Kad saņemts pirmais svarīgais diploms, ziedi, apēsta svētku kūka un bērnudārza durvis aizvērtas nu jau uz visiem laikiem, sākas lielais skolas gaidīšanas laiks. Jo bērna prieks par gaidāmo notikumu ir neizmērojams, un vecākiem ir divi galvenie uzdevumi šajā pēdējā vasarā, pirms viņu atvase uzsāks skolas gaitas, – pirmkārt, nenoplacināt šo prieku ar savām skaļi paustām bažām vai neglaimojošām runām par mācībām, un, otrkārt, palīdzēt bērnam stiprināt tās prasmes, kas vēl pieklibo.
Vārdi “sagatavot pirmajai klasei” nebūt nenozīmē visu vasaru un katru dienu likt bērnam izlasīt noteiktu lappušu skaitu grāmatā vai regulāri pildīt kādus rēķināšanas uzdevumus. “Rimi bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine uzsver, ka
viens no svarīgajiem vecāku uzdevumiem ir veicināt bērna izpratni par viņa stiprajām pusēm, “lai iespējami samazinātu varbūtību viņam kļūt par mobinga upuri.
Jo, kā zināms, Latvijas skolās mobinga līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā.”
Lūk, 6 soļi, kas topošā pirmklasnieka vecākiem palīdzēs saprast, kas tad īsti darāms šajā vasarā, lai palīdzētu bērnam sagatavoties skolai.
Noskaidro, kā bērns jūtas par došanos uz pirmo klasi!
Kāds ļoti gaidīs mācību gada sākumu, lai uzsāktu skolas gaitas, savukārt cits ne par ko negribēs doties uz skolu. Ja mazais cilvēks pieder tiem otrajiem, tad ar uzvedinošiem jautājumiem centies izzināt, kas bērnam šo izjūtu rada, – tā sapratīsi, kādas ir bērna gaidas vai fantāzijas par skolu. Kad tas noskaidrots, bērnam saprotami un bez pārspīlējumiem ievies skaidrību viņa gaidās un fantāzijās.
Svarīgi uzklausīt bērnu ar interesi, bez nosodījuma un “pamācīšanas”, kā viņam vajadzētu justies! Un noteikti neapber bērnu ar jautājumu gūzmu par skolu katru dienu un pat ne katru nedēļu. Vienkārši laiku pa laikam kādas sarunas gaitā kaut ko ieminies arī par skolu.
Pirms skolas sākšanās apmeklējiet mācību iestādi kopā ar bērnu!
Lai viņam rodas priekšstats, kur tā atrodas, kā skolā izskatīsies, kur ir labierīcības, ēdamzāle, varbūt pat viņa klase un citas telpas, kuras pirmklasniekam vajadzēs apmeklēt. Ja ir iespēja, kopā iepazīstieties arī ar klases audzinātāju.
Būtiski ir zināt skolas iekšējās kārtības noteikumus un vērtības!
Tas jāzina gan bērnam, gan vecākiem. Parasti šo informāciju var atrast mācību iestādes mājaslapā, kur arī visērtāk var to kopā ar bērnu izlasīt un pēc tam pārrunāt.
Veicini bērna izpratni par viņa spēcīgajām pusēm un pavēro viņa socializēšanās spējas!
Ja bērns vēl neprot kādu no skolai nepieciešamajām pamatprasmēm, veltiet laiku, lai tās kopīgi apgūtu. Tas radīs bērnam drošu sajūtu par sevi un veicinās pozitīvu pieredzi skolā.
Tāpat ir lietderīgi pavērot, kā bērns spēj sadarboties ar citiem vienaudžiem un pieaugušajiem. Ja viņam tādu spēju nav vai tās ir vājas, tad vasara ir gana ilgs laiks, lai censtos viņam šīs spējas attīstīt.
Nevajag uzskaitīt, ko bērns neprot. Nesaki, piemēram, “tu slikti lasi”. Šādi izteikumi bērnam radīs trauksmi. Tā vietā mierīgā, iedrošinošā balsī saki: “Es redzu, ka tu vēl neproti kādu burtiņu, iesim un kopā pamācīsimies.”
Būtisks ir vecāku pašu viedoklis un vērtējums par jautājumiem, kas saistīti ar skolu un izglītību kopumā!
Svarīgi atcerēties, ka bērns sākumskolas vecumā mammas un tēta viedokli redz kā vienīgo patiesību. Ja viņš dzirdēs runas, ka skolā iešana būs grūta, ka nevarēs tikt galā, ka skolotāja nav tā labākā gadījusies utt., bērns sāks satraukties, un pat ne tik daudz par sevi, kā par saviem vecākiem, kuri nezina, kā viņu pusdienlaikā izņemt no skolas vai kā tikt galā ar kādām citām gaidāmajām grūtībām saistībā ar skolu. Tāpēc bērna klātbūtnē nevajadzētu pārrunāt savas bažas un noteikti nevajag graut skolotāja vai skolas tēlu ar neglaimojošām runām. Vecāku uzdevums ir radīt bērnam neitrālu, realitātei pietuvinātu pozitīvu skatu par gaidāmo lielo notikumu.
Svarīgi nenodot bērnam savu satraukumu!
Bieži vien vecāki satraucas vairāk nekā bērns, jo viņiem ir daudz bažu un pat baiļu, kas balstīti pašu pieredzē par skolā redzēto, savulaik piedzīvoto, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos dzirdēto un lasīto. Vecākiem jāiemācās savas bažas atdalīt no bērna pieredzes un pamanīt viņa personību un pieredzi.
Taču vecāku labie stāsti par savu skolas laiku un piedzīvojumiem bērniem parasti patīk, jo caur tiem viņi veido arī savu piederības sajūtu skolas videi, un tas rada drošības sajūtu.