Mārcis Mitrevics

Ceļojums uz Bordo

Padomi • 07. Aprīlis, 2021
Ceļojums mūs ved uz Francijas rietumu stūri, kurš, pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, jau gadu simteņus ir svarīgs Eiropas tirdzniecības mezgls – gan dažādām precēm un lietām, gan savulaik – viens no centrālajiem vergu ievešanas punktiem Eiropā. Izklausās skarbi, bet no vēstures neizbēgsi, savukārt no nākotnes… – runā, ka tas esot atkarīgs tikai no katra indivīda gribasspēka.
 

Bordo ir ceturtā lielākā urbānā zona Francijā, tā ir viena no iekārojamākajām tūrisma galamērķa vietām ar milzīgu vecpilsētu, kura ir iekļauta pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Brīnum skaistās pilis, katedrāles, romiešu senās kultūras paliekas, mākslas artefaktiem un zinātnes atklājumiem piepildītie muzeji – tā ir Bordo. It kā ar to vēl būtu par maz – senā Mēness Osta (Porta la Luna), sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ir kalpojusi par reģiona izaugsmes un kultūras galveno attīstības dzinuli cauri gadsimtiem. Līdzīgi kā Rīgas pilsētas centra krastmala, kas kādreiz kalpoja par ostu un bija centrālā pilsētas notikumu vieta, arī Bordo pilsēta ir izaugusi dēļ ostas, piesaistot tūkstošiem gan ienākošo, gan izejošo tirdzniecības un pat kara kuģu. Bordo pilsēta ir otrā kultūras un vēstures pieminekļiem bagātākā pilsēta, atpaliekot vienīgi no Parīzes. Tātad, nākamajam galamērķim pēc Parīzes Francijā, ir jābūt Bordo!

Par vīnu - Bordo ir ne tikai visprestižākais, lielākais cēlo vīnu reģions pasaulē ar 120 tūkstošiem hektāru (ik gadus, pateicoties dāsnajām dotācijām, to apjoms mazliet samazinās) vīnogulāju, ap sešdesmit dažādām apakšreģionu klasifikācijām un ar pusotru procentu no visas pasaules vīna ražas, kas, pārvēršot naudiņā, sastāda desmit procentus no visas pasaules vīna eksporta apgrozījuma. Tajā mīt vairāk kā desmit tūkstošu ražotāju, kas gada laikā saražo tuvu pie viena miljarda vīna pudeļu. Bordo reģiona ziemeļu daļas lielākais dabiskais dalījums ir Žirondas (Gironde) upe, kas sadala to labā krasta ciemos un kreisā krasta ciemos.

Bordo (Bordeaux) ir vieta, kur ražo ļoti labus baltvīnus, kā arī izcelsmes vieta izciliem deserta vīniem, bet savu primāro vispasaules ievērību Bordo reģions ir ieguvis un turpina uzturēt ar saviem sarkanvīniem. Unikālus Bordo sarkanvīnus padara vairāku apstākļu kopums un sakarības. Pirmkārt, tie ir laika apstākļi, otrkārt, tā ir specifiskā augsne, kas starp Bordo apakšreģioniem var krasi atšķirties, treškārt, tās ir pašas vīnogas – Cabernet Sauvignon un Merlot pretstatījums starp upes krastiem un savienojums ar vēl iespējamo nianšu izkopšanu, papildinot to ar Cabernet Franc, kā arī nedaudz Petit Verdoux un Malbec vīnogām. Šobrīd, piemērojoties globālajai sasilšanai, ir atļautas jaunas - maz zināmas karstuma un sausuma izturīgas selekcionētas vīnogu šķirnes, kuras domājams, ka, ilgtspējīgi raugoties, nodrošinās Bordo vīnu dominanci pasaules kvalitatīvāko vīnu dārziņā arī turpmākos neskaitāmos gadus. Ceturtkārt, tas ir cilvēks – vīndaris, kurš šeit jau kopš romiešu laikiem praktizējas vīna darināšanā. Starp Bordo pilsētu un Atlantijas okeānu slavenākie vīndaru ciemi atrodas Žirondas kreisajā krastā Medokas (Medoc) apgabalā. Slavenākie no tiem ir Margaux, St-Estephe, Pauillac un St-Julien. Modernā Bordo slava pilnīgi noteikti aizsākās 1855. gadā Parīzē, kad Vispasaules sasniegumu izstādei gatavojoties, vīrs, vārdā Napoleons Trešais, izdeva pavēli izvēlēties un izrādīt visiem labāko Medokas piļu (Chateau) vīnus. Tādejādi 60 vīndari no Medokas un viens no Graves ieguva prestižo Grand Cru Classe novērtējumu, kuru izmantot savu vīnu apzīmēšanā. Interesants fakts – tikai trīs procenti no visa Bordo vīna biznesa sastāda šie prestižie Grand Cru Classe vīni, savukārt visu īpašo mazo slaveno Bordo reģiona apgabalu vīni kopā veido tik 20 % no visa Bordo vīna apjoma! 80 % ir vīni, uz kuru etiķetēm redzam apzīmējumu Bordeaux AOC (Apellation Origin Controlle) vai Bordeaux Superior AOC. Tie ir vīni, kuru ražošanā izmantotas vīnogas, kas novāktas visā lielajā Bordo reģionā, ļaujot vīndariem variēt ar vīnogu šķirnēm un to ikgadējo ražu. Iespējams, ka būsiet dzirdējuši vīna ekspertu leksikā apzīmējumus par Bordo "labo krastu" un "kreiso krastu", tad nu ziniet, ka tas nav tikai kāda vīna snobu pārgudrības izrādīšanās, bet gan vissvarīgākais termins, lai izprastu Bordo vīnu. Tāpat ir ar ceļošanu – kad iepazīsiet Bordo vecpilsētu, izpētīsiet tās muzejus un parkus, visticamākais, dosieties dienas apskates ceļojumā uz Medokas vīna pilīm, jeb slavenākajām Chateau. Lūdzu, ar to Bordo apskati vēl nebeidziet – noteikti atrodiet laiku aizdoties uz viduslaiku Sentemiljonu, pilsētiņu pakalnā, kurā vīnogulāji pavisam reāli ienāk pilsētā un pilnībā nosedz tās perimetru, veidojot prestižāko Labā krasta Bordo vīna apakšreģionu.

S.v. Chateau Haut-Florin saus. 12 % 0,75 l

Chateau Haut-Florin vīna dārzs atrodas Sauveterre de Guyenne, Bordo reģionā. Vīnam ir piesātināts ķiršu un sarkano meža ogu aromāts, ko papildina patīkamas ozolkoka nianses. Pilnmiesīgs vīns ar zīdainiem tanīniem un patīkami ilgstošu pēcgaršu. Lai novērtētu šo vīnu pilnībā, pasniedz 18°C temperatūrā. Ideāli sader kopā ar grilētu gaļu, aukstu gaļu vai dažādiem sieriem.

R.v. Calvet Rose D'Anjou 11 % 0,75 l

Vīnam piemīt patīkama, laša rozā krāsa un zemeņu, lazdu riekstu un nedaudz piparmētru aromātu nianses. Patīkami svaigs, noapaļots vīns, ar īpaši augļainu raksturu. Šis vīns būs izcils kompanjons pie pikantiem un eksotiskiem ēdieniem, kā arī pie picām. Tas var tikt pasniegts arī kā izcils aperitīvs vai kompanjons vasaras ballītēs. Pasniegt 6-10°C temperatūrā.

S.v. Clarendelle aoc Bordeaux red 0.75 L 13 %

Vīndarītavas Domaine Clarence Dillon vīndari, radot šo vīnu, vēlējās tajā atspoguļot harmoniju un eleganci, nevis spēku. Pateicoties Bordo reģiona trīs tradicionālo vīnogu šķirņu Merlot, Cabernet Sauvignon un Cabernet Franc prasmīgai kombinācijai, radīts vīns ar raksturu un smalku struktūru.

Lieliski piemērots ar nogatavinātiem sieriem un jēra gaļas ēdieniem.

S.v. Mais Catel Bordeaux Merlot 0.75 L 13.5 %

Maison Castel zīmols iemieso īstu “radīts Francijā” vīnu, kura gatavošanā izmanto Merlot ar tai raksturīgo intensīvu sarkano augļu un upeņu aromātu notīm. Vīns tiek izturēts 4-6 mēnešus ozolkoka mucās, lai padarītu tanīnus maigākus, bet nenoslēptu vīna pikantumu un ozolkoka raksturu.

Lieliski piemērots ar gaļas ēdieniem, cietajiem sieriem un šokolādes desertiem.

Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.

Alkoholisko dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.


Populārākie raksti