1849. gadā, Kalifornijas zelta drudža laikā, tūkstošiem ieceļotāju no ASV austrumu krasta cēlā dārgmetāla meklējumos pārcēlās uz mežonīgajiem rietumiem, līdzi atvedot arī vīnogulāju stādus. Daudzi zelta tīkotāji, neatraduši meklēto, kļuva par vienkāršiem lauksaimniekiem, daļa no viņiem iekopa vīna dārzus. Diezgan ātri jaunie rietumamerikāņi atklāja, ka vislielāko ražību jaunajā zemē nodrošina vīnogu šķirne ar jocīgo vācisko nosaukumu Zinfandel.
Kopš tiem laikiem līdz pat trīspadsmit gariem alkohola aizlieguma gadiem Lielās depresijas laikā Zinfandel vīns ieņēma stabilu vadošo vietu Kalifornijas un visas ASV vīna ražošanā, nodrošinot vienkāršajiem amerikāņiem pieejamu, stipru sarkanvīnu. Pamazām attīstoties satiksmei ar Eiropu un mainoties ieceļotāju tautībai, ASV un arī Kalifornijā vairāk sāka ienākt starptautiski atzītas franču vīnogu šķirnes, tāpēc Zinfandel lēnām zaudēja savu ASV vīnu karaļa troni. Tomēr pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad strauji izplatījās mode vairāk baudīt baltvīnu, Zinfandel atkal atdzima kā galvenais tirgus spēlētājs. Atšķirībā no iepriekšējās simtgades – kā baltvīns jeb White Zinfandel, kura ražošanas laikā vīnogu sula pēc iespējas ātrāk tiek atdalīta no miziņām, iegūstot blāvi rozā šķidrumu, no kura tiek gatavots viegli dzerams, bieži mazliet saldens, vasaras ogu aromātu izstarojošs vīns, kas iekaroja neticamu popularitāti amerikāņu vidū. Līdz pat šodienai šāds vīna stils, ko apzīmē ar blush wine, ieņem stabilu vietu ASV vīna patēriņā. Mūsdienās Kalifornijā un citās siltajās ASV pavalstīs Zinfandel izceļas tieši ar šiem diviem diametrāli pretējiem vīna stiliem – svaigo, augļaino rozā vīnu un balzametiķa sīrupam līdzīgo, piesātināto, tumšo, stipro sarkanvīnu, kura labākie eksemplāri nāk no ļoti veciem vīnogulājiem.
20. gadsimta astoņdesmitajos gados amerikāņi beidzot sāka interesēties, no kurienes nāk vīnogu šķirne, kas nav līdzīga nevienam slavenajam franču sarkanvīnam. Pirmie pie tā ķērās vēsturnieki, no veciem žurnāliem un reģistriem secinot, ka Zinfandel atceļojis no Vīnes vīna stādu audzētavas. Tas izskaidrotu vācisko nosaukumu, bet nesniedz atbildi, kas ir Zinfandel ekvivalents Vecajā pasaulē. Starp citu, vēsturnieki izpētīja, ka sākotnēji Zinfandel Jaunanglijā – ASV austrumkrasta ziemeļu štatos – tika audzēta siltumnīcās kā vīnoga ēšanai. Šeit parādās arī dažādi vīnogu šķirnes vietējie nosaukumi, piemēram, viens rakstos piefiksētais nosaukums ir “Melnais Pēteris”.
Nākamais pagrieziena punkts Zinfandel izcelsmes atklāšanā ir zinātnisko tehnoloģiju ieviešana, kas ļauj salīdzināt dažādu augu DNS. 1990. gadā amerikāņus pārsteidza ziņa: Zinfandel DNS ir identisks Itālijas papēža – Apūlijas – vīnogai Primitivo! Pēc šīs ziņas Primitivo strauji guva atzinību ASV un arī Eiropā, šobrīd ieņemot ļoti komfortablu vietu gan Ziemeļamerikā, gan Lielbritānijā, Vācijā, Ziemeļeiropas valstīs un arī mūsu reģiona vīnmīļu pirkuma grozos un garšas preferencēs. Interesants fakts, ko daudzi Primitivo cienītāji nezina, ir šķirnes nosaukuma atšifrējums – Primitivo nenozīmē ko primitīvu, bet gan pirmo (primo). Tas tāpēc, ka Apūlijas vīndari novērojuši – šī vīnogu šķirne nogatavojas ātrāk par citām, tātad – pirmā. Amerikāņi, uzzinot par Zinfandel un Primitivo identisko dabu, sākotnēja pieņēma, ka vīnogu šķirne Itālijas dienvidos nonākusi, atceļojot no ASV kopā ar itāļu imigrantiem, kas atgriezās mājās pēc neveiksmīga mēģinājuma atrast laimi Amerikā. Bet vēsturnieki apgāza arī šo pieņēmumu, atrodot rakstītas liecības par Primitivo no 1799. gada – tātad vismaz divdesmit gadus pirms liecībām par Zinfandel.
Tomēr itāļu prieks par šīs vīnogas izcelsmi bija īss. 2001. gadā Kalifornijas universitātes US DAVIS zinātniece Kerola Meredita (Carole Meredith) ar palīgiem izanalizēja DNS paraugus no visiem vienāda izskata vīnogulājiem un atklāja ko neparastu. Zinfandel un Primitivo identiskas ģenētiskas īpašības piemīt kādai senai, gandrīz pilnībā izzudušai šķirnei – Kaštelas Crljenak, vīnogai, ko var atrast tikai dažos privātos vīna dārziņos mazā piejūras pilsētiņā Horvātijā, Dalmācijas daļā. Tad nu drīz Zinfandel vēsture atklājās visā pilnībā. Crljenak Kaštelanski vēstures liecībās atradās vēl senāks nosaukums – Tribidrag, un noskaidrots, ka šī vīnoga apdzīvo Dalmācijas vīna dārzus vismaz kopš 15. gadsimta. Senāku liecību par to nav. Skaidri zināms, ka šī vīnoga spēlēja noteicošo lomu lielākajā daļā Dalmācijas, ieskaitot Braču, Hvaru un citas ainaviskās salas. Zināms arī šīs vīnogas norieta laiks Horvātijā: pēc tam, kad vīnogu saknes iznīcināja sērga – vaboles filoksēras, Crljenak Kaštelanski vietā vīndari izvēlējās stādīt citu, pret miltrasu izturīgāku, vieglāk audzējamu un iekopjamu vīnogu šķirni. Tā reģionā ir izplatīta vēl aizvien – Plavac Mali, Crljenak un citas nepazīstamas vīnogas dabisks krustojums.
Kad baudīsi Zinfandel vai Primitivo, ko esam izvēlējušies īpašajā piedāvājumā, aizdomājies par trīs skaistām vietām un vienu lietu, kas tās apvieno: Kaliforniju, Apūliju, Dalmāciju un vīnu, kas mums tik ļoti garšo. Priekā!
Plašāks Zinfandel piedāvājums e-veikalā ŠEIT
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.
Alkohola dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.