauno ģimenes locekli un cik tuvas attiecības veidos. Piemērota alternatīva ir saukt jauno partneri vārdā.
  3. Jaunais partneris nedrīkst noniecināt bērna otru vecāku, pat tad, ja viņš nav vecāka vārda cienīgs!
  4. Tāpat nevajadzētu slēpt faktu, ka ģimenē kādam no vecākiem būs jauns partneris. Piemēram, ja bērnam saka ko līdzīgu: “Nesaki mammai, ka Anna šodien bija pie mums ciemos”, bērns var sākt justies vainīgs par to, ka kaut kas ir jāslēpj.

Populārākie raksti

Noderīgi

Informācija par 30 dienu zemāko pārdošanas cenu mājaslapā norādītajām precēm, kuras nav ātrbojīgas, pieejama tirdzniecības vietā (pie preces cenu zīmes) vai arī e-veikalā.