Hormonu izmaiņas dzīvniekiem: galvenās pazīmes un simptomi

Dažas no biežāk sastopamajām hormonālajām izmaiņām dzīvniekiem ir cukura diabēts, vairogdziedzera disfunkcija, virsnieru dziedzeru problēmas un reproduktīvo hormonu nelīdzsvarotība. Šīs slimības bieži izraisa tādi faktori kā mazkustīgums, aptaukošanās, slikta barība un citi vides faktori. Apskatīsim biežākās pazīmes, kas liecina par hormonālām izmaiņām dzīvnieku veselībā.

Ārējie vizuālie simptomi

• Aptaukošanās: ja dzīvnieks strauji pieņemas svarā, tas var liecināt par vairogdziedzera hipofunkciju, jo vairogdziedzeris ražo hormonus, kas regulē vielmaiņu. Ja šo hormonu trūkst, vielmaiņa palēninās, kas izraisa svara pieaugumu.
• Kušinga sindroms: dzīvnieks ēd, taču svara un muskuļu masa, īpaši ap galvu un pieri, izteikti samazinās jeb atrofējas. Tāpat vēdera sienas muskulatūra kļūst vāja, zaudējot tonusu, un vēders izskatās nokarājies.
• Apmatojuma izkrišana un ādas izmaiņas: ja dzīvniekam sāk izkrist apmatojums, it īpaši simetriski, vai parādās pigmentācijas pleķi, sausa āda vai pārmērīgas blaugznas, tas var liecināt par hormonālām problēmām, piemēram, vairogdziedzera disfunkciju vai reproduktīvo hormonu nelīdzsvarotību.
• Izmaiņas piena dziedzeros: ja dzīvniekam rodas piena dziedzeru jaunveidojumi vai izdalījumi no dzimumorgāniem, tas var norādīt uz hormonālām problēmām, piemēram, olnīcu cistām.
• Testosterona pārmērīga produkcija: nekasrtētiem suņiem bieži rodas jaunveidojumi ap anālo atveri, kas var liecināt par pārlieku lielu testosterona ražošanu.

Uzvedības izmaiņas

• Pārmērīga trauksme vai hiperaktivitāte: ja dzīvnieks kļūst īpaši nemierīgs vai hiperaktīvs, ieteicams pārbaudīt vairogdziedzera hormonu līmeni asinīs.
• Letarģija un muskuļu zudums: ja dzīvnieks kļūst apātisks, zaudē interesi par apkārtējo pasauli un piedzīvo muskuļu atrofiju, tas var būt Kušinga sindroma simptoms, kas bieži novērojams suņiem.
• Pārmērīga ēšana un urinēšana: viens no visbiežākajiem simptomiem dzīvniekiem ar cukura diabētu ir pastiprināta apetīte un bieža urinēšana.
• Izmaiņas apetītē: dzīvniekiem, kuri cieš no hormonālām izmaiņām, var būt gan paaugstināta, gan samazināta apetīte, un tas var norādīt uz hormonālo nelīdzsvarotību.
• Neregulāri vai iztrūkstoši meklēšanās cikli: pārrāvumi dzīvnieku reproduktīvajos ciklos vai neregulāra meklēšanās var liecināt par hormonālām problēmām.

Citi iespējami simptomi

Hormonālās izmaiņas var radīt arī citus nespecifiskus simptomus, piemēram, aizcietējumus, vemšanu, krampjus, izmaiņas sirdsdarbībā un elpošanas ātrumā.

Diagnostika un ārstēšana

Hormonu izmaiņu diagnostika ir kompleksa, un to drīkst veikt tikai veterinārārsts. Tas ietver dzīvnieka fizisko izmeklēšanu, asins un urīna analīžu interpretāciju, kā arī vizuālu diagnostiku, piemēram, ultraskaņas izmeklējumus.