Profilaktiskā vakcinācija mājdzīvniekiem – kas jāzina katram saimniekam

Vakcīnas darbojas, stimulējot organisma imūnsistēmu. Tās satur slimības ierosinātāju minimālā, nekaitīgā daudzumā, kas neizraisa saslimšanu, bet “apmāca” imūnsistēmu atpazīt draudus. Rezultātā organismā veidojas antivielas, kas nākotnē palīdz ātrāk un efektīvāk cīnīties ar slimības ierosinātājiem un samazina smagas slimības gaitas risku.

Obligātās un ieteicamās vakcinācijas suņiem

Latvijā suņiem obligāti jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu – to nosaka likumdošana.

Papildus tiek veikta arī kompleksā vakcinācija, kas veido aizsardzību pret:

• suņu mēri;
• infekciozo hepatītu;
• infekciozo laringotraheītu;
• parvovīrusa infekciju;
• parainfluenci.

Šo vakcināciju parasti apzīmē ar saīsinājumu DHPPi.

Īpaši svarīga ir arī vakcinācija pret leptospirozi – bakteriālu infekciju, ko pārnēsā grauzēji un kas ir bīstama gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Mitros laikapstākļos leptospirozes izplatības risks pieaug. Tā kā slimībai ir vairāki celmi, ieteicams izvēlēties vakcīnas, kas nodrošina aizsardzību pret vairākiem no tiem (L vai L4). Šo vakcināciju parasti veic kopā ar ikgadējo kompleksu – DHPPi + L/L4.

Tuvojoties rudens sezonai, suņiem ieteicams vakcinēties arī pret tā saukto audzētavu klepu. Šo vakcīnu ievada pilienu veidā suņa nāsīs, un tā jāatkārto aptuveni reizi 10 mēnešos.

Vakcinācija kaķiem: kam jāpievērš uzmanība?

Kaķus visbiežāk vakcinē, lai pasargātu no kaķu kalici vīrusa, vīrusu rinotraheīta un kaķu panleikopēnijas. Šīs slimības ir ļoti lipīgas un var izpausties ar smagiem simptomiem – acu asarošanu, izdalījumiem no nāsīm, siekalošanos, klepu un vispārēju pašsajūtas pasliktināšanos. Vakcinācija ir īpaši ieteicama kaķiem, kas dzīvo pilsētā vai vidē ar lielu kaķu populāciju, kur infekciju risks ir paaugstināts.

Kad sākt vakcināciju?

Pirmreizējo vakcināciju dzīvniekiem parasti uzsāk 6–8 nedēļu vecumā, savukārt vakcinācija pret trakumsērgu tiek veikta, dzīvniekam sasniedzot 12 nedēļu vecumu.

Vakcinācijas shēmu vienmēr nosaka veterinārārsts. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu imunitāti, pirmreizējo vakcināciju pret vairākām saslimšanām, kā arī vakcināciju pret leptospirozi parasti atkārto pēc aptuveni viena mēneša.

Vai vakcinācija pasargā no saslimšanas?

Vakcinācija negarantē, ka dzīvnieks nekad nesaslims ar kādu no infekcijām, taču tā būtiski samazina smagas slimības gaitas risku, mazina komplikāciju iespējamību un palīdz ierobežot slimību izplatību starp dzīvniekiem. Vakcīnu galvenais mērķis ir sagatavot imūnsistēmu efektīvākai reakcijai, lai saslimšanas gadījumā organisms spētu ar to tikt galā daudz vieglāk.

Iespējamās blaknes un vakcinācijas atjaunošana

Vakcīnas parasti ievada zemādā – starp lāpstiņām, pie ciskas vai astes rajonā. Retos gadījumos pēc vakcinācijas var novērot vieglas un pārejošas blaknes, piemēram, jutīgumu injekcijas vietā, nelielu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos vai īslaicīgu pašsajūtas pasliktināšanos. Smagas alerģiskas reakcijas vai anafilaktiskais šoks tiek novēroti ļoti reti.

Vakcinācija ir regulāri jāatjauno. Informācija par veikto un nākamo vakcināciju ir atrodama dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā – veterinārārsts norādīs precīzu datumu.

Profilaktiskā vakcinācija ir drošs un efektīvs veids, kā pasargāt mājdzīvnieku veselību ilgtermiņā. Regulāra vakcinācija, saskaņota ar veterinārārstu, palīdz nodrošināt dzīvniekam pilnvērtīgu un drošu dzīvi.