Saulei iespīdot mājās, arvien redzamāki kļūst putekļi un netīrumi, un tā vien gribas ķerties pie kārtīgas uzkopšanas. Ģimenēs, kurās ir bērni, mājoklis kļūst netīrs ātrāk, un var rasties jautājums – vai, cik daudz un kā iesaistīt bērnus uzkopšanas darbos?
Par to stāsta “Rimi Bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine un pus pa jokam, pus nopietni teic: “Kamēr bērni grib kārtot un tīrīt, priecājieties, vecāki, jo ar laiku tas parasti pāriet!”
Nudien, mājas tīrīšana un kārtošana ir standarta strīdu iemesli vecākiem un bērniem, un biežākie klupšanas akmeņi par to mēdz būt:
- Bērns grib iesaistīties, bet vecāks neļauj. Parasti tas notiek bērna mazākā vecumā, kad viņa spējas vēl ir ierobežotas. Bieži gadās, ka pēc laika vecāks tomēr vēlētos, lai bērns iesaistās uzkopšanā, bet, objektīvi ņemot, viņam to nav bijusi iespēja iemācīties.
- Vecāki bērnam jau kopš mazām dienām liek kārtot un aiz sevis vākt, lai bērns neizaugtu par netīrīgu cilvēku, “slinko ļudni” vai tamlīdzīgi.
- Vecāki bērnam neko neliek kārtot, paši visu kārto un tīra. Pēc tam, bērnam augot, visbiežāk arī neizdodas ar viņu vienoties par uzkopšanu aiz sevis, un bērns izaug bez pašaprūpes spējām.
Dodiet bērnam iespēju!
Bērnu attīstībā ir periods, kad viņus ļoti saista ikdienas priekšmeti – vairāk pat par visādām rotaļlietām. Tostarp bērnus ļoti interesē uzkopšanas lietas – birstes, lāpstiņas, krāsainas lupatiņas, sūkļi, putekļu sūcēji un citas ierīces. “Bērns redz, ka vecāks uzkopj, piemēram, slauka putekļus, sūc grīdu vai to mazgā (ūdens bērniem ir gluži kā magnēts!), un vēlas atdarināt pieaugušo. Svarīgi to ļaut un izturēt!” mudina Laura Valaine. “Jā, pēc tam, visticamāk, vajadzēs pārtīrīt, bet arī – ne vienmēr,” atklāta ir eksperte.
Vai jāpārtīra bērna veikums?
Viņa skaidro, ka ne vienmēr ir vajadzīgs pēc bērna paveiktā vecākiem steigties un pārdarīt darbu “kārtīgi”. “Ja mēs vienmēr pārtīrīsim, bērns iegūs sajūtu, ka viņš īstenībā nespēj. Bērns parasti lepojas, ka spēj to pašu, ko vecāks. Un svarīgi, lai arī vecāks ir lepns un izrāda, ka novērtē bērna veikumu.
Mums taču nekas nenotiks, ja kādu reizi gruži nebūs tik rūpīgi sasūkti vai kāds cits darbs nebūs veikts perfekti! Ir jāļauj arī bērnam darīt darbiņu, kā nu viņš prot, ja vien tas neapdraud viņu pašu,” teic Valaine.
Ja tomēr, piemēram, trauki ir nomazgāti tā, ka no tādiem nevar ēst, var mazajam pateikties par darbu un paskaidrot, ka viņš ir nomazgājis lielos netīrumus, bet vecāks nomazgās mazos netīrumus un tā trauki būs pavisam tīri. Vai arī, ja bērns sakrauj grāmatas tā, ka tās uzgāzīsies viņam pašam virsū, tad var uz to norādīt un kopīgi tās pārkārtot.
Svarīgi!
Tomēr bērnam nevajadzētu sniegt greizu realitāti – ja mazais darbu paveic ne pārāk kvalitatīvi, viņu nevajag pārslavēt un “pa kluso” pārdarīt viņa veikumu. Ir jābūt samērīgām uzslavās, bet noteikti ir jāpauž prieks par to, ka bērns ir iesaistījies uzkopšanā.
Nosakiet minimumu
Tomēr, bērnam augot, šī lielā vēlme uzkopt plok; tā ir protesta forma – es nedarīšu, kā jūs gribat! Šeit būtu nepieciešams atrast zelta vidusceļu – kad ļaut bērnam nekārtot, bet kad tomēr novilkt kādas stingrās robežas, noteikt kārtošanas minimumu, kas ir jāpaveic. Piemēram, ielikt netīrās veļas grozā savas drēbes un novākt netīros traukus aiz sevis. Tāpat pusaudžiem par viņu istabu var noteikt minimumu, kas attiecas arī uz viņu telpu, kas, lai arī ir pusaudža privātā zona, ir daļa no kopīgā mājokļa.
Var neberzt istabu, līdz tā spīd, bet, piemēram, var noteikt, ka mājās grīdas tiek sūktas reizi nedēļā, istabās nekrājas netīrie trauki.
Atslēgas vārdi – kopā un rotaļājoties
Jau lielākam bērnam pateikt – sakārto savu istabu! – var būt ļoti neefektīvs veids, kā panākt, ka istaba tiešām tiek sakārtota. Bērnam šāds uzdevums ir par plašu, tāpēc vēlams dot sīkākas norādes, ko tieši sagaidām. Piemēram, salikt visas automašīnas plauktā, salasīt zīmuļus vai sakārtot grāmatas rindā. Tāpat jāatceras, ka bērns mācās caur spēli – ir bērni, kas vēl līdz desmit gadu vecumam paši nespēj sakārtot istabu; viņiem vajag to darīt kopā un ar spēles elementiem. Taču vecākiem jāatceras, ka pirmsskolas vecumā bērnam nav jābūt patstāvīgam kārtotājam – kāds to var spēt, bet kāds ne.