Anete Kalniņa
Mājdzīvnieku veselības eksperte, sertificēta veterinārārste

Kam jābūt mīluļa mājas aptieciņā un kā jāsniedz pirmā palīdzība?

Mājdzīvnieku labsajūta • 10. Oktobris, 2019
Hei, saimniek, man sāp ķepa! Kur mana aptieciņa? Jā, arī mājas mīluļiem var gadīties traumas – un saimnieks ir pirmais, kas var rīkoties. Kā sniegt pirmo palīdzību dzīvniekam un kam jābūt mīluļa aptieciņā? 

Rūmī ir dzimis laimes krekliņā. Pirms dažām nedēļām takšu puisis guva smagu mācību – ēdot visu, kas nokrīt uz zemes, var nejauši norīt… naža galu! “Dzīvnieks grib ēst, es paņemu sasaldētu gaļu un ar nazi viņu tā kā dalu ar āmuriņu, situ, tinkš un.. vienu brīdi nokonstatēju, ka nolūzis nazim gals, un tas viens gabals nokrita zemē, un šis mīlulītis, man ir tāds ātrķērējs, paķēra to gabalu un aizskrēja. Es ļoti, ļoti cerēju, ka tas naža gals ir palicis tajā gaļā, kas nenokrita zemē,” stāsta Rūmī saimniece Elga Grota, “paskatījos, ka tur tā naža gala nav. Izmeklēju visas zemes, arī uz grīdas nekur nebija, nu kur citur kā kuņģī!”

Elga steidzīgi devās pie vetārstes, kura apstiprināja – naža gals tik tiešām atrodas vēderā! Rūmim veica operāciju, kuras laikā metālu izņēma no kuņģa ar magnēta palīdzību – un, par laimi, iekšējie orgāni bija pilnīgi neskarti!! 

Kā mīlulim palīdzēt?

Sertificētai veterinārārstei un Anetei Kalniņai ir padziļinātas zināšanas mājdzīvnieku slimību medicīnā – gastroenteroloģijā, onkoloģijā, endokrinoloģijā, dermatoloģijā un kaķu veselības uzturēšanā. “Reizēm saimnieki grib kā labāk un mēģina dzīvniekam izsaukt vemšanu un ir atrodami daudzi veidi, kā to izdarīt, bet šāds ass priekšmets, nākot atpakaļ pa barības vadu, varēja nodarīt vēl lielāku ļaunumu,” norāda Rimi mājdzīvniekiem veterinārārste Anete Kalniņa. 

Norīts svešķermenis ir tikai viens no gadījumiem, kad steidzami nepieciešams rīkoties – ja saimnieks vispār to piefiksē! Organisms to centīsies izvadīt ar vemšanu vai caureju. Tas ir pirmais signāls, kas liek doties pie ārsta, jo ilgstošs apetītes zudums un atūdeņošanās ir ļoti bīstama. 

Telefonā VIENMĒR jābūt diennakts klīnikas tālrunim!

“Reizēm tie svešķermeņi, kurus mēs izņemam dzīvniekiem no gremošanas trakta, pat nav tik bīstami kā šis gadījums Rūmim, kur naža gals. Piemēram, gadījums ar kaķīti, kuram arī novēroja vemšanu, un viņam no gremošanas trakta mēs izņēmām ļoti, ļoti blīvu matu kamolu, kurš bija nosprostojis zarnas. Par to citreiz var pat neaizdomāties, jo nav redzēts, ka apēd kādu spēļu mantu, nav redzēts, ka apēd kādu kaulu gabalu,” atklāj Anete Kalniņa. 

Aizrīšanās - bīstama

Dzīvniekam, kurš ir aizrijies, būs grūti elpot, viņš ar ķepām nemitīgi aiztiks purnu un klepos. Ir dažādi paņēmieni, kā mēģināt svešķermeni dabūt ārā no barības vada pašam, bet jāatceras – suns panikas uzplūdā saimnieku var sakost, tādēļ vislabāk situāciju atstāt ārsta rokās. 
Savukārt siltajā laikā aktuālas ir dažādas ārējās traumas – sagrieztas ķepas, kukaiņu kodumi, apdegumi un dažāda veida brūces. Šādās situācijās palīdz dzīvnieka aptieciņa, kuru var sakomplektēt pats. 

“Tam vajadzētu būt kādam pārsējam, kādai marles saitei, ar kuru vajadzības gadījumā var apturēt asiņošanu ķepai. Teiksim, ļoti labi ir, ja ir tā pati 3% ūdenraža pārskābe, jo, ja ir sagriezta ķepa un tajā iekļuvuši netīrumi, tad tas ir vislabākais, kā iztīrīt. Citreiz dzīvnieciņš to neļaus darīt, jo viņš nesaprot, ka ir jāļauj darīt un tās ir sāpes, stress,” norāda veterinārārste.

Kaut kur izbraucot, iesaku līdzi ņemt no veterinārajās aptiekās nopērkamajiem līdzekļiem pret caureju, tās ir dažādas tabletes, pastas, kas caurejas gadījumā vismaz uz pirmo brīdi palīdzēt to apturēt, un ļ

“Tāpat ļoti labi, ja ir arī līdzi kādas alerģijas zāles, dzīvniekiem var lielākoties dot tās pašas, kas ir cilvēkiem pret alerģijām, ja, teiksim, iekož kāda lapsene, tad lai vismaz ir sirdsmieram un līdz tai pirmajai palīdzībai alerģijas zālītes, ko var iedot,” norāda veterinārārste.

Nedot cilvēkam paredzētās zāles!

Milzīga kļūda ir dot mīlulim tādas cilvēku zāles kā ibumetins, paracetamols, aspirīns vai nošpa – tās dzīvniekiem ir toksiskas un patiesībā, saimnieks labu gribot, mīluli var pat noindēt!  Tāpat vienmēr jābūt līdzi ūdenim – ne tikai sev, bet arī sunim! Diemžēl pārkaršana un apdegumi joprojām ir izplatītas traumas – īpaši ceļojumos. 

“Viņi pārkarst gan vienkārši staigājot pa pilsētu, apdedzina arī ķepiņas, staigājot pa karstu asfaltu un to var pārbaudīt, teiksim, noliekot savu roku uz laukuma, pa kuru sunītis staigā, paturot piecas sekundes, ja tavai rokai ir karsti, tas nozīmē, ka arī suņa ķepām ir par karstu,” stāsta Anete Kalniņa. 

Apdeguma vieta nekavējoties jāskalo ar tekošu vēsu ūdeni vai kompresi. Savukārt, ja suns pārkarsis, par ko liecina zila mēle, viņš jāatvēsina pakāpeniski – jāmeklē vēsāka vieta un jānodrošina aukstas kompreses ap kaklu un galvu.

“Kļūda, ko reizēm izdara, ir dzīvnieku uzreiz strauji iemest ļoti aukstā ūdenī, tā ir liela kļūda, jo tas var radīt daudz lielāku šoku organismam nekā to labumu. Tāpēc tai atvēsināšanai būtu labāk jānotiek no pudeles, dodot vēsu ūdeni, lejot uz galvas, bet nekādā gadījumā nevajag viņu mest ledus vannās vai ļoti aukstā ūdenstilpnē,”skaidro Anete Kalniņa. 

Dzīvnieki slēpj diskomfortu

Svarīgi atcerēties – dzīvnieki savu diskomfortu māk arī slēpt, tāpēc saimniekam jābūt vērīgam – maza brūce patiesībā var izrādīties kas daudz nopietnāks. 
“Reizēm tās traumas ir dziļumā liekākas, nekā saimnieks nezinot var parādīt un suņukam ir izturība lielāka, sāpju slieksnis augstāks un var nerādīt, ka viņam kaut kas sāp,” skaidro Rimi mājdzīvniekiem veterinārārste Anete Kalniņa, “labāk ir lieku reizi piezvanīt un pajautāt varbūt šķietami nesvarīgu jautājumu un varbūt pat labāk atbraukt un parādīties, jo ielaistas problēmas ir grūtāk risināmas.” 

 


Populārākie raksti

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.