Jods ir neaizstājama minerālviela, kas nepieciešama, lai vairogdziedzeris varētu sintezēt vairogdziedzera hormonus – tiroksīnu un trijodtironīnu. Vairogdziedzera hormoni piedalās vairākos bioķīmiskos procesos organismā, ieskaitot proteīnu sintēzi un enzīmu aktivitāti, un tie kritiski nepieciešami metabolisma aktivitātei. Hormoni nepieciešami normālai zīdaiņu un augļa skeleta un centrālās nervu sistēmas attīstībai.
Jodu cilvēks uzņem alimentāri jeb ar uzturu. Diemžēl mūsu organisms nespēj pats to sintezēt vai veidot lielākas joda rezerves, tāpēc tas regulāri jāuzņem ar uzturu. Attīstoties alimentārajam joda deficītam, organismā samazinās vairogdziedzera hormonu sintēze un rezultātā cieš vairāku orgānu darbība. Tas var provocēt hipotiroidīsma attīstību, garīgas attīstības traucējumus, pat neatgriezeniskus centrālās nervu sistēmas bojājumus, vairogdziedzera palielinājumu (kāksli) un svara pieaugumu.
Jods kā minerālviela ir sastopams augsnē, un tā koncentrācija augsnē uz planētas ir ļoti atšķirīga. Latvijas augsnē ir raksturīga zema joda koncentrācija, tāpēc, kā rāda Slimību profilakses un kontroles centra dati, 70% Latvijas iedzīvotāju ir konstatēts joda deficīts, tāpēc praktiski katram Latvijas iedzīvotājam var ieteikt papildus uzņemt jodu saturošus produktus. Izņēmums ir situācijas, kad cilvēkam konstatēta kāda vairogdziedzera slimība; šādā gadījumā pirms papildu joda lietošanas (ar uzturu vai uztura bagātinātāju palīdzību) jākonsultējas ar ārstējošo ārstu.
Ļoti svarīgi nepieļaut un, ja tas jau izveidojies, novērst joda deficītu grūtniecības laikā, jo tas var izraisīt organiskus un funkcionālus augļa un jaundzimušā centrālās nervu sistēmas traucējumus. Šobrīd pasaulē šī problēma tiek aktualizēta ar mērķi samazināt joda deficīta izplatību. ASV jau kopš 20. gadsimta 20. gadiem vārāmo sāli rūpnieciski bagātina ar jodu, nātrija hlorīdam pievienojot kālija jodīdu vai vara jodīdu. Pateicoties jodētā sāls lietošanai, var viegli un vienkārši novērst iespējamo joda deficītu.
Kopumā jodu var uzņemt, lietojot uzturā adekvātu jodu saturošu produktu daudzumu, jodēto sāli un/vai uztura bagātinātājus pēc nepieciešamības.
Joda deficīta attīstības riska grupā ir:
- bērni, kuri ēd ļoti vienveidīgi, jeb izvēlīgie ēdāji,
- bērni, kuriem diagnosticē alerģiju pret govs piena olbaltumu vai zivīm,
- veģetārieši un vegāni,
- grūtnieces, īpaši veģetārietes, vegānes un tās grūtnieces, kuras nelieto uzturā pienu, piena produktus, jūras produktus vai jodēto sāli.
Jods jāuzņem regulāri ar uzturu vai uztura bagātinātājiem (tikai pēc indikācijām), jo organisms diemžēl nemāk veidot lielākas joda rezerves.
Rekomendējamās ikdienas joda devas dažādās vecuma grupās:
7–12 mēneši – 70 μg
1–6 gadi – 90 μg
7–10 gadi – 120 μg
11–14 gadi – 150 μg
15–18 gadi – 200 μg
Pieaugušie – 200 μg
Sievietes grūtniecības un zīdīšanas periodā – 150–250 μg
Kādus produktus celt galdā, lai nodrošinātu pietiekamu joda daudzumu uzturā? Jodu satur zivis (īpaši bagāta ar jodu ir menca, pikša, zandarts); no jūras veltēm var izcelt garneles, mīdijas, kalmārus un jūraszāles. Jods ir arī pienā un piena produktos – jogurtā, sierā, biezpienā. Krietni mazākā koncentrācijā jodu satur dārzeņi un zaļumi, piemēram, spināti un salāti, kā arī graudaugi un pākšaugi.
Ļoti labs veids, kā ikdienā papildināt organisma joda krājumus, ir jodētā sāls lietošana, tāpēc, ja ēdienam jāpievieno sāls – izmanto jodēto! Rekomendējamais sāls daudzums ikdienā nemainās – gan jodēto, gan cita veida sāli ieteicams lietot ne vairāk par 5 gramiem dienā, jo pārmērīga sāls lietošana var veicināt sirds un asinsvadu slimību attīstību.
Atceries par vienu no veselīga uztura pamatprincipiem – ēd daudzveidīgi, iekļaujot savā ēdienkartē ne tikai augļus un dārzeņus, bet arī pienu un piena produktus, gaļu, zivis, olas un jūras produktus. Gatavojot atceries par mērenību, izmanto jodēto sāli, un tava maltīte būs ne tikai veselīga, bet arī krāsām un garšām bagāta!